Dzīve pēc insulta: Psiholoģiski padomi

Ar atveseļošanos no insulta parasti saprot fizisku ārstēšanu un rehabilitācijas pasākumus. Taču psiholoģiskā noskaņošanās arī ir ārkārtīgi svarīga, lai būtu pēc iespējas labāki atlabšanas rezultāti. Insults ir ļoti smags notikums cilvēkam gan fiziski, gan emocionāli. Zaudēt savas iepriekšējās spējas, pēkšņi kļūt nespējīgam, kā arī citu insulta seku izjušana ir ļoti grūta. Pēc insulta pārciešanas ir saprotams, ja cilvēkam seko smags posms dzīvē arī emocionāli. Sava stāvokļa pieņemšana katram insultu pārcietušajam notiek savā laikā. Šeit ir daži psiholoģiski padomi pēc insulta, kas Tev varētu palīdzēt atlabšanas procesā.

Izglītojies par neiroplasticitāti

Lai smadzenes sadzītu pēc insulta, ir nepieciešams aktivizēt neiroplasticitāti. Tas ir mehānisms, ko smadzenes izmanto, lai pašas sevi pārprogrammētu. Neiroplasticitāte ir pati pirmā lieta, uz ko koncentrēties sākot atlabšanas gaitas pēc insulta. Izglītojies par to un izproti to! Tas tev palīdzēs labāk izprast to, kas ar tevi notiek atveseļošanās procesā, kā tiek atgūtas zudušās funkcijas, kā smadzenes reaģē un pieņem jaunu informāciju, ķermenim atgūstoties no pārciestās traumas.

Atveseļošanās līkne pēc insulta

Lai arī ir zināms, ka atveseļošanās pēc insulta ir visstraujākā un efektīvākā dažus mēnešus pēc insulta, neļauj tam sevi ierobežot. Arī kad atlabšanas rezultāti sāk palēnināties, neuztver to kā beigas tavam atveseļošanās ceļam. Arī pēc visstraujākā atveseļošanās posma, uzturi savu rehabilitācijas režīmu, darbojes un vingro regulāri, taču ievies lielāku vingrinājumu dažādību. Būtiski atlabšanas rezultāti noteikti var sekot arī pēc pirmajiem dažiem mēnešiem pēc insulta ārstēšanas.

Lai nezaudētu savas skartās puses funkcijas..

Lai arī pēc insulta pārciešanas sadzīvē ir vēlme izmantot savu veselo pusi, atveseļojoties ir īpaši svarīgi kustināt un vingrināt savas skartās puses muskuļus, roku un kāju. Ja tas netiek darīts un skartā roka un kāja netiek ikdienā izmantotas, ķermenis aizmirsīs, kā tās lietot. Kad tu pilnībā pārstāj lietot savas skartās puses ekstremitātes, laikam ejot tavas smadzenes var pilnībā aizmirst, kā tās darbināt un tu šīs funkcijas vari zaudēt. Lai to novērstu, ir svarīgi nodarbināt skarto pusi kaut vai nedaudz, bet katru dienu. To, ka tava skartā puse tiek pietiekami vingrināta, vajadzētu nodrošināt ar regulāru rehabilitācijas plāna palīdzību.

"Nocebo" efekts

Izvairies no "Nocebo" efekta, kas var būtiski ietekmēt tavus atveseļošanās rezultātus. Tas notiek, kad ārsts vai kāds cits no malas Tevi "ierobežo" ar prognozēm par Tavu atlabšanu. Piemēram, ārsts Tev var pateikt, ka nekad vairs nebūsi spējīgs staigāt bez spieķa palīdzības. Ierobežojoši izteikumi, kā šie Tavā prātā var radīt "Nocebo" efektu, un tas var ietekmēt Tavu pilnīgu atveseļošanos no insulta, kad citādi tas būtu iespējams. Noticot konkrētam iznākumam, cilvēks pārstāj censties sasniegt kaut ko vairāk un samierinās ar to, ko viņam kāds uzstādījis no malas. Tas vien parāda, cik svarīgi ir pašam psiholoģiski noskaņoties, saglabāt savu pārliecību, neierobežot sevi un ticēt savam atveseļošanās potenciālam. Beigu beigās viss ir atkarīgs no tevis - neļauj viedoklim no malas kļūt par vienīgo patiesību.

Galvenais ir attieksme!

Bieži vien to, cik veiksmīgi būs insulta pārcietušā atveseļošanās rezultāti nosaka tas, kā cilvēks attiecas pret sevi un cik viņam ir stipra vēlme atlabt. Ir gadījumi, kad ārstu prognozes nav tik pozitīvas, taču cilvēks ir tik neatlaidīgs, ka atlabst un atgūstas daudz labāk nekā ārsti to paredzējuši. Kā viena insultu pārcietusī, kurai ārsti nedeva augstas prognozes, taču viņa veiksmīgi atlaba, stāsta: "Vai nu tu tici sev un paļaujies uz to, ka tu vari, vai arī tu stāvi uz vietas. Bet tev kaut kas ir jādara. Un ja tas strādās - ļoti labi. Un ja nestrādās, tu vismaz centies. Bet iespējams ir viss." Ticība sev un pašmotivācija tik tiešām var sniegt veiksmīgākus atlabšanas rezultātus.

Izmanto "1% dienā" pieeju

"Visu vai neko" pieeja atlabšanai no insulta nestrādā. Tas ir ilgstošs, pakāpenisks process, tādēļ arī pacietīga pieeja būs insultu pārcietušajam visveiksmīgākā. Ja Tu jūties pārguris, paņem pārtraukumu un atpūties. Tev nav viss jāizdara šodien - jāizdara ir laika gaitā, un katram šis laiks ir individuāls. Tā vietā lai censtos izdarīt, cik vien daudz spēj, uzstādi sev mērķi, lai rastu nelielus, par "1% dienā" uzlabojumus. Tas tevi pasargās no izdegšanas un vilšanās, ja nesasniedz vēlamos rezultātus. Un tā vietā, lai atmestu visam ar roku, Tu panāc progresu lēnām un pakāpeniski, sasniedzot paliekošus rezultātus.

Nesteidzies..

Izejot no iepriekšējā punkta, mūsdienās sabiedrībā steiga un tūlītēja produktivitāte tiek uzskatīta par vēlamu lietu, kas tiek prasīta no visiem. Tiek izrādīta pretestība pret lēni notiekošiem procesiem, tiek meklēti ātri risinājumi un veidi, kā kaut ko pēc iespējas ātrāk paveikt. Tas savukārt uzliek spiedienu, rada nepilnības sajūtu un paškritiku, kad cilvēks nespēj paveikt iecerēto pietiekami ātri un veiksmīgi. Tas pats attiecas arī uz atveseļošanos no insulta. Ir svarīgi neuzlikt spiedienu uz sevi un nekritizēt sevi, ja tava atlabšana nenotiek tik ātri un veiksmīgi, kā iecerēta.

Ļaujies sērām un grūtām emocijām

Cilvēks, kas piedzīvo zaudējumu, izjutīs sēras - tas ir dabisks process un to nevajag apspiest. Tas pats notiek, kad cilvēks piedzīvo insultu - arī tas savā ziņā ir zaudējums, jo Tu zaudē daļu no sevis, lielākā vai mazākā mērā. Ja Tu neļausi sev just emocijas un ļauties sēru procesam, šīs emocijas tevī tiks apspiestas, radīs stresu ķermenī un tik un tā radīs sliktu pašsajūtu. Vēl jo vairāk, tas sēru procesu padarīs vēl ilgāku un negatīvās emocijas ilgtermiņā vēl intensīvākas. Tā vietā, lai apspiestu savas dusmas, depresīvās sajūtas un citas emocijas, kas tev radušās pēc insulta, pieņem, ka tās tur ir un ļauj tām vaļu. Galu galā tas tev liks justies daudz labāk, atbrīvotāk un tu varēsi iziet šim sēru un negatīvo emociju procesam cauri ātrāk.

Atbrīvojies no negatīvas domāšanas

Mūsu smadzenēm dabiski ir nosliece uz negatīvu domāšanu, un tās atceras negatīvus notikumus izteiktāk nekā pozitīvus. Lai pretotos šim mehānismam, ļoti noderīga ir pateicības izteikšana. Lai arī tev ir problēmas un grūtības pēc insulta, ļoti iespējams tev ir lietas, par kurām justies pateicīgam. Tas var būt tuvinieks, par ko jūties pateicīgs, tavs mājoklis, vienmēr pieejams ēdiens, lietas, ko esi iecienījis un ko joprojām vari darīt pēc insulta. Pateicību var izkopt un attīstīt katru dienu pavadot neilgu brīdi, kaut vai 2 minūtes, domājot vai rakstot par to, par ko jūties pateicīgs. Tas var būt pavisam neilgs brīdis, bet galvenais, ka to dari regulāri, katru dienu. Tas arī ir viens neiroplasticitātes aspekts. Pateicības izteikšana tev palīdzēs pārprogrammēt savu domāšanu, kļūt pozitīvākam, kas arī tev palīdzēs atlabšanas procesā un vispārējai labsajūtai.

Vērsies pēc palīdzības!

Iespējams, ka esi visu radis darīt pats un palīdzību citiem tev nepatīk prasīt. Taču pārciešot insultu, to nāksies mainīt. Insulta pārciešanas gadījumā palīdzība no apkārtējiem ir ļoti nepieciešama, jo tu nevarēsi visu izdarīt pats. Lai arī kā tu vēlētos visu paveikt pats, tas vienkārši būs par grūtu. Iespējams tev būs nepieciešama palīdzība ar mājas darbiem, vai arī tu jūties nomākts un vajadzīgs kāds, ar ko parunāties. Lai kas tas arī būtu, neesi tik lepns un lūdz palīdzību, kad tā nepieciešama - tu redzēsi, ka cilvēki bieži vien labprātīgi palīdz! Pat visstiprākajiem un spējīgākajiem cilvēkiem ir vajadzīgi citi.

Apsver domu iegādāties mājdzīvnieku

Var gadīties, ka pēc insulta esi viens mājās un jūties vientuļš. Iespējams tas varētu būt labs laiks iegādāties mājdzīvnieku - tas tev sastādīs kompāniju un palīdzēs emocionāli. Tas var radīt arī lielāku motivāciju atlabt, jo mājdzīvnieks prasa rūpes un ar viņu regulāri jādarbojas. Piemēram, tev ir mīlulis, ko nepieciešams ķemmēt. Tā ķemmēšana var kļūt par rehabilitācijas vingrinājumu, jo tajā pašā laikā, kad rūpējies par savu mīluli, tu arī vingrini savu bojāto roku. Pētījumi rāda, ka mājdzīvnieki palīdz cilvēku emocionālajam stāvoklim un labsajūtai. Ja domā, ka mājdzīvnieka iegāde varētu būt priekš tevis, apdomā, kāds mājdzīvnieks tev varētu būt vispiemērotākais.