Kas sagaidāms 5 gadus pēc insulta?

Insults notiek pēkšņi un negaidīti, tomēr tā seku mazināšanas pasākumi var ilgt pat vairākus gadus. Šajā rakstā uzzini par to, kādi ir 5 gadi pēc insulta un ko ir iespējams sagaidīt šajā laika posmā.

Agrīnajos rehabilitācijas posmos insultu pārcietušajam var būt dažāda attieksme. Visbiežāk sastopamās domas un frāzes ir šādas:

  • “Es izveseļošos ļoti ātri, vēl nedaudz un būšu pavisam vesels!”
  • “Šis process būs ilgs, bet es esmu gatavs strādāt, lai man paliktu labāk!”
  • “Kāda jēga censties, tāpat nekas nemainīsies...”

Lai gan šīs domas ir pamatojamas ar to, ka pacientam šī ir pirmā pieredze, kurā viņa cerības jaucas ar ārstu prognozēm, katra situācija ir individuāla un nevienu no tām nedrīkst noliegt uzreiz. Veiktie pētījumi paredz neiroplasticitātes aktivitāti visas dzīves garumā.

Kas sagaidāms pirmajos insulta rehabilitācijas gados?

Sākotnēji insulta pacientam būs nepieciešams intensīvs medicīnas speciālistu atbalsts un rehabilitācijas pasākumi, jo visstraujākā atkopšanās notiek pirmā gada laikā. Labus rezultātus var sasniegt arī vairākus gadus pēc insulta, bet ir vieglāk iemācīties kustēties pareizi jau sākumā, nevis pēc tam “atmācīties” nepareizus ieradumus. Tāpēc svarīgi ir pievērst uzmanību darbībām, kas atstāj kā ilgtermiņa, tā īstermiņa funkcionālo rezultātu. Lai pacients varētu sasniegt labākos rezultātus, rehabilitāciju nepieciešams uzsākt cik vien ātri iespējams. Kā labs insulta atkopšanās palīgs var kalpot digitālais rīks VIGO, kas ir pieejams pēc pieprasījuma rehabilitācijai mājas apstākļos. VIGO apvieno insulta rehabilitācijas “zelta standartu” - emocionālo atbalstu pielietojot KBT (kognitīvi - biheiviorālās terapijas) tehnikas, fizioterapijas vingrinājumus funkcionālo spēju uzlabošanai un pacientu izglītojošus rakstus par insulta izraisītājiem, sekām un iespējām atkopties.

Pēc hospitalizācijas un akūtās aprūpes pacients tiks nozīmēts stacionārai rehabilitācijai centrā, savukārt pastāv iespēja, ka nāksies kādu laiku uzgaidīt, pirms nozīmētā kursa. Tādēļ iesakām konsultējoties ar speciālistu apsvērt rehabilitācijas iespējas mājas apstākļos.

Pirmajos posmos atkopšanās notiks ļoti strauji, pacientam var kļūt labāk ik pēc nedēļas, tomēr tas ir smaga darba rezultāts.

Kas ir neiroplasticitātes intensīvais periods?

Neiroplasticitātes intensīvais periods ir laika posms pēc traumas, kad ķermenis cenšas intensīvi izmantot resursus, lai “saremontētu” vai kompensētu bojāto smadzeņu daļu, kur nepieciešams izstrādāt jaunus neironu ceļus neveselo vietā. Kā pierādīts vairākos pētījumos, bojājums kādā smadzeņu zonā liek tai aktīvi reaģēt, izraisot tieši neiroplasticitāti un stimulējot strauju funkciju atjaunošanos. Neiroplasticitāte smadzeņu bojājuma gadījumā ir kā jauna ceļa uzbūvēšana vecā vietā. Proti, kad nepieciešams vecu, bedrainu un braukšanai nederīgu ceļu aizvietot ar jaunu, tas var tikt nedaudz nobīdīts uz kādu pusi, bet ved uz to pašu galamērķi. Tāpat darbojas arī smadzeņu kartes reorganizācija. Kad kāds neironu ceļš ir bojāts, to aizvieto ar jaunu, kurš var atrasties citur (pat pretējā smadzeņu puslodē), bet aizved līdz ķermeņa kustībai jeb galamērķim.

Lai veicinātu šo atjaunošanos, būtiski ir bieži un pareizi pildīt šķietami garlaicīgus vingrinājumus, lai izveidotu jaunus neironu ceļus, kas kontrolē kustību.

Lai gan neironu ceļu veidošanās notiek visa mūža garumā, intensīvā neiroplasticitātes perioda ilgums katram ir individuāls. Pēc insulta tas var ilgt līdz pat vienam gadam.

Kas notiek pēc neiroplasticitātes intensīvā perioda?

Nozīmīgākās un straujākās izmaiņas notiks pirmajā gadā pēc insulta, bet rehabilitācija nedrīkst apstāties pat tad, kad šķiet, ka funkcionālo spēju maksimums jau ir sasniegts. Kad kāds mērķis ir sasniegts, jāpadomā, vai ir iespējams un nepieciešams to modificēt, mēreni paaugstinot uzdevuma grūtības pakāpi. Uzdevumus vajag pāveidot tikai tik daudz, cik tas ir droši insultu pārcietušā fiziskajai un garīgajai veselībai, bet ir pietiekams izaicinājums viņa spējām.

Ir pierādīts, ka cilvēki, kuri nedēļā vismaz piecas dienas pilda fizioterapijas un smalkās motorikas vingrinājumus, piecu gadu laikā sasniedz ļoti labus rezultātus, un mazāk smaga insulta gadījumā iespējama pilnīga atlabšana. Tomēr pacientiem, kuriem bijis smags vai ļoti smags insults būs nepieciešams ilgāks laiks.

5 gadi pēc insulta - kas seko tālāk?

Ir grūti prognozēt, kāds tieši būs sasniegtais rezultāts piecu gadu laikā, jo katra insulta pacienta iepriekšējais fiziskais stāvoklis, vecums, rehabilitācijas intensitāte, motivācija un citi faktori ir dažādi. Taču ir iespējams sasniegt jaunus augstumus arī pēc piecu gadu atzīmes.

Atsākot intensīvu rehabilitāciju vismaz piecas dienas nedēļā, kad ir pagājuši pieci un vairāk gadi, insultu pārcietušajam ir potenciāls uzlabot savu fizisko stāvokli. Regulāri lietojot VIGO šī iespēja kļūst vēl lielāka, jo VIGO piedāvā rehabilitāciju mājas apstākļos sešas dienas nedēļā un iespēju atkārtot sešu dienu mīļākos vingrinājumus no izpildītajiem. VIGO ir digitālais rehabilitācijas rīks, kurš ir pieejams planšetdatorā un piedāvā insulta rehabilitāciju mājas apstākļos. Vislabākos rezultātus var sasniegt, ja sāk to lietot jau pirmajās dienās pēc atgriešanās mājās no akūtās rehabilitācijas stacionārā, Šis rīks piedāvā pacienta funkcionālajam stāvoklim personalizētu rehabilitācijas programmu, sastādītu kopīgi ar labākajiem insulta rehabilitācijas speciālistiem.

VIGO iespējams pieteikt rakstot uz: info@vigo.health


Kādi ir redzes traucējumi pēc insulta?

Redzes traucējumi ir visai biežas insulta sekas - vismaz pusei no insultu pārcietušajiem ir kāda veida redzeslauka traucējumi, savukārt citiem tā var būt miglaina vai kā citādi mainīta. Šajā rakstā uzzini, kādi redzes traucējumi pēc insulta ir visbiežāk sastopami.

Nereti sastopami tieši redzeslauka traucējumi kādā no pusēm, piemēram, labajā, ja insults bijis kreisajā smadzeņu puslodē. Ja bojājums nācies uz labo puslodi - iespējams cietīs kreisās puses redzeslauks. Redzes nervu kontrolē tam pretējā smadzeņu puslode, tāpat kā ķermeņa puses. Tas nozīmē, ka redzes traucējumi sakritīs ar ķermeņa nespēju.

Vienas puses redzeslauka traucējumi

Redzeslauks var sašaurināties vai kāds laukums no tā “izkrīt”. Šādu gadījumu, kas bieži vien piemeklē insultu pārcietušos, sauc par homonīmo hemianopsiju. Šis stāvoklis ir kādas puses redzeslauka “izkrišana” abām acīm vienā acs pusē. Tādā veidā redzeslauks tiek sašaurināts un cilvēkam zūd perifērā redze. Kā insulta sekas, visbiežāk iespējams novērot tieši kreisās puses hemianopsiju. Šie traucējumi nav redzes nerva defekts, bet gan smadzeņu nespēja apstrādāt saņemto informāciju, ko tās saņem no kreisā redzeslauka.

 

Redzes uztveres defekti

Trešdaļai cilvēku, kas piedzīvojuši insultu var būt redzes uztveres traucējumi, kas var izpausties kā nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm, grūtibas atpazīt sejas, objektus vai krāsu uztveres traucējumi. Nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm ir uzmanības traucējums, kas nozīmē visas ķermeņa puses neievērošanu. To izraisa labās parietālās smadzeņu daivas insults. Šis traucējums nav saistīts tikai ar redzi, bet gan telpisko uztveri. Atsevišķos gadījumos iespējams novērot kustīgu objektu uztveres grūtības vai citus no vides saņemtās informācijas traucējumus.

Acu kustību traucējumi

Visai izplatīts insulta izraisīts ar acu novietojumu saistīts defekts ir strabisms jeb šķielēšana. Strabisms ir nepareiza acu pozīcija attiecībā pret tās plakstiņiem un kaktiņiem. Acu kustību traucējums ir arī grūtības fokusēt redzi uz tuvāk vai tālāk esošiem objektiem. Kā paša insulta laikā, tā arī tā rezultātā bieža parādība ir attēla dubultošanās vai raustīšanās.

Kā atpazīt, vai radiniekam ir redzes traucējumi?

Ja radinieks pats neatpazīst un nepaziņo par kādu no minētajiem traucējumiem, nereti apkārtējie to var pamanīt tikai krietni vēlākos insulta rehabilitācijas posmos. Īpaši redzeslauka iztrūkuma vai sašaurinājuma gadījumā, jo smadzenēs var iedarboties redzes kompensācijas mehānisms, kas aizvieto iztrūkstošo redzes laukumu ar kādu citu attēlu. Radinieka ieskriešana durvju ailē vai ielas stabā, objektu neievērošana, kas novietoti labajā/kreisajā pusē ir novērotājam pamanāmākā sašaurināta redzeslauka izpausme. Citi redzes defekti var būt saistīti ar grūtībām atrast priekšmetus uz raibām līdzenām virsmām vai apgrūtināta lasīšana. Līdztekus šiem traucējumiem samazinās arī pašpārliecinātība un neatkarība ikdienā, jo zūd stabilitātes sajūta. Tādējādi cilvēks nevēlas doties ārā viens, jo radušās bailes kaut ko nepamanīt un pakrist.

Kā šo problēmu risināt?

Vairumā gadījumu redzes traucējumi ir paliekoši, tomēr ir iespējams tos mazināt trenējot acis vai izstrādājot kādu kompensācijas mehānismu. Jebkura redzes traucējuma gadījumā ir svarīgi konsultēties ar oftalmologu vai neirologu, lai noskaidrotu, kādām metodēm iespējams atvieglot radinieka ikdienu un veicināt neatkarību. Attēla dubultošanās gadījumā iespējams tiks ieteikta vienas acs aizklāšana. Vispārīgai redzes funkcijas uzlabošanai var ieteikt kādus tehniskos palīglīdzekļus (brilles, lupu, ekrānlasītāju, u.c.).

Jebkuram cilvēkam redzes traucējumi izraisa diskomfortu, savukārt pēc insulta šis var būt papildu nedrošības faktors. Lai gan vairumā gadījumu šie bojājumi ir neatgriezeniski, dažreiz notiek spontāna redzes atjaunošanās vai tās uzlabojumi cītīgu treniņu rezultātā. Šādā gadījumā var palīdzēt VIGO, kas ir digitālā terapija insulta rehabilitācijai, pielāgota lietošanai planšetdatorā. Tam ir pietiekami liels ekrāns un teksta lielummaiņas opcija, lai insulta pacients varētu droši un komfortabli to lietot insulta atveseļošanās procesā.


Intervija ar KBT speciālistiem: "Insults piemeklē visu ģimeni, ne vien insultu pārcietušo"

Agnese Orupe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Latvijā, stāsta: "Varbūt pie mums to tā neuzsver, bet it īpaši ārzemēs mēdz teikt, ka insults ir piemeklējis visu ģimeni. Faktiski visu ģimenes ekosistēmu." Tā tik tiešām ir, ka atbalsts ir nepieciešams ne tikai tam cilvēkam, kas pārcietis insultu, bet arī visiem ģimenes locekļiem, kas viņu aprūpēs. Šajā rakstā lasi sarunu starp Latvijas vadošajiem KBT speciālistiem Jāni Grantu, kurš ir arī psiholoģijas doktors un smadzeņu traumas rehabilitācijas speciālists, un Agnesi, kuri runā par pacientiem, kurus piemeklējis insults, ģimeņu lomu atlabšanas procesā, kā arī nepieciešamo atbalstu gan insultu pārcietušajam, gan viņu ģimenēm - ļoti svarīgu, taču bieži vien piemirstu tēmu.

Agnese min to, ka insults var ļoti ietekmēt cilvēka emocionālo pusi, un tas gan pacientam, gan ģimenes locekļiem var sagādāt ļoti lielu stresu. "Tas var izpausties ļoti dažādi - cilvēks var pēkšņi kļūt ārkārtīgi raudulīgs. Var būt agresīvs. Viņš var neatpazīt priekšmetus, viņu var sākt biedēt šie apkārtējie priekšmeti. Un var pat gadīties tā, ka cilvēks, kurš savas dzīves laikā nav pateicis nevienu lamu vārdu var pēkšņi sākt ļoti lamāties," stāsta Agnese. Jānis arī uzsver to, ka notiek lielas pārmaiņas, kad cilvēks līdz šim varēja tikt galā sadzīvē, un tagad gandrīz viss, ko viņš mēģina darīt sagādā viņam stresu: "Ģimenes locekļi, kas bija pieraduši pie cilvēka, kas ir kompetents, kas ir spējīgs, ar kuru viņiem patika pavadīt laiku.. Kurš bija spējīgs gan ņemt, gan dot. Un tagad viņi piedzīvo kaut ko pilnīgi atšķirīgu". Rezultātā stress rodas visiem ģimenē, un radušās pārmaiņas prasa daudz enerģijas.

Ģimenes loma pēc insulta

Abi speciālisti runā par ģimenes lomu rehabilitācijas procesā, minot to, ka insultu pārcietušais cilvēks ir nonācis ļoti sarežģītā, dzīvi izmainošā situācijā. "Ar to, ka viņam gan fizisko, gan šo jauno ierobežojumu dēļ, kuras uzliek ķermenis, viņam faktiski ir jāatrod jauna dzīves jēga. Un protams, ka jo smagāki bojājumi, jo viņam ir grūtāk šo jēgu atrast. Viņš var sajusties kā milzīgs apgrūtinājums savai ģimenei, un ģimenes mīlestība, pacietība, rūpes, atbalsts šeit faktiski ir nenovērtējami svarīgi. Un iespējams, ka bez tiem faktiski nemaz neizdosies tikt galā," stāsta Agnese.

Jānis min to, ka bieži vien ģimenē lomas mainās pēc insulta pārciešanas - ja agrāk cilvēks atbalstījis un palīdzējis ģimenes locekļiem, tad tagad viņš pats ir kļuvis par aprūpējamo. "Viņš tagad ir tas nespējīgais, kuram vajadzīga šī palīdzība. Un es domāju šitās lomu maiņas ģimenēm ir ļoti, ļoti grūtas." Agnese to pielīdzina kā bērna ienākšanai ģimenē - palīdzības un atbalsta apmērs, kā arī ilgums var būt gandrīz tikpat garš, kā maza bērna izaudzināšanai. Taču atšķirībā no maza bērna, palīdzības pieņemšana pieaugušajam var būt ļoti grūta. Kā stāsta Agnese: "Ja mazs bērns to pieņem bez ierunām, un citreiz pat paprasa, tad pieaugušam cilvēkam tas var būt īpaši grūti, kad kāds nāk viņu aprūpēt."

Jānis arī uzsver, ka ir svarīgi ģimenēm savu insultu pārcietušo tuvinieku atbalstīt, taču ari veicināt paša darbību, nevis darīt viņa vietā. Tas ir svarīgi gan lai veicinātu atlabšanas progresu, gan novērstu pieradumu. "Viņam ir jādara tie vingrinājumi un manliekas dažreiz ģimenes locekļi, kuri ir ļoti mīļi, sāk darīt to, kas tam pacientam būtu jādara. Sāk veikt visādus pakalpojumus, kurus ir labāk palīdzēt tam pacientam pašam darīt." Un insultu pārcietušajam, kuram apjukuma stāvoklī ir grūti izvērtēt, cik daudz palīdzības viņam vajadzētu vai nevajadzētu pieņemt, tas var nodarīt kaitējumu. "Tātad, ir ļoti svarīgi definēt tās lomas, un ģimenei ir jāatbalsta, jāiedvesmo, ir jāpalīdz, bet viņi nevar darīt to, kas ir jādara pacientam," apkopo Agnese.

Abi speciālisti uzsver, ka ir nepieciešams ļaut darīt pašam, taču atbalsts ir neatņemama sastāvdaļa. "Vajag slavēt, vajag atbalstīt, vajag priecāties pat par viņa katru mazāko veikumiņu. Un dot tādu pozitīvu iedrošinājumu un atgriezenisko saiti," stāsta Agnese. Ir svarīgi būt pozitīviem tuvinieka priekšā, lai viņu uzmundrinātu. Jānis piekrīt: "Pozitīvā reakcija ir tas labākais, ko var dot. Un arī ienākot tajā telpā, nākot, lai palīdzētu, ir ļoti svarīgi, lai ģimenes locekļi to dara ar smaidu, ka viņi parāda, ka viņi grib te būt. Ka viņi ir priecīgi savu tuvinieku redzēt." Viņš uzsver to, ka ir ļoti svarīgi nestrīdēties ģimenes locekļiem sava tuvinieka priekšā, un risināt domstarpības ārpusē. Jo tas radīs papildus stresu visiem, un insultu pārcietušajam to ir grūtāk panest.

Ģimenes locekļu tipiskākās bailes

Agnese min to, ka parasti insults ģimenei ir kaut kas jauns, ko cilvēki pirms tam nav pieredzējuši. Līdz ar to ģimenēm var būt radušās bailes par jauno situāciju. Jānis un Agnese apspriež tipiskākās ģimeņu bailes, un ko var darīt, ja tādas radušās. "No pieredzes gribētu minēt, ka bieži vien tās bailes, kuras varētu būt ģimenes locekļiem, ir ka viņi domā, ka viņi darīs pāri," stāsta Jānis. Ģimenes locekļiem bieži vien šķietot, ka ar mudinājumiem kustēties, kustināt rokas un kājas, viņi tuviniekam nodara pāri, jo viņam sāp. Un tad notiek pretējais - ģimenes locekļi atkāpjas un vairāk neiesaistās.

"Ir svarīgi apjēgt, ka tas ievainojums, tās bojātās šūniņas ir smadzenēs. Un smadzenes ir tas, kas kontrolē to darbību, kas mums ir rokās, kas mums ir kājās ar to signālu sūtīšanu, kas notiek mūsu nervu sistēmā. Un tātad, ja viņi mēģina palīdzēt pacientam un viņš saka "Man ir grūti, man sāp", tās sāpes nav dēļ tā, ka viņam sāp ķermeņa daļas. Viņš vienkārši ir pārjūtīgs dēļ notikušā." Ir svarīgi saprast, ka tas nekas slikts nav un pāri netiek nodarīts. "Mēs esam pieraduši, ka, ja man sāp, tad es sev pāri daru. Bet tā nav ar insultu. Un cilvēki bieži to nezina un tad atkāpjas, lai nedarītu pāri." Līdz ar to, Jānis uzskata, ka lielākās bailes ģimenes locekļiem ir nodarīt pāri, un rezultātā viņi atkāpjas un nesniedz tādu atbalstu un palīdzību, kā būtu nepieciešams.

Agnese stásta, ka būtu ne vien vēlams mudināt darboties, to noteikti vajag darīt: "Pats sliktākais, ko mēs varam nodarīt insultu pārcietušajam cilvēkam ir ļaut nemitīgi gulēt. Tas faktiski palielina iespēju, ka var rasties trombi dažādās ķermeņa locītavās. Un tad, kad viņš sāks celties augšā, tad viņam sāks reibt galva, kas ir pavisam normāli, bet kļūs arvien grūtāk. Locītavas sāk kļūt stīvas un viņas faktiski var sākt sāpēt nevis no insulta, bet gan no tā, ka viņas nav ilgstoši darbinātas."

Jānis min to, ka vēl nopietnāku situāciju padara tas, ka insultu pārcietušie parasti ir gados, un kad viņu muskuļi netiek darbināti, tie var atrofēties ļoti ātri. Un atgūt muskuļu darbību pēc tam var būt ļoti grūti, citreiz tas pat vairs nav iespējams. "Ir ļoti svarīgi stāvēt, cik nu vien iespējams, kustēties, pastaigāt, un jā, tur vienkārši ir konstanti jādara," turpina Jānis. Labāk ir darīt kaut ko, nekā nedarīt neko, piebilst Agnese, "Jebkas, pat tad, ja tas nav tik perfekti, ja tas nav tik pareizi, jebkuras kustības būs labākas nekā nekustēšanās vispār. Un ja gadījuma dēļ ir tā, ka nav skaidrs, kādus vingrojumus veikt, VIGO programma soli pa solim to parādīs un vienkārši jāveic ir pakāpeniski mazie solīši, lai kaut kāds process ietu uz priekšu." "Un nav jābaidās," piemin Jānis.

Atveseļošanās iespējas - ne vienmēr tik drūmas, kā šķiet

Abi speciālisti uzsver kādu ļoti svarīgu aspektu, kas bieži vien ietekmē insultu pārcietušā un viņa ģimenes skatījumu uz atveseļošanos. Viņi min to, ka slimnīcas bieži vien tiek atstātas ar ļoti drūmu, tumšu bildi uz nākotni, bez lielām cerībām atveseļoties. Tas notiekot tādēļ, ka medicīnas personāls nav pieradis pie organizētām plānveida rehabilitācijas programmām, zinot, ka cilvēkiem tādas bieži vien nav bijušas pieejamas dažādu apstākļu dēļ. Un tas ir saprotams, ka bez rehabilitācijas pieejamības atveseļošanās iespējas tik tiešām ir bēdīgas.

"Un tātad viņi tajā slimnīcā ļoti, ļoti negatīvu bildi izveido tiem ģimenes locekļiem un varbūt pat arī pacientiem par to, kas notiks nākotnē. Jo viņi to dara no tās pozīcijas, ka nav šitādas programmas pieejamas. Un, pat ja viņas ir, cilvēki viņas neizmanto un tā bilde ir tik drūma, tik pelēka, ka viss būs tākā ir, un varbūt pat sliktāk," stāsta Jānis. Viņš min to, ka cilvēki, esot jūtīgā stāvoklī un tik tiešām ieklausoties šajās ārstu prognozēs un teiktajā, pieņem to par patiesību. "Bet šeit speciālisti neņem vērā to, ka ir veidi, kā to visu var mainīt. Un tas ir tas, ko sekmīga rehabilitācija dara. Un VIGO ir viena no ļoti konkrētiem, specifiskiem, labi izstrādātiem gājieniem, kas pa tiešām visu šito bildi var mainīt. Un nav jāpieņem tik drūmi, negatīvi skati uz nākotni," atklāj Jānis.

Agnese arī runā par to, ka joprojām diendienā tiek veikti jauni atklājumi par smadzenēm, un ka jebkāda veida prognozes saistībā ar smadzeņu traumu nevar tikt droši apgalvotas: "Mēs neviens nezinām, cik spējīgas ir mūsu smadzenes. Un tas, ko zinātnieki atklāj katru dienu arvien vairāk un vairāk, ka mūsu smadzenes ir fenomenālas. Un pat ir gadījumi, kad bojājumi ir bijuši milzīgi, plaši, un ka cilvēks par spīti prognozēm, pat letālām prognozēm, ir atguvis funkcionēšanas spējas, ka var pastāvīgi darboties." Līdz ar to, nespējot apzināties mūsu smadzeņu pilnīgas spējas un potenciālu, Agnese uzsver vienīgo zināmo patiesību: "Tad tas, ko mēs varam apgalvot ar 100% drošību - ja neveiks vingrinājumus, uzlabojumu nebūs. Taču ja veiks vingrinājumus, cik lieli būs uzlabojumi, to zinās un redzēs tikai tie cilvēki, kas darbosies ikdienā un redzēs to progresu."

Atveseļošanās no insulta - sadarbības process ģimenei

Jānis arī uzsver sadarbības nepieciešamību ģimenē un pozitīvas gaisotnes uzturēšanu veiksmīgākām atveseļošanās gaitām: "Viņiem vajadzētu sadarboties. Ja ir vairāki cilvēki, gandrīz tādās kā maiņās. Ka viņi palīdz viens otram - kamēr daži aktīvi darbojas, citi atpūšas. Un ir ļoti svarīgi mēģināt uzturēt to pozitīvo gaisotni starp tiem ģimenes locekļiem, būt pateicīgam katram tam cilvēkam, kas strādā un dara. Ir ļoti svarīgi sniegt šo pozitīvo apmaiņu, un pateikt paldies." Jānis stāsta, ka tā tiek rosināta pozitīva enerģija ģimenē, ar mīļiem vārdiem un atbalstu, un ka insultu pārcietušais to visu izjutīs, un tas viņam palīdzēs.

Insults ir smags visiem iesaistītajiem, un ģimenes locekļiem nevajadzētu justies vainīgiem par savām dusmām un negatīvajām emocijām. "Mēs runājam par to, kādas jūtas, izjūtas, emocijas var būt pacientam. Bet mēs reizēm aizmirstam arī to, ka ģimenes locekļiem šajā situācijā ir daudz jūtu. Viņi arī drīkst gan dusmoties, gan bēdāties, gan raudāt, un ir ļoti svarīgi katram ģimenes loceklim rūpēties arī par savu emocionālo labklājību," uzsver Agnese. Viņa piemin, ka būtu svarīgi arī ģimenes locekļiem izrunāties ar kādu uzticības personu, kas uzklausa un atbalsta šajā grūtajā situācijā, vai arī rakstīt dienasgrāmatu, kurā paust emocijas. "Drošvien tas, ko nevajadzētu darīt, ir dusmoties paša insulta pārcietušā priekšā. Jo tas var viņam palielināt vainas izjūtu par to, ka viņš ir apgrūtinājis apkārtējos".

Abi speciālisti uzsver to, ka lai arī atveseļošanās no insulta ir garš un laikietilpīgs process, kā arī ļoti nogurdinošs ģimenes locekļiem, tas var sniegt milzīgu gandarījumu laika gaitā. "Redzēt, ka cilvēkam, kurš sākumā gulēja pēc slimnīcas un nevarēja pakustēties, un pēc tam var pats pagatavot sev ēst, aprūpēt sevi. Tas var dot tādu ļoti lielu prieku," tā Agnese. Jānis piekrīt un piemin to, ka gandarījumu vēl lielāku padarīs tas, ka ar laiku insultu pārcietušais varētu būt spējīgs ne vien parūpēties par sevi, bet arī sniegt citiem. Varbūt pat atgūstot to lomu, kāda viņam agrāk bija ģimenē, ko viņš sniedzis saviem tuviniekiem. Abi terapeiti apkopo, ka vissvarīgākais ir nepadoties, un diendienā pieturēties pie rehabilitācijas programmas. Kā arī slavēt gan savu insultu pārcietušo tuvinieku, gan slavēt pašiem sevi par labi padarīto darbu un veikto progresu.


Insults sievietēm un vīriešiem: Vai ir atšķirības?

Gan vīriešiem, gan sievietēm lielākā daļa slimību ir vienādas, bet bieži vien tās izpaužas ar dažādiem simptomiem vai rodas no dažādiem riska faktoriem. Tajā skaitā arī insultam. Insults ir viena no tām slimībām, kurā vīriešiem un sievietēm ir daudz kā kopīga, taču ir arī manāmas būtiskas atšķirības. Jebkurš cilvēks var saslimt ar insultu, un insults ir smaga slimība jebkuram. Taču insults sievietēm un vīriešiem var izpausties citādi.

Slimību profilakses un kontroles centri vēsta, ka vīriešiem ir lielāka iespēja piedzīvot insultu īstermiņā. Taču ilgtermiņā insulta saslimšanas risks ir zemāks vīriešiem nekā sievietēm. Vīrieši biežāk piedzīvo insultu agrākā vecumā. Savukārt sievietēm ir lielāka iespēja nomirt no insulta. Šajā rakstā lasi par to, kā simptomi, riska faktori un atlabšanas process ir dažādi vīriešiem un sievietēm, un kādi no tiem ir kopīgi.

Insulta pazīmes un simptomi

Pēkšņa sekojošo simptomu piemeklēšana vai pasliktināšanās ir raksturīga gan sievietēm, gan vīriešiem insulta gadījumā:

  • Grūtības saprast runu un valodu
  • Līdzsvara zudums, slikta koordinācija
  • Nejūtīgums vai tirpšana sejā, kājās vai rokās
  • Grūtības iet, klupšana
  • Grūtības runāt vai šļupstoša runa
  • Redzes problēmas vienā vai abās acīs
  • Vājums sejā, kājās vai rokās - it sevišķi vienā ķermeņa pusē

Daudziem jau zināmi kādi vai visi no minētajiem insulta simptomiem. Lai uzzinātu vairāk par insulta simptomiem un pazīmēm, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta pazīmes, un kad vērsties pēc palīdzības?"

Insulta simptomi un riska faktori sievietēm

Taču ir arī daži mazāk sastopami kā citi, un sievietes biežāk nekā vīrieši min sekojošos simptomus:

  • Ģībonis vai samaņas zudums
  • Lēkmes vai halucinācijas
  • Elpas zudums
  • Vispārējs ķermeņa vājums
  • Slikta dūša vai vemšana
  • Žagas

Šie simptomi var parādīties vai nu ar citiem biežāk sastopamajiem simptomiem, vai paši par sevi. Sievietes biežāk raksturoja "netradicionālus" simptomus kā galvassāpes, reiboni, garīga stāvokļa izmaiņas, kā piemēram apjukumu. Dažkārt vīrieši arī piedzīvo minētos simptomus.

Ir arī daži insulta riska faktori, kas izteikti attiecas uz sievietēm. Sievietes var vairāk tikt pakļautas insultam, ja:

  • Sieviete ir stāvoklī. Ķermenī notiek dabiskas pārmaiņas grūtniecības laikā, kā piemēram stress uz sirdi, paaugstināts asinsspiediens, uc, kas paaugstina insulta risku.
  • Hormonālo kontracepcijas tablešu lietošana. Joprojām tiek ārstnieciski noteikts, cik ļoti tieši šīs tabletes pakļauj tevi riskam. Jaunākie pētījumi liecina, ka galvenokārt šis risks sievietēm pastāv kopā ar jau esošiem riska faktoriem kā lieko svaru vai paaugstinātu asinsspiedienu. Ja tev nepiemīt citi riska faktori, insulta saslimšanas risks no kontracepcijas tabletēm tik un tā pastāv, taču tas ir pavisam neliels.
  • Hormonu aizstājterapija (HAT). Tā vai atvieglot menopauzes simptomus kā piemēram pēkšņus karstuma viļņus un pastiprinātu svīšanu. Taču tā arī paaugstina insulta risku. Taču šī ir kļuvusi populāra tēma pētījumiem, un jaunākie pētījumi apsver, vai tā tik tiešām ir vai nav.
  • Migrēnas paaugstina insulta saslimšanas risku 2.5 reizes, un lielākā daļa cilvēku, kas slimo ar migrēnām ir sievietes.
  • Garīgās veselības traucējumi. Depresija, trauksme un stress saistās ar paaugstinātu insulta risku, un šie traucējumi biežāk piemeklē sievietes.
  • Priekškambaru fibrilācija (jeb AFib). AFib ir sirdsdarbību traucējumi. Lai arī tie ir sastopami gan vīriešiem, gan sievietēm, ir lielāka iespējamība, ka tas būs insulta riska faktors sievietēm. Kā arī sievietēm ar AFib ir tendence piedzīvot smagākus insultus.

Insulta simptomi un riska faktori vīriešiem

Vīrieši biežāk nekā sievietes slimo ar diabētu, smēķē cigaretes, patērē alkoholu lielos daudzumos, kas viņiem var radīt paaugstinātu insulta risku. Kādā pētījumā par insultu noteica atšķirības, kā insults ietekmē vīriešus un sievietes. Visbiežāk sastopamie simptomi vīriešiem bija:

  • Grūtības uzturēt līdzsvaru, sliktas koordinācijas spējas
  • Vājums vienā ķermeņa pusē
  • Nejūtība vienā ķermeņa pusē

Tādēļ, ka vīrieši biežāk piedzīvo visiem zināmākus insulta saslimšanas simptomus, apkārtējiem cilvēkiem un medicīnas personālam ātrāk sanāk insultu noteikt vīriešiem, kas savukārt var mazināt laiku starp insulta pārciešanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Kādā veiktā pētījumā par insultu secināja, ka vīrieši, kas piedzīvo insultu, slimnīcu atstāj ar mazākām insulta sekām nekā sievietes. Kā arī, pēc insulta vīriešiem novērojama lielāka aktivitāte ikdienā. Tas varētu būt arī dēļ tā, ka vīrieši parasti ir jaunāki, kad pārcieš insultu nekā sievietes. Līdz ar to viņiem ir arī vieglāk atkopties.

Kopumā, vīrieši no insulta atkopjas ātrāk un veiksmīgāk. Vīriešiem arī ir mazāka iespējamība pieredzēt:

  • Ar insultu saistītus traucējumus
  • Ikdienas darbību ierobežojumus
  • Depresiju
  • Hronisku nogurumu
  • Garīgus traucējumus
  • Sliktāku dzīves kvalitāti pēc insulta

Insults cilvēku var piemeklēt negaidīti. Pat ja tu aktīvi centies dzīvot veselīgu dzīvesstilu, ir insulta riska faktori, kas ir ārpus tavas kontroles, kā piemēram insults ģimenes vēsturē. Taču svarīgi ir kontrolēt riska faktorus, kas ir katra paša lielākā kontrolē. Lasi par tiem rakstā "Kādi ir insulta riska faktori?".

Atlabšana no insulta sievietēm un vīriešiem

Citi cilvēki pilnībā atkopjas no insulta un nepiedzīvo nekādas paliekošas sekas. Citiem nepieciešama ilgstoša fizikālā terapija un medikamenti. Tie var būt, lai šķidrinātu asinis, mazinātu asinsspiedienu, mazinātu holesterīna līmeni, uc.

Vai tu esi sievietie, vai vīrietis, atlabšana pēc insulta atkarīga no vairākiem faktoriem. Tajos ietilpst:

  • Kura ķermeņa zona tika ietekmēta no insulta
  • Laiks, kad skābeklis un asinsplūsma tika nobloķēti
  • Cilvēka vispārējais veselības stāvoklis pirms insulta

Ir ļoti svarīgi vērsties pēc palīdzības nekavējoties, ārstēt insultu un novērst paliekošas sekas. Atlabšana no insulta prasa lielu darbu. Rehabilitācija nenovērš smadzenēm nodarīto traumu, taču tā palīdz no jauna iemācīties zudušās prasmes. Laiks, cik nepieciešams lai atkoptos no insulta, kā jau noskaidrojām, ir atkarīgs no insulta smaguma pakāpes.

Lai arī ir gadījumi, kad cilvēki atkopjas ātrāk, lielākoties atlabšana ilgst gadiem. Tākā sievietes saslimstot ar insultu parasti ir vecākas, atveseļošanās no insulta var prasīt ilgāku laiku vien tā iemesla dēļ, ka ķermenim paliekot vecākam ir grūtāk atkopties pēc pārciestas traumas. Savukārt vīrieši parasti ir fiziski aktīvāki, kā arī jaunāki, kad piedzīvo insultu, līdz ar to insulta sekas biežāk nav tik smagas, kā sievietēm. Taču vīrieši biežāk sastopas ar citiem insulta riska faktoriem kā smēķēšanu, alkohola lietošanu, uc. Tik un tā, abu dzimumu pārstāvjiem pēc insulta ir iespēja atgriezties pilnvērtīgā dzīvē ar atbilstošu rehabilitācijas pasākumu palīdzību un veselīgu dzīvesveidu, kas pasargā viņus no atkārtota insulta un citām veselības problēmām.


Vai stress var izraisīt insultu?

Ir labi zināms, ka pārāk daudz stresa dzīvē kaitē mūsu veselībai. Tas var izraisīt galvassāpes, kuņģa darbības traucējumus, trauksmi, miega problēmas un daudzas citas kaites. Bet vai stress izraisa insultu? Šajā rakstā lasi par pētījumiem un ārstu teikto, kā arī insulta riska faktoriem, kas tiešā veidā saistīti ar stresu. Tas tev palīdzēs noteikt, vai tas, cik daudz stresa izjūti savā dzīvē, pakļauj tevi paaugstinātam insulta riskam. Lai arī viena stresa pilna diena diez vai paaugstinās tavu insulta saslimšanas risku, pētījumi rāda, ka hronisks, ilgstošs stress var paaugstināt tavu risku saslimšanai ar insultu.

Ko saka pētījumi par stresu un insultu?

Balstoties uz pētījumu, kas parādījās laikrakstā "Stroke, an American Heart Association journal", cilvēki pusmūžā un vecāki cilvēki, kam ir paaugstināts stress, depresija un naids ir daudz augstākā insulta un TIL (tranzitora išēmiska lēkme) riska grupā. Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 7000 dalībnieku, vajadzēja izpildīt aptauju par stresa līmeni, kas sevī iekļāva informāciju par hronisku stresu, depresijas pazīmēm un naida pazīmēm.

Aptaujas laikā, visiem aptaujātajiem nebija nekādu sirds un asinsvadu saslimšanu, bet pēc tam nākamajās aptaujās, apmēram 10 gadus vēlāk, 147 dalībnieki piedzīvoja insultu un 48 piedzīvoja TIL. Šis skaitlis var nešķist liels, taču tika noteikts, ka tiem, kuriem bija visvairāk stresa, bija par 59% lielāka iespējamība saslimt ar insultu vai TIL tieši stresa dēļ. Un tiem, kam bija izteikta naida pazīmes, bija divreiz lielāka iespējamība saslimt ar insultu. No pētījuma varēja izsecināt, ka stress veicina paaugstinātu insulta risku.

Kādā Hārvardas universitātes pētījumā par stresa saistību ar insultu tiek minēts, ka stress var būt tikpat būtisks un bīstams insulta riska faktors kā smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens. Pētījumā tika parādīts, kā stresa laikā amigdala (smadzeņu zona, kas tiek aktivizēta izjūtot stresu) sūta signālu kaulu smadzenēm, lai tās ražotu papildus baltās asins šūnas. Tas savukārt rada iekaisumu artērijās. Un iekaisums kā zināms ir iesaistīts procesos, kas noved līdz infarktam, angīnai un insultam.

Lai arī augstāk minētais ir uz pētījumiem balstīts, ir vēl vairāki faktori, kādēļ pamats domāt, ka stress var novest līdz insultam. Un tā kā stress ir ļoti bieži sastopama parādība, ir svarīgi ieskatīties šajā jautājumā padziļināti, uzzināt vairāk par stresu, kā to kontrolēt un pēc iespējas mazināt.

Vai man ir pārāk daudz stresa?

Dr. Raiens Sundermans no UnityPoint Health stāsta, ka daudzi cilvēki stresu ignorē un nepieiet tam tik nopietni, cik vajadzētu. Noteikt, cik cilvēkam daudz stresa ir grūti, jo katram tolerance pret stresu atšķiras. "Tas, kā viens cilvēks izjūt stresu nebūs tas pats, kā to izjūt otrs. Citiem cilvēkiem stresu uzdzen viņu bērni un finansiālā situācija. Citam stresu izraisa sava biznesa vadība vai veselas korporācijas vadība. Ir arī profesijas, kurās cilvēki tik tiešām ir pakļauti fiziskām briesmām kā ugunsdzēsēji un policisti, taču daudzus no viņiem tas tik ļoti neietekmē un viņi ir tik pat laimīgi kā jebkurš cits cilvēks. Lai arī kāds tev būtu darbs, ja tev šķiet, ka izjūti stresu, tad drošvien tā arī ir", stāsta Dr. Sundermans.

Ja tik un tā neesi pārliecināts, vai izjūti stresu, uzdod sev sekojošos jautājumus:

  • Vai mana otrā pusīte man saka, ka man šķietami ir stress?
  • Vai man ir vairāk konfliktu ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem nekā parasti?
  • Vai es izjūtu mazāk prieka no lietām, kas mani parasti iepriecinājušas?
  • Vai man ir lielākas grūtības iemigt vai gulēt nekā parasti?
  • Vai man ir grūtības piecelties no rītiem, it sevišķi dienās, kuras ir zināms, ka būs saspringtākas?
  • Vai es vēršos pie alkohola, tabakas vai citām narkotiskām vielām, lai atbrīvotos no stresa?

Kas notiek ar tavu ķermeni, kad izjūti stresu?

Stresa laikā smadzenes izraisa ķīmisku vielu izdalīšanos, kas dara vairākas lietas, lai sagatavotu mūs briesmām. Šīs ķīmiskās vielas tiek ražotas, neskatoties uz to, kāda veida stresu mēs piedzīvojam: fizisku vardarbību, bailes, sēras, ikdienas stresu no darba un attiecībās, utml. Process ķermenī ir tāds pats. Divas galvenās vielas, ko smadzenes izdala stresa laikā ir kortizols un adrenalīns.

  • Kortizols ir hormons, kas liek mūsu ķermenim uzglabāt ūdeni un nātriju, kas savukārt rada paaugstinātu asinsspiedienu. Tam ir arī vairāki mehānismi, kas saistās ar cukura uzglabāšanu ķermenī, kā arī tas ļauj ķermenim izmantot cukurus, lai mūsu ķermenim būtu enerģija. Evolūcijas ceļā šis process strādāja ļoti labi, jo sagatavoja mūs bēgšanai no bīstama dzīvnieka, cīņai ar uzbrucēju, un mūsdienu pasaulē, tas palīdz mums tikt galā piemēram ar lielām problēmām darbā, kad esam noguruši no garas dienas.
  • Adrenalīns. Šis hormons ir pazīstams arī kā epinefrīns un ir no kateholamīnu tipa. Adrenalīns un tam līdzīgās ķīmiskās vielas izraisa paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu, lai piegādātu asinis dzīvībai svarīgiem orgāniem.

Vai stress izraisa insultu?

Divi no galvenajiem insulta veidiem ir išēmisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju nosprostošanās) un hemorāģisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju asiņošanas. Lai uzzinātu vairāk par insulta veidiem, lasi mūsu rakstā "Kas ir insults?".

Tākā mēs esam noskaidrojuši insulta riska faktorus (lasi rakstā "Kādi ir insulta riska faktori?"), kā piemēram augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars un citi, un zinot, ka stress tos var saasināt, tad ir būtisks pamats domāt, ka stresam un insultam tik tiešām ir saistība. Stress var novest arī līdz neveselīgiem paradumiem kā smēķēšanai, samazinātām fiziskām aktivitātēm, neveselīgai ēšanai, uc., kas arī ir insulta riska faktori.

“Ja tev ir paaugstināts insulta risks ģimenes vēstures dēļ, vai esi pakļauts citiem riska faktoriem kā smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un citiem, bīstamība rodas, kad tevi piemeklē kāds notikums, kas izraisa lielu stresu un paaugstina kortizola un adrenalīna līmeņus. Tas savukārt paaugstina asinsspiedienu un noslogo asinsvadus, kas jau ir pakļauti riskam citu riska faktoru dēļ. Tad pastiprinātā asinsrite var pārraut asinsvadus tajās vietās, kur izveidojušies holesterīna noslāņojumi", stāsta Dr. Sundermans. Viņš arī piemin to, ka ja tu dzīvo ar hronisku vai pastāvīgu stresu, ir daži pierādījumi, ka tas paaugstina risku saslimt ar insultu, ko mēs arī uzzinājām no veiktajiem pētījumiem par stresu un insultu. Taču šī saistība ir sarežģīta un līdz galam neizprasta. Bet, kad skatās uz stresa un insulta pamatiem, šo saistību ir iespējams saredzēt.

Kad tev ir hronisks stress, tev ir pastāvīgi augsts kortizola un citu stresa hormonu līmenis. Tas izraisa sāļu aizturēšanu ķermenī, kas savukārt izraisa asinsspiediena paaugstināšanos. Laika gaitā tas var izraisīt arī stresu asinsvados. Stress izraisa arī cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas nozīmē to, ka asinsvadi nespēj izplesties un sarauties, lai labāk kontrolētu asins plūsmu. Paaugstināts kortizola līmenis izjauc arī miega režīmu, kas var izraisīt vēl lielāku stresu un izdalīt vēl vairāk kortizolu. Slikts miegs izraisa hronisku nogurumu, savukārt hroniskais nogurums var izraisīt pieņemšanos svarā dažādu iemeslu dēļ. "Vienkārši, kad esam noguruši mēs drīzāk nenodarbosimies ar fiziskām aktivitātēm, un drīzāk ēdīsim neveselīgi", saka Dr. Sundermans.

Kā kontrolēt un mazināt stresu?

Ar tik daudziem stresa cēloņiem un acīmredzamo insulta un stresa saistību, to ļoti svarīgi ir apzināti censties kontrolēt un mazināt. Stress var novest līdz neveselīgiem dzīvesveida paradumiem, savukārt apzināta pieturēšanās pie veselīga dzīvesveida tev var palīdzēt stresu kontrolēt un mazināt. Tās var būt fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, regulārs miega režīms, uc. Protams būs dzīves apstākļi, kas izraisa stresu, vai tas ir darbs vai grūts notikums dzīvē vai attiecību problēmas, taču iespēju robežās vajadzētu censties to mazināt un rast paradumus vai aktivitātes, kas dod mieru un liek justies labi. Šeit ir daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt:

  • Paklausies mūziku, kas tev ir patīkama
  • Izrunājies ar tuvinieku vai draugu par savām problēmām
  • Raksti, glezno, zīmē vai kā citādi radoši izpaudies
  • Izej pastaigā svaigā gaisā
  • Pieņem to, ka ir lietas un notikumi, ko tu nevari kontrolēt
  • Iemācies un izmēģini relaksācijas tehnikas: joga, meditācija, uc.
  • Centies labāk saplānot savu laiku un būt organizētāks
  • Uzstādi sev sasniedzamus mērķus, un iemācies pateikt "nē", kad jūti, ka no tevis tiek par daudz prasīts
  • Atvēlē laiku saviem hobijiem, interesēm un atpūtai
  • Atpūties, kad ir bijusi stresa pilna diena vai kāds grūts notikums
  • Izvairies no alkohola, narkotikām vai citām kompulsīvām darbībām, lai mazinātu stresu
  • Ja ir iespēja un nepieciešamība, meklē palīdzību pie psihologa

Dzīve pēc insulta: Psiholoģiski padomi

Ar atveseļošanos no insulta parasti saprot fizisku ārstēšanu un rehabilitācijas pasākumus. Taču psiholoģiskā noskaņošanās arī ir ārkārtīgi svarīga, lai būtu pēc iespējas labāki atlabšanas rezultāti. Insults ir ļoti smags notikums cilvēkam gan fiziski, gan emocionāli. Zaudēt savas iepriekšējās spējas, pēkšņi kļūt nespējīgam, kā arī citu insulta seku izjušana ir ļoti grūta. Pēc insulta pārciešanas ir saprotams, ja cilvēkam seko smags posms dzīvē arī emocionāli. Sava stāvokļa pieņemšana katram insultu pārcietušajam notiek savā laikā. Šeit ir daži psiholoģiski padomi pēc insulta, kas Tev varētu palīdzēt atlabšanas procesā.

Izglītojies par neiroplasticitāti

Lai smadzenes sadzītu pēc insulta, ir nepieciešams aktivizēt neiroplasticitāti. Tas ir mehānisms, ko smadzenes izmanto, lai pašas sevi pārprogrammētu. Neiroplasticitāte ir pati pirmā lieta, uz ko koncentrēties sākot atlabšanas gaitas pēc insulta. Izglītojies par to un izproti to! Tas tev palīdzēs labāk izprast to, kas ar tevi notiek atveseļošanās procesā, kā tiek atgūtas zudušās funkcijas, kā smadzenes reaģē un pieņem jaunu informāciju, ķermenim atgūstoties no pārciestās traumas.

Atveseļošanās līkne pēc insulta

Lai arī ir zināms, ka atveseļošanās pēc insulta ir visstraujākā un efektīvākā dažus mēnešus pēc insulta, neļauj tam sevi ierobežot. Arī kad atlabšanas rezultāti sāk palēnināties, neuztver to kā beigas tavam atveseļošanās ceļam. Arī pēc visstraujākā atveseļošanās posma, uzturi savu rehabilitācijas režīmu, darbojes un vingro regulāri, taču ievies lielāku vingrinājumu dažādību. Būtiski atlabšanas rezultāti noteikti var sekot arī pēc pirmajiem dažiem mēnešiem pēc insulta ārstēšanas.

Lai nezaudētu savas skartās puses funkcijas..

Lai arī pēc insulta pārciešanas sadzīvē ir vēlme izmantot savu veselo pusi, atveseļojoties ir īpaši svarīgi kustināt un vingrināt savas skartās puses muskuļus, roku un kāju. Ja tas netiek darīts un skartā roka un kāja netiek ikdienā izmantotas, ķermenis aizmirsīs, kā tās lietot. Kad tu pilnībā pārstāj lietot savas skartās puses ekstremitātes, laikam ejot tavas smadzenes var pilnībā aizmirst, kā tās darbināt un tu šīs funkcijas vari zaudēt. Lai to novērstu, ir svarīgi nodarbināt skarto pusi kaut vai nedaudz, bet katru dienu. To, ka tava skartā puse tiek pietiekami vingrināta, vajadzētu nodrošināt ar regulāru rehabilitācijas plāna palīdzību.

"Nocebo" efekts

Izvairies no "Nocebo" efekta, kas var būtiski ietekmēt tavus atveseļošanās rezultātus. Tas notiek, kad ārsts vai kāds cits no malas Tevi "ierobežo" ar prognozēm par Tavu atlabšanu. Piemēram, ārsts Tev var pateikt, ka nekad vairs nebūsi spējīgs staigāt bez spieķa palīdzības. Ierobežojoši izteikumi, kā šie Tavā prātā var radīt "Nocebo" efektu, un tas var ietekmēt Tavu pilnīgu atveseļošanos no insulta, kad citādi tas būtu iespējams. Noticot konkrētam iznākumam, cilvēks pārstāj censties sasniegt kaut ko vairāk un samierinās ar to, ko viņam kāds uzstādījis no malas. Tas vien parāda, cik svarīgi ir pašam psiholoģiski noskaņoties, saglabāt savu pārliecību, neierobežot sevi un ticēt savam atveseļošanās potenciālam. Beigu beigās viss ir atkarīgs no tevis - neļauj viedoklim no malas kļūt par vienīgo patiesību.

Galvenais ir attieksme!

Bieži vien to, cik veiksmīgi būs insulta pārcietušā atveseļošanās rezultāti nosaka tas, kā cilvēks attiecas pret sevi un cik viņam ir stipra vēlme atlabt. Ir gadījumi, kad ārstu prognozes nav tik pozitīvas, taču cilvēks ir tik neatlaidīgs, ka atlabst un atgūstas daudz labāk nekā ārsti to paredzējuši. Kā viena insultu pārcietusī, kurai ārsti nedeva augstas prognozes, taču viņa veiksmīgi atlaba, stāsta: "Vai nu tu tici sev un paļaujies uz to, ka tu vari, vai arī tu stāvi uz vietas. Bet tev kaut kas ir jādara. Un ja tas strādās - ļoti labi. Un ja nestrādās, tu vismaz centies. Bet iespējams ir viss." Ticība sev un pašmotivācija tik tiešām var sniegt veiksmīgākus atlabšanas rezultātus.

Izmanto "1% dienā" pieeju

"Visu vai neko" pieeja atlabšanai no insulta nestrādā. Tas ir ilgstošs, pakāpenisks process, tādēļ arī pacietīga pieeja būs insultu pārcietušajam visveiksmīgākā. Ja Tu jūties pārguris, paņem pārtraukumu un atpūties. Tev nav viss jāizdara šodien - jāizdara ir laika gaitā, un katram šis laiks ir individuāls. Tā vietā lai censtos izdarīt, cik vien daudz spēj, uzstādi sev mērķi, lai rastu nelielus, par "1% dienā" uzlabojumus. Tas tevi pasargās no izdegšanas un vilšanās, ja nesasniedz vēlamos rezultātus. Un tā vietā, lai atmestu visam ar roku, Tu panāc progresu lēnām un pakāpeniski, sasniedzot paliekošus rezultātus.

Nesteidzies..

Izejot no iepriekšējā punkta, mūsdienās sabiedrībā steiga un tūlītēja produktivitāte tiek uzskatīta par vēlamu lietu, kas tiek prasīta no visiem. Tiek izrādīta pretestība pret lēni notiekošiem procesiem, tiek meklēti ātri risinājumi un veidi, kā kaut ko pēc iespējas ātrāk paveikt. Tas savukārt uzliek spiedienu, rada nepilnības sajūtu un paškritiku, kad cilvēks nespēj paveikt iecerēto pietiekami ātri un veiksmīgi. Tas pats attiecas arī uz atveseļošanos no insulta. Ir svarīgi neuzlikt spiedienu uz sevi un nekritizēt sevi, ja tava atlabšana nenotiek tik ātri un veiksmīgi, kā iecerēta.

Ļaujies sērām un grūtām emocijām

Cilvēks, kas piedzīvo zaudējumu, izjutīs sēras - tas ir dabisks process un to nevajag apspiest. Tas pats notiek, kad cilvēks piedzīvo insultu - arī tas savā ziņā ir zaudējums, jo Tu zaudē daļu no sevis, lielākā vai mazākā mērā. Ja Tu neļausi sev just emocijas un ļauties sēru procesam, šīs emocijas tevī tiks apspiestas, radīs stresu ķermenī un tik un tā radīs sliktu pašsajūtu. Vēl jo vairāk, tas sēru procesu padarīs vēl ilgāku un negatīvās emocijas ilgtermiņā vēl intensīvākas. Tā vietā, lai apspiestu savas dusmas, depresīvās sajūtas un citas emocijas, kas tev radušās pēc insulta, pieņem, ka tās tur ir un ļauj tām vaļu. Galu galā tas tev liks justies daudz labāk, atbrīvotāk un tu varēsi iziet šim sēru un negatīvo emociju procesam cauri ātrāk.

Atbrīvojies no negatīvas domāšanas

Mūsu smadzenēm dabiski ir nosliece uz negatīvu domāšanu, un tās atceras negatīvus notikumus izteiktāk nekā pozitīvus. Lai pretotos šim mehānismam, ļoti noderīga ir pateicības izteikšana. Lai arī tev ir problēmas un grūtības pēc insulta, ļoti iespējams tev ir lietas, par kurām justies pateicīgam. Tas var būt tuvinieks, par ko jūties pateicīgs, tavs mājoklis, vienmēr pieejams ēdiens, lietas, ko esi iecienījis un ko joprojām vari darīt pēc insulta. Pateicību var izkopt un attīstīt katru dienu pavadot neilgu brīdi, kaut vai 2 minūtes, domājot vai rakstot par to, par ko jūties pateicīgs. Tas var būt pavisam neilgs brīdis, bet galvenais, ka to dari regulāri, katru dienu. Tas arī ir viens neiroplasticitātes aspekts. Pateicības izteikšana tev palīdzēs pārprogrammēt savu domāšanu, kļūt pozitīvākam, kas arī tev palīdzēs atlabšanas procesā un vispārējai labsajūtai.

Vērsies pēc palīdzības!

Iespējams, ka esi visu radis darīt pats un palīdzību citiem tev nepatīk prasīt. Taču pārciešot insultu, to nāksies mainīt. Insulta pārciešanas gadījumā palīdzība no apkārtējiem ir ļoti nepieciešama, jo tu nevarēsi visu izdarīt pats. Lai arī kā tu vēlētos visu paveikt pats, tas vienkārši būs par grūtu. Iespējams tev būs nepieciešama palīdzība ar mājas darbiem, vai arī tu jūties nomākts un vajadzīgs kāds, ar ko parunāties. Lai kas tas arī būtu, neesi tik lepns un lūdz palīdzību, kad tā nepieciešama - tu redzēsi, ka cilvēki bieži vien labprātīgi palīdz! Pat visstiprākajiem un spējīgākajiem cilvēkiem ir vajadzīgi citi.

Apsver domu iegādāties mājdzīvnieku

Var gadīties, ka pēc insulta esi viens mājās un jūties vientuļš. Iespējams tas varētu būt labs laiks iegādāties mājdzīvnieku - tas tev sastādīs kompāniju un palīdzēs emocionāli. Tas var radīt arī lielāku motivāciju atlabt, jo mājdzīvnieks prasa rūpes un ar viņu regulāri jādarbojas. Piemēram, tev ir mīlulis, ko nepieciešams ķemmēt. Tā ķemmēšana var kļūt par rehabilitācijas vingrinājumu, jo tajā pašā laikā, kad rūpējies par savu mīluli, tu arī vingrini savu bojāto roku. Pētījumi rāda, ka mājdzīvnieki palīdz cilvēku emocionālajam stāvoklim un labsajūtai. Ja domā, ka mājdzīvnieka iegāde varētu būt priekš tevis, apdomā, kāds mājdzīvnieks tev varētu būt vispiemērotākais.


Personīgais stāsts: Insultu pārcietusī Līga dalās ar savu pieredzi

Insults ir slimība, kas piemeklē miljoniem cilvēku pasaulē katru gadu. Latvijā šis skaitlis ir ap 9000 gadā, un 30000 nākas sadzīvot ar insulta radītām sekām. Diemžēl statistiski Latvijā atlabšanas rādītāji no insulta ir zem Eiropas Savienības vidējā. Galvenokārt tas ir dēļ nepietiekamiem resursiem insulta ārstēšanai, kā arī dēļ nepietiekamas informācijas pieejamības par to, kas nepieciešams veiksmīgai atlabšanai no insulta - tie ir pietiekamā apjomā savlaicīgi veikti rehabilitācijas pasākumi.

Līga ir insultu pārcietusī, kas dalās ar savu stāstu. Viņa iesāk ar to, kā viņu piemeklējis insults: "Tas notika pēkšņi. Pēc darba dienas beigām, es biju viena. Man ļoti reiba galva un es nevarēju pakustēties. Tad es sapratu, ka tas ir nopietni." Līga min to, ka izjuta neziņu par to, kas sekos tālāk. "Man teica - būs jādzīvo savādāk. Es biju nestabila. Gāju tāda, kā piedzērusies. It kā elementāri - Tev jāiet solīti pa solītim, bet nevari to." Pēc grūtās pieredzes Līga runā par to, ka izjutusi bailes, ka insults varētu atgriezties. Par laimi viņa saņēma lielu atbalstu no viņas vīra - tuvinieku atbalsts insultu pārcietušajam ir ārkārtīgi svarīgs.

Atšķirībā no citiem insultu pārcietušajiem, kas saņēmuši rehabilitāciju stacionārās vai ambulatorās iestādēs, Līga veseļojās mājās ar VIGO palīdzību. Kamēr viņas vīrs bija darbā, viņa šo laiku varēja izmantot lietderīgi priekš sevis un vingrot ar digitālās terapijas palīdzību. Kad vīrs atgriezās, viņš varēja iesaistīties un ar Līgu rehabilitācijas vingrinājumus pildīt kopā.

Lai noklausītos Līgas atveseļošanās stāstu, kā viņa rada motivāciju atlabt, par viņai doto otro iespēju, kā arī lai uzzinātu par sarežģījumiem, ko piedzīvo insultu pārcietušie un medicīnas personāls COVID-19 laikā, noskaties video:

 


Dzīve pēc insulta - Atgriešanās darbā

Parasti izdzirdot vārdu "insults" prātā nāk vecāka gada gājuma cilvēks. Taču izrādās, ka ap 25% no insultu gadījumiem ir cilvēkiem, kas ir darbspējīgā vecumā un kam nākas pārtraukt darbu pret savu gribu. Kā jau mēs noskaidrojām iepriekšējos rakstos, insulta sekas ir gan fiziskas, gan kognitīvas. Tās var ietvert atmiņas zudumu, koncentrēšanās traucējumus, spēju uzņemt jaunu informāciju, kā arī runas un rakstītspēju. Fiziskā ziņā tas ietekmē koordināciju, līdzsvaru, rada muskuļu vājumu un fiziskas sāpes. Emocionāli insults var izraisīt depresiju un izmaiņas personībā. Šīs un citas sekas ietekmē to, kā un vai cilvēks ir spējīgs atgriezties savā darba vietā un pilnvērtīgi strādāt. Taču atgriešanās darbā pēc insulta bieži vien ir iespējama.

Vai insultu pārcietušais ir spējīgs strādāt?

Gandrīz puse no insultu pārcietušajiem vecumā līdz 65 atgriežas darbā uz pusslodzi vai pilnu slodzi, Neskatoties uz to, sabiedrībā valda negatīvi priekšstati par insultu pārcietušajiem un viņu spējām. Kolumbijas universitātes neiroloģijas un epidemioloģijas profesors un Amerikas insulta asociācijas padomdevēju komitejas priekšsēdētājs Dr. Mičels Elkinds vēsta, ka "lielākā daļa cilvēku, kad izdzird par insultu, iedomājas kādu, kurš ir paralizēts, nav spējīgs staigāt vai runāt, guļ gultā un nav spējīgs par sevi parūpēties. Protams, ir arī tādi insulta gadījumi. Taču ir ļoti daudz gadījumu, kas tādi nav." Viņš arī min to, ka gan darba devējiem, gan sabiedrībai ir svarīgi saprast to, ka tikai tādēļ, ka kāds piedzīvojis insultu, nenozīmē, ka viņš nav spējīgs atgriezties darbā un pildīt darba pienākumus. "Viss ir atkarīgs no tā, cik smags insults bijis un kāda veida traucējumus tas cilvēkam radījis. Tas viss ir ļoti individuāli," stāsta Dr. Elkinds.

Pēc rehabilitācijas insultu pārcietušais patiešām var būt gatavs atgriezties darbā, taču bieži par to rodas šaubas un neskaidrības. Vai būšu fiziski spējīgs izpildīt darba pienākumus? Vai zaudēšu savu pabalstu, ja sākšu strādāt? Vai man ir kas jāpārrunā ar savu darba devēju pirms atgriežos darbā?

Pirmkārt, tas ir drošības jautājums - lai insultu pārcietušais neapdraudētu sevi un apkārtējos. Lai arī katra insultu pārcietušā gadījums ir unikāls, lielākoties būs nepieciešams ilgāks laiks pirms spējas atgriezties darbā, pat 6-8 mēnešus. Pat ja insults bijis salīdzinoši viegls, kāds bieži vien ir jaunākiem, darbspējīga vecuma cilvēkiem, tik un tā ir svarīgi saņemt terapiju un rūpīgi izvērtēt veselības stāvokli kopā ar savu ārstu. To tev palīdzēs izvērtēt ergoterapeits, kā arī uzstādīt mērķus, pēc kuriem tiekties atlabstot.

Ko svarīgi saprast darba devējam?

Insulta pētnieki min, ka darba devējiem un ārstiem vairāk jāizglītojas par ierobežojumiem un grūtībām, ko piedzīvo insultu pārcietušie atgriežoties darbā. Tākā šie ierobežojumi bieži vien nav acīmredzami (koncentrēšanās spēju zudums, hronisks nogurums, uc.), tos bieži vien neievēro arī darba devēji, ģimenes ārsti, kā arī paši insultu pārcietušie. Taču tie būtiski ietekmē darba spējas un neizprotot tos būs grūti izvērtēt to, vai insultu pārcietušais ir spējīgs strādāt.

Ar pielāgošanos tā no darba devēja puses, tā insultu pārcietušā, atgriešanās darbā var izvērsties pat ļoti veiksmīga. Profesionālās rehabilitācijas konsultants Roberts Trierveilers no Čikāgas rehabilitācijas institūta, kurš palīdz izvērtēt insultu pārcietušo spējas atgriezties darbā, kā piemēru min kādu insultu pārcietušo, kas strādāja eksporta uzņēmumā. Šim darbiniekam bija līdzsvara traucējumi un viņam bija grūtības kāpt pa trepēm. Taču darba devējs viņam nodrošināja darba vietu pirmajā stāvā kopā ar citas nodaļas darbiniekiem ar noteikumu, ka viņam pa kāpnēm jākāpj nebūs. Kāds cits insultu pārcietušais, saprotot, ka darbs ofisā ir viņam pārāk grūts un kognitīvi izaicinošs, pieteicās invaliditātes statusam.

Kā var palīdzēt darba devējs, un kāpēc?

Svarīgi ir adekvāti izvērtēt savas spējas un mēģināt strādāt, ja šķiet, ka esi spējīgs. Liela daļa darba devēju mūsdienās ir pretimnākoši un savās iespēju robežās centīsies pieņemt darbinieku ar ierobežojumiem. Ja neesi pārliecināts, vai esi gatavs atgriezties darbā, ieteicams būtu apmeklēt darba vietu pirms atgriezies strādāt. Vari arī vienoties par pārbaudes laiku, sākt ar mazāku daudzumu stundām, kas ļautu darbā atgriezties pakāpeniski. Tas palīdzēs gan tev, gan darba devējam mazināt šaubas par tavu atgriešanos darbā, kā arī izvērtēt, vai šis solis būtu iespējams.

Darba devējs tieši var iegūt no tā, ka insultu pārcietušais atgriežas darbā. Cilvēks, kas labi pārzina savus darba pienākumus, darba vidi un cilvēkus, var darbu izdarīt daudz labāk nekā jauns darbinieks, kas jāapmāca. Tādēļ mērķis gan darba devējam, gan insultu pārcietušajam būtu, lai viņš pēc iespējas ātrāk būtu spējīgs atgriezties darbā un nezaudētu savu darba vietu. Lai tas būtu iespējams, rehabilitācija un palīdzība jāsaņem savlaicīgi. Lasi par rehabilitācijas iespējām mūsu rakstā "Rehabilitācija pēc insulta". Darba devējam būtu ieteicams arī sazināties ar savu insultu pārcietušo darbinieku un būt pēc iespējas pretimnākošam - tas insultu pārcietušajam radīs lielāku motivāciju atlabt un cerību atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

Darba devējs var palīdzēt savam insultu pārcietušajam darbiniekam, kam radušies motorikas traucējumi ar dažām modifikācijām. Ja insultu pārcietušais darbinieks vēlas savā darba vietā ko speciāli izmainīt medicīnisku iemeslu dēļ, iespējams būs nepieciešama izziņa no ārsta. Modifikācijas var būt:

  • Speciāli pagarinājumi kā rīki, lai palīdzētu aizsniegt vajadzīgos piederumus
  • Neslīdoša auduma cimdi, kas palīdz rokas tvērienam
  • Datora tastatūra, kas paredzēta lietošanai ar vienu roku
  • Speciāla runas atpazīšanas programma
  • Darba galds, ko var regulēt (ar iespēju strādāt gan stāvus, gan sēdus)

Ko darīt, ja neesi spējīgs strādāt savā iepriekšējā darbā?

Kā jau augstāk minējām piemēru - kāds insulta pārcietušais mēģināja strādāt, taču tas viņam izrādījās par grūtu. Var gadīties arī tā. Ja tev ir kognitīvi traucējumi, kā piemēram hronisks nogurums, būtiski pasliktinājusies atmiņa, sliktas koncentrēšanās spējas, tu iespējams nebūsi gatavs atgriezties darbā neskatoties uz to, ka esi fiziski spējīgs. Ja ir iespēja, var apsvērt strādāt mazāku daudzumu stundas, strādāt no mājām vai ja iespējams, mēģināt darbā atgriezties pakāpeniski.

Sastādi sarakstu ar savām prasmēm un iemaņām, ko esi apguvis savās iepriekšējās darba vietās. Ja arī nebūsi spējīgs atgriezties savā iepriekšējā darba vietā vai profesijā veselības ierobežojumu dēļ, šīs iemaņas ļoti iespējams būsi spējīgs izmantot kādā citā darbā. Piemēram, ja esi bijis skolotājs un nevari fiziski atgriezties strādāt skolā, iespējams vari sākt rakstīt un iespiest mācību grāmatas sev zināmajā priekšmetā. Kāds insultu pārcietušais, kurš kļuva par pašnodarbināto min, ka vissvarīgākais atgriežoties darbaspēkā ir "radošums, pozitīva attieksme un apņēmība."

Ir daudzi cilvēki, kas pārcietuši insultu un atgriežas darbaspēkā darot citu darbu. Ir svarīgi izmantot pieejamos resursus, kontaktēties ar cilvēkiem un organizācijām, kas palīdz cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem vai invaliditāti atrast darbu. Meklējot atbalstu un palīdzību darba meklējumos, var pat gadīties, ka uzsāc jaunu karjeru. Ir organizācijas, kas piedāvā atbalstu un palīdzību insultu pārcietušajiem, kā arī darba devēji, kam bijusi personīga pieredze ar insultu. Var sākt arī ar brīvprātīgu darbu vai praksi jaunajā nozarē.

Lai sazinātos ar citiem insultu pārcietušajiem un uzzinātu par viņu stāstiem un pieredzēm, kontaktējies ar insultu pārcietušo Latvijā biedrību Vigor.

Svarīgi arī noskaidrot, vai tu kvalificējies kādiem sociāliem pabalstiem, atvieglojumiem un palīdzībai no valsts. Lai uzzinātu par sociālajiem un ar invaliditāti saistītiem pabalstiem, lasi mūsu rakstā "Sociālā palīdzība insulta slimniekam invaliditātes gadījumā".

Lēmums atgriezties darbā

Katra insultu pārcietušā situācija ir unikāla, un arī laiks, kad viņš vai viņa var atsākt strādāt atšķirsies. Tas atkarīgs no tā, cik smags insults bijis, kādi ir blakusefekti un sekas. Savlaicīga palīdzība, rehabilitācijas pasākumi un mērķtiecība ir nepieciešama, lai rastu pēc iespējas labākus uzlabojumus. Viens no galvenajiem mērķiem pēc veselības stāvokļa stabilizēšanas var būt atgriešanās darbā, ja insultu pārcietušais ir vecumā līdz 65. Insultu pārcietušos un viņu ģimenes nereti piemeklē finansiālas grūtības - rehabilitācijas pasākumi un citi nepieciešamie ārstnieciskie pakalpojumi lielākajai daļai cilvēku izvēršas dārgi. Kā pieejamāku un lētāku metodi rehabilitācijas pasākumiem piedāvā VIGO. Ja iespējams, gan insultu pārcietušo, gan viņu ģimeņu interesēs ir, lai viņš varētu atgriezties darbā. Lai arī darba maiņa, ja tāda nepieciešama, var būt grūts lēmums, atgriešanās darbā ar pēc iespējas mazāku pārtraukumu var izrādīties labs lēmums. Darbs insultu pārcietušajam rada neatkarības sajūtu, pārliecību un mērķtiecību. Tas paplašina arī sociālo loku un stiprina saikni ar apkārtējo vidi un sabiedrību. Darba devējiem nevajadzētu baidīties - tas, ka cilvēks insultu piedzīvojis vienreiz, nenozīmē, ka insults notiks atkārtoti. Lai uzzinātu par vispārīgu insulta novēršanu un atkārtota insulta novēršanu, lasi mūsu rakstos: "Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?" un "Atkārtota insulta novēršana".

 

 


Kā panākt labākus insulta atveseļošanās rezultātus?

Lai atgūtu pēc insulta zaudētās spējas, ir nepieciešama rehabilitācija. Rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas ietver fiziskos vingrinājumus (fizioterapiju), psihoterapiju emocionālo grūtību pārvarēšanai, vides pielāgošanu un apmācību (ergoterapiju), kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanu un insulta riska faktoru ārstēšanu. Insulta rehabilitācija ir labi izpētīta, tāpēc ir zināms, ka labāki atlabšanas rezultāti pēc pārciesta insulta balstās uz dažām vienkāršām patiesībām:

  • Rehabilitācija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jau slimnīcā un jāturpina pēc izrakstīšanās;
  • Pirmais gads pēc insulta ir izšķirošs, kad var sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc to nedrīkst izšķērdēt!
  • Rehabilitācijai ir jābūt intensīvai – katru dienu, vairākkārt. Jo vairāk darbību, jo labāki rezultāti;
  • Rehabilitācija ir ilgstošs process, tā var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pusotram gadam. Dažkārt rehabilitācija var ilgt visu dzīvi.

Skaidrs, ka praksē augstāk minētās vienkāršās patiesības realizēt nemaz nav vienkārši – rehabilitācijas centros nokļūt ir grūti, mājas rehabilitācija ne tuvu nav pieejama katru dienu. Došanās uz rehabilitācijas centru ikdienā daudziem nav iespējama.

Tomēr jaunākās tehnoloģijas ir liels solis tuvāk būtiski labākai rehabilitācijai. “VIGO” ir insulta pacienta personiskais rehabilitācijas asistents - ceļvedis, kas ir ar pacientu vienmēr un nodrošina rehabilitācijas programmu un atveseļošanos mājās. Vigo ir iespēja realizēt augstāk minētās rehabilitācijas prasības, jo:

  • VIGO Tev sāk palīdzēt nekavējoties - Tev nav jāgaida rindā uz rehabilitācijas pakalpojumiem, jo tas pieejams uzreiz. Viss, kas Tev ir vajadzīgs ir planšetdators un statīvs, un ja Tev tādi nav pieejami, mums ir izdevīgs plāns, kas Tev tos piedāvā!
  • VIGO Tev palīdzēs 6 reizes nedēļā, vairākas reizes dienā. Tev pat nebūs jāiziet no mājām, jo to Tu vari lietot jebkur.
  • VIGO piedāvā ilgstošu rehabilitācijas plānu, kas tiek pielāgots katram insultu pārcietušajam individuāli.
  • VIGO var lietot vienatnē - tad, kad tuvinieki vai ģimenes locekļi nevar būt tuvumā, insultu pārcietušais to var lietot bez neviena cita palīdzības.

Lai uzzinātu vairāk par VIGO, lasi mūsu mājaslapā.

Ja vēlies pieteikties uz VIGO lietošanu, izvēlies sev piemērotāko plānu šeit!


Dzīve pēc insulta - Palīgs sadzīvē

Pienāks brīdis, kad pēc insulta pārciešanas būsi gatavs atsevišķiem ikdienas darbiem un pienākumiem. Var būt, ka tev joprojām nav atjaunojušās vai ir traucētas runas funkcijas, kustību funkcijas, lai apģērbtos, nomazgātos un veiktu mājas uzkopšanas darbus, taču veselības stāvoklis pietiekami stabils, lai spētu tos veikt. Šis raksts tev palīdzēs ar idejām un padomiem, kā tos pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk paveikt. Dzīve pēc insulta var būt apgrūtinoša, taču ir iespējams apiet savus funkcionālos ierobežojumus un izdarīt sadzīvē nepieciešamo alternatīvā veidā.

Komunikācija ar citiem pēc insulta pārciešanas

Insults bieži vien ietekmē runas un komunikācijas spējas. Tā ir funkcija, ko cilvēkam bieži vien ir visgrūtāk pazaudēt. Pētījumi arī norāda uz to, ka socializēšanās un komunikācija ar citiem ir būtisks palīgs, lai atlabtu no insulta. Līdz ar to, komunicēšana ir ārkārtīgi svarīga un to jācenšas pēc iespējas saglabāt. Lai uzlabotu runāt spēju, kā arī lai kompensētu zudušās runas spējas, būtu ieteicams izveidot alternatīvus veidus komunicēšanai un sevis izpaušanai.

Tātad, kā tu vari komunicēt ar citiem, ja neesi spējīgs runāt?

  • Izglītojies par afāziju, ja tev tāda ir. Afāzijas slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, dažkārt var izteikt atsevišķus vārdus un frāzes. Lai uzzinātu vairāk par afāziju un citām komunikāciju problēmām pēc insulta, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta sekas?".
  • Iesaisti savus ģimenes locekļus, lai viņi varētu labāk izprast tavas komunicēšanas vajadzības.
  • Izmanto rakstīšanu vai zīmēšanu kā papildinājumu savām spējām izpausties verbāli.
  • Izmanto žestus vai bilžu grāmatas vai izmanto datorizētu komunikācijas sistēmu

Ģimenes locekļi tev var palīdzēt komunicēt:

  • Uzdodot jautājumus, uz kuriem vari atbildēt ar jā/nē.
  • Ja ir kādas kļūdas, Ik pa laikam tevi pārfrāzējot sarunas laikā.
  • Pamainot sarunu grūtības pakāpi un sarežģītību.
  • Izmantojot žestus, lai uzsvērtu svarīgāko sarunā.
  • Izdomājot tēmu pirms sarunas uzsākšanas un to pavēstot.

Vislabāk praktizēt šāda veida sarunāšanos būtu divatā ar kādu tev tuvu cilvēku. Izvēlies klusu vietu bez ieslēgta televizora, radio vai citiem traucēkļiem. Laika gaitā, kad sāksi justies komfortablāk, varēsi sākt iesaistīties situācijās, kuras nebūs nepieciešams tik ļoti kontrolēt.

Pirms socializēšanās, patrenējies dažas vienkāršas frāzes, kuras var izmantot uzsākot sarunu.

  • Kā tev iet/Kā jums iet?
  • Sen neesam tikušies!
  • Šodien ārā jauks laiks.

Jo vairāk tu praktizēsi konkrētas frāzes, jo lielāka iespēja, ka tev tās labāk izdosies un saruna norisināsies veiksmīgāk. Ar laiku savam frāžu klāstam vari pievienot un praktizēt jaunas - tas ir ceļš uz komunikāciju spēju atgūšanu.

Ir gadījumi, kad runas traucējumi un izmaiņas būs paliekošas. Laikam ejot, tavas vajadzības komunicēt un izpausties pieaugs, un tu vari mācīties no jau piedzīvotām situācijām ar citiem cilvēkiem, un pārvērtēt to, kas tavā gadījumā ir strādājis veiksmīgāk, kas mazāk veiksmīgi. Tādējādi ir iespējams attīstīt un pilnveidot savu jauno komunikācijas veidu. Piemēram, cilvēkiem ar afāziju bieži vien ir problēmas runāt, taču viņi var dziedāt. Ja esi spējīgs dziedāt, vari pielāgot savas spējas dziedāt tam, lai sazinātos un komunicētu ar citiem.

Mazgāšanās dušā vai vannā

Principā ir ieteicams labāk mazgāties dušā nekā vannā. Duša ir drošāka un tajā ir mazāka iespējamība paslīdēt un nokrist kāpjot iekšā un ārā. Ja tomēr nepieciešams izmantot vannu, būtu svarīgi ielikt speciālu krēsliņu pie vannas malas. Lai uzzinātu vairāk par to, kā pielāgot vannasistabu un citas istabas pēc insulta, lasi mūsu rakstā "Mājokļa pielāgošana pēc insulta". Pēc nomazgāšanās vannā, atstāj vannu piepildītu līdz neesi izkāpis ārā - ūdens tevi cels uz augšu un palīdzēs izkāpt.

Speciālu krēsliņu var izmantot arī dušā - tādus var iegādāties saimniecības preču veikalos un veikalos mājokļa iekārtošanai. Dušā var ieinstelēt arī stieni, pie kura pieturēties. Lai pasargātu sevi no paslīdēšanas, pie dušas vai vannas malas ārpusē novieto paklājiņu, kas pielīp pie grīdas. Arī pašā dušā vai vannā vari ielikt neslīdošās sloksnes, lai padarītu mazgāšanos drošāku.

Pirms iešanas dušā, pārliecinies, vai esi paņēmis līdzi ziepes, dvieli un pārējo nepieciešamo, kas tev būs nepieciešams mazgājoties un uzreiz pēc mazgāšanās, lai izvairītos no liekas staigāšanas pa slidenu grīdu. Arī ziepju un dvieļa izvēli vari sev pielāgot - izvēlies vieglu, plānu frotē dvieli, ar ko sevi nomazgāt vai noslaucīt (tie ir arī lētāki). Šampūnu vari ievietot "sūkņa" pudelē, lai nav jāskrūvē vāciņš, kas var nokrist zemē. Pirms iešanas ūdenī, pārbaudi ūdens temperatūru pieskaroties ar pirkstu vai plaukstas locītavu. Tādā veidā pasargāsi sevi no pārsteiguma un savainošanās, ja ūdens gadījumā tev ir par karstu vai aukstu.

Vislabākajā gadījumā kamēr mazgājies, tev ir tuvumā kāds cits cilvēks drošības apsvērumu dēļ. Tādēļ iespējams būtu svarīgi saskaņot savu režīmu ar sava tuvinieka režīmu, ja gadījumā viņš strādā vai ir ārpus mājas, un mazgāties laikā, kad viņš ir mājās. Vari turēt zvanu vai kādu citu priekšmetu, ar kuru viegli piesaistīt uzmanību, kamēr mazgājies un tuvinieks tev var atsteigties palīgā. Ja gadījumā tuvinieks vēlas būt blakus un stāvoklis tev nav tik stabils, viņam/viņai vajadzētu stāvēt tev blakus ar pēdām nedaudz atstatus vienai no otras, lai būtu labāks līdzsvars. Tādā gadījumā ja krīti, lai viņš/viņa nesavainotos un spētu tevi labāk noturēt.

Lai nomazgātu savu stipro roku, apsēdies uz krēsliņa, novieto saziepētu dvieli vai lupatu starp ceļiem un rīvē savu roku uz priekšu un atpakaļ pa to. Tā vietā lai pēc mazgāšanās slaucītos ar dvieli, vari uzvilkt frotē halātu un nosusināt pēdas uz apakšā palikta dvielīša vai ja gadījumā tev ir pieguļošas čības, ievilkt pēdas tajās. Tādā veidā vari nožāvēties ļoti ātri un nav nepieciešams slaucīties. Ja vēlies iesmērēt ķermeni vai rokas ar krēmu, var izmantot tukšu dezodoranta rullīti, kurā to iepildīt un ko vari lietot ar stipro roku.

Apģērbšanās

Apģērbšanās var šķist ļoti vienkārša lieta, taču insulta pārcietušajam tā var būt pietiekami apgrūtinoša. Kamēr vēl neesi atguvis attiecīgās kustību un muskuļu funkcijas, šie ieteikumi tev var izpalīdzēt ikdienas dzīvē. Principā sāk ar vājākās puses apģērbšanu ar stipro roku. Lai noģērbtos, novelc apģērbu sākumā no stiprās puses un tad no vājās. Principi, kam var sekot ģērbjoties:

  • Izvēlies brīvu apģērbu ar pēc iespējas slīdošāku materiālu. Tādu būs visvieglāk uzvilkt un novilkt.
  • Izklāj apģērbu, ko taisies vilkt uz virsmas kā piemēram gultas
  • Apģērbies sēdus (piemēram sēžot uz gultas malas)

Velkot jaku vai kreklu, sākumā ievelc savu vājo roku. Lai aizpogātu apģērbu, sāc no lejas uz augšu. Ja gadījumā velc kreklu ar pogājamām piedurknēm, aizpogā piedurkni stiprās rokas pusei un tikai tad to uzvelc. Lai atpogātu piedurkni, ar zobiem vari pieturēt piedurknes malu un kustināt to, kamēr poga iznāk ārā. Pogāšana var būt labs treniņš roku kustību veicināšanai - noliec pogājamo kreklu sev klēpī un mēģini to aizpogāt un atpogāt vairākas reizes.

Kad velc zeķes vai apavus, var noderēt paaugstinājums, uz kura novietot kāju (tas var būt mazs ķeblītis vai kaste). Izvēlies apavus, kuri ir viegli uzvelkami - tās var būt iešļūcenes, apavi ar klipšiem šņoru vietā, plati zābaki, uc.

Lai uzvilktu zeķubikses, apsēdies un krustām pārliec vājo kāju pāri stiprajai. Ar stipro roku sāc tās vilkt pāri kāju pirkstiem un pēdām. Pēc tam atkrusto kājas un uzvelc zeķubikses līdz celim. Tad piecelies kājās un uzvelc zeķubikses līdz galam.

Lai apliktu jostu, izvelc to cauri biksēm pirms tās uzvelc. Tas attiecas arī uz citiem apģērbu gabaliem, kam nepieciešama josta.

Vēl var noderēt apģērbam pielikt klāt riņķīšus rāvejslēdzēja velkamajai daļai, lai atvieglotu rāvējslēdzēja aiztaisīšanu un attaisīšanu. Tā vietā, lai izmantotu pogas un šņores, var izmantot klipšus un "velkro" aizdari. Kā arī izvēlēties apģērbu, kas nav jātaisa ciet aizmugurē, bet gan priekšā, vai nav jātaisa ciet nemaz.

Mājas darbi un tīrīšana

Ja esi jau spējīgs darīt vairāk, kā tikai pašu nepieciešamāko sev pašam, vari apsvērt domu sākt iesaistīties mājas darbos un tīrīšanā. Ja tev ir kāds tuvinieks, kas par tevi rūpējas, tad vari viņam sākt izpalīdzēt ar vienkāršāk izdarāmiem mājas darbiem. Piemēram, sūcot istabu ar putekļu sūcēju tu vari sēdēt krēslā un izsūkt sasniedzamās vietas un tad krēslu pārvietot tālāk. Ja iespējams, pievieno putekļu sūcējam pagarinājumu, lai nebūtu nepieciešams tik bieži pārvietoties. Ja tev mājās ir krēsls ar ritenīšiem, arī tas var atvieglot mājas sūkšanu. Ja gadījumā mazgā istabu, pārliecinies, ka atstāj sausas zonas, pa kurām vari pārvietoties. To gan būtu grūti darīt, ja nepieciešams mainīt ūdeni, tādēļ būtu ieteicams lietot vienreiz lietojamas mazgājamās lupatiņas vai iesaistīt tuvinieku, kas ūdeni var nomainīt.

Ir arī citi mājas darbi, ko vari paveikt sēdus, kā piemēram drēbju mazgāšana. Ja tev pieejama veļas mašīna, apsēdies tai blakus uz krēsla un ar stipro roku vari salikt iekšā drēbes. Ja izmazgātās drēbes jāņem ārā, piebīdi sev blakus galdu vai kādu citu paaugstinājumu, uz kurām nolikt slapjās drēbes - tās ir smagas, tādēļ būtu apgrūtinoši tās nest vai tālu sniegties, lai tās noliktu uz tīras virsmas. Sēžot vari arī gludināt drēbes, salocīt izžāvētas drēbes, tīrīt dažādas virsmas, uc.

Lai arī tie var šķist mazi darbi un var likties, ka labums no tiem nav liels, ja neesi spējīgs izdarīt visu pats, tomēr šādi centieni izdarīt atsevišķus mājas darbus vai palīdzot saviem tuviniekiem var tev likt justies pārliecinātākam un noderīgākam, kā arī mazākam slogam sev apkārtējiem. Vari sākt ar darbiem, ko var izdarīt sēdus, kā arī ar mazākām un vieglāk iztīramām istabām. Visticamāk tu sagursi diezgan ātri, tāpēc svarīgi sevi nepārslogot un paņemt pārtraukumus, kad tie nepieciešami.