Redzes traucējumi ir visai biežas insulta sekas – vismaz pusei no insultu pārcietušajiem ir kāda veida redzeslauka traucējumi, savukārt citiem tā var būt miglaina vai kā citādi mainīta. Šajā rakstā uzzini, kādi redzes traucējumi pēc insulta ir visbiežāk sastopami.

Nereti sastopami tieši redzeslauka traucējumi kādā no pusēm, piemēram, labajā, ja insults bijis kreisajā smadzeņu puslodē. Ja bojājums nācies uz labo puslodi – iespējams cietīs kreisās puses redzeslauks. Redzes nervu kontrolē tam pretējā smadzeņu puslode, tāpat kā ķermeņa puses. Tas nozīmē, ka redzes traucējumi sakritīs ar ķermeņa nespēju.

Vienas puses redzeslauka traucējumi

Redzeslauks var sašaurināties vai kāds laukums no tā “izkrīt”. Šādu gadījumu, kas bieži vien piemeklē insultu pārcietušos, sauc par homonīmo hemianopsiju. Šis stāvoklis ir kādas puses redzeslauka “izkrišana” abām acīm vienā acs pusē. Tādā veidā redzeslauks tiek sašaurināts un cilvēkam zūd perifērā redze. Kā insulta sekas, visbiežāk iespējams novērot tieši kreisās puses hemianopsiju. Šie traucējumi nav redzes nerva defekts, bet gan smadzeņu nespēja apstrādāt saņemto informāciju, ko tās saņem no kreisā redzeslauka.

 

Redzes uztveres defekti

Trešdaļai cilvēku, kas piedzīvojuši insultu var būt redzes uztveres traucējumi, kas var izpausties kā nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm, grūtibas atpazīt sejas, objektus vai krāsu uztveres traucējumi. Nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm ir uzmanības traucējums, kas nozīmē visas ķermeņa puses neievērošanu. To izraisa labās parietālās smadzeņu daivas insults. Šis traucējums nav saistīts tikai ar redzi, bet gan telpisko uztveri. Atsevišķos gadījumos iespējams novērot kustīgu objektu uztveres grūtības vai citus no vides saņemtās informācijas traucējumus.

Acu kustību traucējumi

Visai izplatīts insulta izraisīts ar acu novietojumu saistīts defekts ir strabisms jeb šķielēšana. Strabisms ir nepareiza acu pozīcija attiecībā pret tās plakstiņiem un kaktiņiem. Acu kustību traucējums ir arī grūtības fokusēt redzi uz tuvāk vai tālāk esošiem objektiem. Kā paša insulta laikā, tā arī tā rezultātā bieža parādība ir attēla dubultošanās vai raustīšanās.

Kā atpazīt, vai radiniekam ir redzes traucējumi?

Ja radinieks pats neatpazīst un nepaziņo par kādu no minētajiem traucējumiem, nereti apkārtējie to var pamanīt tikai krietni vēlākos insulta rehabilitācijas posmos. Īpaši redzeslauka iztrūkuma vai sašaurinājuma gadījumā, jo smadzenēs var iedarboties redzes kompensācijas mehānisms, kas aizvieto iztrūkstošo redzes laukumu ar kādu citu attēlu. Radinieka ieskriešana durvju ailē vai ielas stabā, objektu neievērošana, kas novietoti labajā/kreisajā pusē ir novērotājam pamanāmākā sašaurināta redzeslauka izpausme. Citi redzes defekti var būt saistīti ar grūtībām atrast priekšmetus uz raibām līdzenām virsmām vai apgrūtināta lasīšana. Līdztekus šiem traucējumiem samazinās arī pašpārliecinātība un neatkarība ikdienā, jo zūd stabilitātes sajūta. Tādējādi cilvēks nevēlas doties ārā viens, jo radušās bailes kaut ko nepamanīt un pakrist.

Kā šo problēmu risināt?

Vairumā gadījumu redzes traucējumi ir paliekoši, tomēr ir iespējams tos mazināt trenējot acis vai izstrādājot kādu kompensācijas mehānismu. Jebkura redzes traucējuma gadījumā ir svarīgi konsultēties ar oftalmologu vai neirologu, lai noskaidrotu, kādām metodēm iespējams atvieglot radinieka ikdienu un veicināt neatkarību. Attēla dubultošanās gadījumā iespējams tiks ieteikta vienas acs aizklāšana. Vispārīgai redzes funkcijas uzlabošanai var ieteikt kādus tehniskos palīglīdzekļus (brilles, lupu, ekrānlasītāju, u.c.).

Jebkuram cilvēkam redzes traucējumi izraisa diskomfortu, savukārt pēc insulta šis var būt papildu nedrošības faktors. Lai gan vairumā gadījumu šie bojājumi ir neatgriezeniski, dažreiz notiek spontāna redzes atjaunošanās vai tās uzlabojumi cītīgu treniņu rezultātā. Šādā gadījumā var palīdzēt VIGO, kas ir digitālā terapija insulta rehabilitācijai, pielāgota lietošanai planšetdatorā. Tam ir pietiekami liels ekrāns un teksta lielummaiņas opcija, lai insulta pacients varētu droši un komfortabli to lietot insulta atveseļošanās procesā.