Ir labi zināms, ka pārāk daudz stresa dzīvē kaitē mūsu veselībai. Tas var izraisīt galvassāpes, kuņģa darbības traucējumus, trauksmi, miega problēmas un daudzas citas kaites. Bet vai stress izraisa insultu? Šajā rakstā lasi par pētījumiem un ārstu teikto, kā arī insulta riska faktoriem, kas tiešā veidā saistīti ar stresu. Tas tev palīdzēs noteikt, vai tas, cik daudz stresa izjūti savā dzīvē, pakļauj tevi paaugstinātam insulta riskam. Lai arī viena stresa pilna diena diez vai paaugstinās tavu insulta saslimšanas risku, pētījumi rāda, ka hronisks, ilgstošs stress var paaugstināt tavu risku saslimšanai ar insultu.

Ko saka pētījumi par stresu un insultu?

Balstoties uz pētījumu, kas parādījās laikrakstā “Stroke, an American Heart Association journal”, cilvēki pusmūžā un vecāki cilvēki, kam ir paaugstināts stress, depresija un naids ir daudz augstākā insulta un TIL (tranzitora išēmiska lēkme) riska grupā. Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 7000 dalībnieku, vajadzēja izpildīt aptauju par stresa līmeni, kas sevī iekļāva informāciju par hronisku stresu, depresijas pazīmēm un naida pazīmēm.

Aptaujas laikā, visiem aptaujātajiem nebija nekādu sirds un asinsvadu saslimšanu, bet pēc tam nākamajās aptaujās, apmēram 10 gadus vēlāk, 147 dalībnieki piedzīvoja insultu un 48 piedzīvoja TIL. Šis skaitlis var nešķist liels, taču tika noteikts, ka tiem, kuriem bija visvairāk stresa, bija par 59% lielāka iespējamība saslimt ar insultu vai TIL tieši stresa dēļ. Un tiem, kam bija izteikta naida pazīmes, bija divreiz lielāka iespējamība saslimt ar insultu. No pētījuma varēja izsecināt, ka stress veicina paaugstinātu insulta risku.

Kādā Hārvardas universitātes pētījumā par stresa saistību ar insultu tiek minēts, ka stress var būt tikpat būtisks un bīstams insulta riska faktors kā smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens. Pētījumā tika parādīts, kā stresa laikā amigdala (smadzeņu zona, kas tiek aktivizēta izjūtot stresu) sūta signālu kaulu smadzenēm, lai tās ražotu papildus baltās asins šūnas. Tas savukārt rada iekaisumu artērijās. Un iekaisums kā zināms ir iesaistīts procesos, kas noved līdz infarktam, angīnai un insultam.

Lai arī augstāk minētais ir uz pētījumiem balstīts, ir vēl vairāki faktori, kādēļ pamats domāt, ka stress var novest līdz insultam. Un tā kā stress ir ļoti bieži sastopama parādība, ir svarīgi ieskatīties šajā jautājumā padziļināti, uzzināt vairāk par stresu, kā to kontrolēt un pēc iespējas mazināt.

Vai man ir pārāk daudz stresa?

Dr. Raiens Sundermans no UnityPoint Health stāsta, ka daudzi cilvēki stresu ignorē un nepieiet tam tik nopietni, cik vajadzētu. Noteikt, cik cilvēkam daudz stresa ir grūti, jo katram tolerance pret stresu atšķiras. “Tas, kā viens cilvēks izjūt stresu nebūs tas pats, kā to izjūt otrs. Citiem cilvēkiem stresu uzdzen viņu bērni un finansiālā situācija. Citam stresu izraisa sava biznesa vadība vai veselas korporācijas vadība. Ir arī profesijas, kurās cilvēki tik tiešām ir pakļauti fiziskām briesmām kā ugunsdzēsēji un policisti, taču daudzus no viņiem tas tik ļoti neietekmē un viņi ir tik pat laimīgi kā jebkurš cits cilvēks. Lai arī kāds tev būtu darbs, ja tev šķiet, ka izjūti stresu, tad drošvien tā arī ir”, stāsta Dr. Sundermans.

Ja tik un tā neesi pārliecināts, vai izjūti stresu, uzdod sev sekojošos jautājumus:

  • Vai mana otrā pusīte man saka, ka man šķietami ir stress?
  • Vai man ir vairāk konfliktu ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem nekā parasti?
  • Vai es izjūtu mazāk prieka no lietām, kas mani parasti iepriecinājušas?
  • Vai man ir lielākas grūtības iemigt vai gulēt nekā parasti?
  • Vai man ir grūtības piecelties no rītiem, it sevišķi dienās, kuras ir zināms, ka būs saspringtākas?
  • Vai es vēršos pie alkohola, tabakas vai citām narkotiskām vielām, lai atbrīvotos no stresa?

Kas notiek ar tavu ķermeni, kad izjūti stresu?

Stresa laikā smadzenes izraisa ķīmisku vielu izdalīšanos, kas dara vairākas lietas, lai sagatavotu mūs briesmām. Šīs ķīmiskās vielas tiek ražotas, neskatoties uz to, kāda veida stresu mēs piedzīvojam: fizisku vardarbību, bailes, sēras, ikdienas stresu no darba un attiecībās, utml. Process ķermenī ir tāds pats. Divas galvenās vielas, ko smadzenes izdala stresa laikā ir kortizols un adrenalīns.

  • Kortizols ir hormons, kas liek mūsu ķermenim uzglabāt ūdeni un nātriju, kas savukārt rada paaugstinātu asinsspiedienu. Tam ir arī vairāki mehānismi, kas saistās ar cukura uzglabāšanu ķermenī, kā arī tas ļauj ķermenim izmantot cukurus, lai mūsu ķermenim būtu enerģija. Evolūcijas ceļā šis process strādāja ļoti labi, jo sagatavoja mūs bēgšanai no bīstama dzīvnieka, cīņai ar uzbrucēju, un mūsdienu pasaulē, tas palīdz mums tikt galā piemēram ar lielām problēmām darbā, kad esam noguruši no garas dienas.
  • Adrenalīns. Šis hormons ir pazīstams arī kā epinefrīns un ir no kateholamīnu tipa. Adrenalīns un tam līdzīgās ķīmiskās vielas izraisa paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu, lai piegādātu asinis dzīvībai svarīgiem orgāniem.

Vai stress izraisa insultu?

Divi no galvenajiem insulta veidiem ir išēmisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju nosprostošanās) un hemorāģisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju asiņošanas. Lai uzzinātu vairāk par insulta veidiem, lasi mūsu rakstā “Kas ir insults?“.

Tākā mēs esam noskaidrojuši insulta riska faktorus (lasi rakstā “Kādi ir insulta riska faktori?“), kā piemēram augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars un citi, un zinot, ka stress tos var saasināt, tad ir būtisks pamats domāt, ka stresam un insultam tik tiešām ir saistība. Stress var novest arī līdz neveselīgiem paradumiem kā smēķēšanai, samazinātām fiziskām aktivitātēm, neveselīgai ēšanai, uc., kas arī ir insulta riska faktori.

“Ja tev ir paaugstināts insulta risks ģimenes vēstures dēļ, vai esi pakļauts citiem riska faktoriem kā smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un citiem, bīstamība rodas, kad tevi piemeklē kāds notikums, kas izraisa lielu stresu un paaugstina kortizola un adrenalīna līmeņus. Tas savukārt paaugstina asinsspiedienu un noslogo asinsvadus, kas jau ir pakļauti riskam citu riska faktoru dēļ. Tad pastiprinātā asinsrite var pārraut asinsvadus tajās vietās, kur izveidojušies holesterīna noslāņojumi”, stāsta Dr. Sundermans. Viņš arī piemin to, ka ja tu dzīvo ar hronisku vai pastāvīgu stresu, ir daži pierādījumi, ka tas paaugstina risku saslimt ar insultu, ko mēs arī uzzinājām no veiktajiem pētījumiem par stresu un insultu. Taču šī saistība ir sarežģīta un līdz galam neizprasta. Bet, kad skatās uz stresa un insulta pamatiem, šo saistību ir iespējams saredzēt.

Kad tev ir hronisks stress, tev ir pastāvīgi augsts kortizola un citu stresa hormonu līmenis. Tas izraisa sāļu aizturēšanu ķermenī, kas savukārt izraisa asinsspiediena paaugstināšanos. Laika gaitā tas var izraisīt arī stresu asinsvados. Stress izraisa arī cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas nozīmē to, ka asinsvadi nespēj izplesties un sarauties, lai labāk kontrolētu asins plūsmu. Paaugstināts kortizola līmenis izjauc arī miega režīmu, kas var izraisīt vēl lielāku stresu un izdalīt vēl vairāk kortizolu. Slikts miegs izraisa hronisku nogurumu, savukārt hroniskais nogurums var izraisīt pieņemšanos svarā dažādu iemeslu dēļ. “Vienkārši, kad esam noguruši mēs drīzāk nenodarbosimies ar fiziskām aktivitātēm, un drīzāk ēdīsim neveselīgi”, saka Dr. Sundermans.

Kā kontrolēt un mazināt stresu?

Ar tik daudziem stresa cēloņiem un acīmredzamo insulta un stresa saistību, to ļoti svarīgi ir apzināti censties kontrolēt un mazināt. Stress var novest līdz neveselīgiem dzīvesveida paradumiem, savukārt apzināta pieturēšanās pie veselīga dzīvesveida tev var palīdzēt stresu kontrolēt un mazināt. Tās var būt fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, regulārs miega režīms, uc. Protams būs dzīves apstākļi, kas izraisa stresu, vai tas ir darbs vai grūts notikums dzīvē vai attiecību problēmas, taču iespēju robežās vajadzētu censties to mazināt un rast paradumus vai aktivitātes, kas dod mieru un liek justies labi. Šeit ir daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt:

  • Paklausies mūziku, kas tev ir patīkama
  • Izrunājies ar tuvinieku vai draugu par savām problēmām
  • Raksti, glezno, zīmē vai kā citādi radoši izpaudies
  • Izej pastaigā svaigā gaisā
  • Pieņem to, ka ir lietas un notikumi, ko tu nevari kontrolēt
  • Iemācies un izmēģini relaksācijas tehnikas: joga, meditācija, uc.
  • Centies labāk saplānot savu laiku un būt organizētāks
  • Uzstādi sev sasniedzamus mērķus, un iemācies pateikt “nē”, kad jūti, ka no tevis tiek par daudz prasīts
  • Atvēlē laiku saviem hobijiem, interesēm un atpūtai
  • Atpūties, kad ir bijusi stresa pilna diena vai kāds grūts notikums
  • Izvairies no alkohola, narkotikām vai citām kompulsīvām darbībām, lai mazinātu stresu
  • Ja ir iespēja un nepieciešamība, meklē palīdzību pie psihologa