Ja jau reizi esi pārcietis insultu, atkārtota insulta rašanās risks ir paaugstināts. Veiktie pētījumi par insultu liecina, ka viens no četriem insultu pārcietušajiem, kas piedzīvojuši išēmisko insultu (pēkšņa vienas vai vairāku smadzeņu artēriju nosprostošanās ar trombu), piedzīvos insultu atkārtoti. Lai uzzinātu vairāk par išēmisko insultu un insultu veidiem, lasi mūsu rakstā “Kas ir insults?“. Lai pēc iespējas mazinātu atkārtota insulta rašanās risku, parasti ir nepieciešama citu slimību, kas izraisa insultu, un riska faktoru ilgstoša ārstēšana, dzīvesveida korekcija, kā arī rehabilitācija.

Medikamentu lietošana atkārtota insulta novēršanai

Ir pacienti, kam nepieciešams lietot “asins šķidrinošus” medikamentus, tādus kā antikoagulanti (piem. Orfarīns, Xarelto, Varfarīns u.c.) un antiagreganti (piem. Aspirīns, Plavix, HjerteMagnyl u.c.). Antikoagulanti kavē asins recēšanu iedarbojoties uz asinīs esošajiem recēšanas faktoriem, savukārt antiagreganti novērš trombocītu salipšanu. Lai arī tie abi ir asins šķidrinātāji, tos lieto dažādiem mērķiem. Ir ļoti svarīgi lietot šīs zāles atbilstošā devā – pietiekami, lai neveidotos trombi, taču ne pārmērīgi, lai neizraisītu asiņošanu. Konsultējies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai tev nepieciešami asins šķidrinoši medikamenti. Vairāk par to kas ir insulta riska faktori vari uzzināt lasot mūsu rakstu “Kādi ir insulta riska faktori?“. Šīs zāles var mijiedarboties ar citiem medikamentiem, vitamīniem, atsevišķiem pārtikas produktiem un alkoholu, tādēļ pirms tiek uzsākta asins šķīdinošu medikamentu lietošana ir svarīgi pastāstīt ārstam, kādus preparātus pašreiz lietojat.

Nepieciešamo medikamentu nelietošana ir būtisks riska faktors atkārtotam insultam. Saskaņā ar pētījumiem – pacientiem, kas lietojuši 75% vai mazāk no viņiem izrakstīto zāļu devas, bija četras reizes augstāks risks saslimt ar insultu nekā pacientiem, kas lietoja nepieciešamo zāļu daudzumu. Pat ja jūties labāk zāles nelietojot, ir svarīgi kontrolēt augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, ārstēt diabētu un citus riska faktorus, ja gadījumā tādi ir, kā arī lietot atbilstošus medikamentus sirds aritmijas, asinsvadu slimību vai sirds ritma traucējumu gadījumā. Nepārtrauc zāļu lietošanu bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu.

Veselīgs dzīvesveids, uzturs un stresa mazināšana

Bez augstāk minētajiem faktoriem, kas palielina insulta risku, būtisks ir arī dzīvesveids. Lai uzzinātu par to vairāk, lasi mūsu rakstā “Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?“. Līdz ar to, arī ja insults jau bijis pārciests, ļoti svarīgi ir izvērtēt arī savus dzīvesveida paradumus un nopietni pievērsties veselības uzlabošanai ar veselīgu uzturu, kaitīgu ieradumu atmešanu, fiziskām aktivitātēm un citiem pasākumiem.

Ir vairāki pētijumi, kas analizē “vidusjūras diētu” kā insulta riska mazināšanas pasākumu, un piemērotu uztura plānu tiem, kas pārcietuši insultu. Tā kā pēc insulta bieži vien var rasties arī gremošanas traucējumi, vieglā, taču uzturvielām bagātā “vidusjūras diēta” ir labs risinājums insultu pārcietušajam. Tajā ietilpst augļi, dārzeņi, pilngraudi, olīveļļa, liesa gaļa un citi produkti, kas palīdzēs mazināt holesterīna līmeni. Ja nav vēlmes pieturēties pie konkrētas diētas, būtu svarīgi ievērot vismaz augstāk minētos pamatprincipus un izvairīties no ar holesterīnu bagātiem ēdieniem, izteikti sālītiem ēdieniem, sarkanās gaļas, ceptiem ēdieniem un ēdieniem, kas satur piesātinātus taukus.

Vēl viens faktors, ko būtu svarīgi kontrolēt ir stress. Stress ir neskaitāmu slimību veicinošs faktors, tajā skaitā arī insulta. Arī saslimšana ar insultu pati par sevi var radīt stresu, vai tas būtu saistīts ar finansiāliem satricinājumiem, nespēju strādāt vai uztraukumu par savu veselību. Taču ir svarīgi pēc iespējas par sevi rūpēties, lai stress neietekmētu tavu veselību un neveicinātu atkārtota insulta vai citu slimību rašanos. Var mēģināt stresu mazināt ar elpošanas vingrinājumiem, meditāciju, svaigu gaisu vai citām patīkamām, nomierinošām nodarbēm. Konsultējies ar savu ārstu, ja gadījumā izjūti nepārejošu stresu vai trauksmi.

Specializēta rehabilitācijas programma

Ja ir tāda iespēja, var apsvērt piedalīšanos rehabilitācijas programmā, kas palīdz ne vien atgūt zudušās funkcijas, bet arī izglītoties, uzlabot veselību un pēc iespējas mazināt risku atkārtota insulta iespējamībai. Papildus fiziskajiem vingrinājumiem, šādas programmas piedāvā veselīga dzīvesveida un uztura mācību, piemērotu fizisko vingrinājumu un treniņu plānu, augstāk minēto veselības problēmu ārstēšanu, palīdzību tikt galā ar kaitīgiem ieradumiem. Lai uzzinātu vairāk par rehabilitācijas centriem un iespējām Latvijā, lasi mūsu rakstā “Rehabilitācija pēc insulta“.

Principā atkārtota insulta novēršanai būtu ieteicams ievērot visus tos pašus faktorus un principus, kas mazinātu risku saslimšanai ar insultu pirmoreiz. Taču bieži vien dzīvesveida izmaiņas un veselības uzlabošanas pasākumi tiek uzsākti tikai tad, kad jau kādas veselības problēmas ir radušās un apstākļi piespiež tos ievērot. Ja insultu esi jau reiz piedzīvojis, tas padara šo ieteikumu ievērošanu vēl svarīgāku. Kā vairākkārt minēts, 75% no išēmiskiem insultu gadījumiem varētu būt novērsti kontrolējot paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, ārstējot diabētu, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un lietojot medikamentus pēc ārstu ieteikuma.