Insulta sekas var būt dažādas, un bieži vien ietekmē gan cilvēka fizisko, gan emocionālo stāvokli. Šajā rakstā mēs apskatīsim funkcionālās izmaiņas, kādas bieži vien piedzīvo insulta pārcietušie. Insulta sekas var izpausties fiziskās, psiholoģiskās, kognitīvās, kā arī daudzās citās funkcionālās izmaiņās. Tākā katra insultu pārcietušā stāvoklis ir unikāls, sekas arī izpaužas dažādos veidos un apmēros.

Visbiežāk sastopamās insulta fiziskās sekas

Vājums vai paralīze vienā ķermeņa pusē

Ja insults ir noticis smadzeņu labajā pusē, sekas būs jūtamas ķermeņa un sejas kreisajā pusē (neskaitot pieri). Tas pats attiecīgi, ja insults noticis smadzeņu kreisajā pusē. Ir novērojamas arī pāris atšķirības, kad insults notiek vai nu labajā vai kreisajā smadzeņu pusē.

Ja skarta kreisā smadzeņu puse:

  • Paralīze ķermeņa labajā pusē
  • Runas/valodas problēmas
  • Lēna un uzmanīga vispārējā uzvedība
  • Atmiņas zudums
  • Problēmas ar redzi

Ja skarta labā smadzeņu puse:

  • Paralīze kreisajā ķermeņa pusē
  • Redzes problēmas
  • Ātra un impulsīva vispārējā uzvedība
  • Atmiņas zudums

Hronisks nogurums pēc insulta

Visi kādreiz izjūt nogurumu, taču nogurums, kas seko pēc insulta ir citāds. Atšķirībā no parastā noguruma, tas nemazinās pēc atpūtas un tam nav saistības ar to, cik nogurdinoša vai aktivitātēm pilna bijusi diena. Nogurums, kas seko pēc insulta bieži vien mazinās vairākus mēnešus pēc insulta pārciešanas. Taču ir arī pacienti, kurus hroniskais nogurums pavada pat gadiem. Ja tu gadījumā jūties hroniski noguris pēc insulta, pārspried to ar savu ārstu, lai atrastu veidus, kā pēc iespējas to varētu mazināt.

Spastiskums

Bieži vien pēc insulta muskuļi kļūst stīvi un savelkas. Šo kondīciju sauc par spastiskumu. Tas attiecas uz muskuļu tonusu, kas ir muskuļu dabiskais sasprindzinājums un kontrakcijas un kas pretojas stiepšanai. Spastiskums padara muskuļa stiepšanu grūtāku, izraisot arī cīpslu un mīksto audu savilkšanos un stīvumu. Spastiskumu ir svarīgi ārstēt, jo ja to atstāj novārtā, var rasties muskuļu sastingšana pataloģiskā un sāpīgā stāvoklī. Ja tev ir spastiskums, konsultējies ar savu ārstu par tā ārstēšanu.

Lēkmes

Insultu pārcietušie var piedzīvot arī lēkmes. Lēkmes notiek, kad smadzeņu šūnas sūta savstarpējus elektriskos signālus, kas iet cauri nerviem caur visu ķermeni. Šie traucējumi rodas smadzeņu bojājuma dēļ, ko izraisījis insults. Lēkme visticamāk insulta pārcietušo piemeklētu pirmajās dienās pēc insulta, taču retākos gadījumos var notikt arī daudz vēlāk. Lēkme nav sāpīgas, taču cilvēkam izraisa dezorientāciju un apjukumu. Tā var ilgt no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm. Citi insulta pārcietušie piedzīvo vairākas lēkmes. Kopumā pēc insulta pārciešanas lēkmju iespējamība ar laiku mazinās. Ja tev ir aizdomas, ka tevi piemeklējusi lēkme, konsultējies par to ar savu ārstu.

Psiholoģiskās sekas

Divas no visizplatītākajām psiholoģiskajām sekām, ko piedzīvo insulta pārcietušie, ir trauksme un depresija. Lai uzzinātu par to vairāk, lasi mūsu rakstā “Depresija un trauksme pēc insulta“. Cilvēkus bieži piemeklē arī dusmas, vilšanās, apjukums, kā arī motivācijas zudums. Ja pēc insulta tu neesi pārbaudījis savu psiholoģisko stāvokli ar speciālista palīdzību, būtu svarīgi to izdarīt. Kognitīvi biheiviorālā terapija ir izplatīts terapijas veids, ar kuru sniedz palīdzību insulta pārcietušajiem. Tā palīdz cilvēkam ieņemt pozitīvāku prāta stāvokli, kas savukārt palīdz mainīt skatījumu uz dzīvi un problēmām.

Kognitīvās sekas

Terminu “Kognitīvs” attiecina uz smadzeņu procesiem un funkcijām, ar kuru palīdzību tiek pārstrādāta informācija. Insults var ietekmēt vienu vai vairākas kognitīvās funkcijas. Piemēri ir sekojoši:

  • Komunikācijas prasmes
  • Telpiskā izpratne (Cilvēka dabiskā izpratne par savu ķermeņa atrašanos attiecībā uz apkārtējo vidi)
  • Atmiņa
  • Koncentrēšanās spējas
  • Rīcībspēja (plānošana, problēmu risināšana, spriešanas spējas)
  • Spēja veikt fiziskas aktivitātes, kas prasa iemaņas

Atlabšanas procesa laikā būtu svarīgi izvērtēt insultu pārcietušā kognitīvās funkcijas, un attiecīgi pielāgot atlabšanas un rehabilitācijas pasākumus. Ja tev ir radušās komunikācijas problēmas, būtu svarīgi apmeklēt logopēdu. Ja radušās atmiņas problēmas, veikt uzdevumus, kas to uzlabo, kā piemēram dienasgrāmatas rakstīšanu, ikdienišķu lietu plānošanu, un citus. Ar laiku un terapiju zudušās kognitīvās funkcijas parasti atgriežas, taču tās cilvēkam var būt citādākas kā tās bijušas iepriekš.

Viens no riskiem, kas pastāv pēc insulta pārciešanas ir asinsvadu demences attīstība. Šai kondīcijai raksturīgas problēmas plānot, spriestspējas, problēmas ar atmiņu, kas rodas dēļ traucētas asins plūsmas uz smadzenēm.

Problēmas ar kustību

Kad muskuļi nav spējīgi pilnvērtīgi saņemt signālus, ko sūta smadzenes, rodas kustību problēmas, paralīze un muskuļu vājums. Muskuļu vājums apgrūtina ķermeņa balstīšanu, kas raisa kustību un līdzsvara problēmas. Insults var izraisīt vājumu vai paralīzi vienā ķermeņa pusē atkarībā no tā, kurā smadzeņu pusē insults bijis. Tas savukārt izraisa koordinācijas un līdzsvara problēmas. Lai atjaunotu kustību funkcijas, insultu pārcietušajam parasti ir nepieciešama rehabilitācijas programma. Lai uzzinātu vairāk par rehabilitāciju pēc insulta, lasi mūsu rakstā “Rehabilitācija pēc insulta“.

Komunikāciju problēmas

Problēmas ar komunicēšanu ir ļoti izplatītas pēc insulta. Apmēram viena trešdaļa insultu pārcietušo piedzīvo problēmas ar runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu un spēju saprast citu teikto. Visizplatītākās komunikāciju problēmas ir sekojošas:

  • Afāzija ietekmē tavu runāt spēju un spēju saprast citu teikto. Tā var arī ietekmēt spēju rakstīt un lasīt. Tā rodas, kad tu vairs neesi spējīgs saprast vai lietot valodu. Afāzija ir izplatīta problēma pēc insulta un tā piemeklē apmēram trešdaļu insultu pārcietušo.
  • Dizartrija ir runas traucējums, kas izpaužas dēļ nespējas kontrolēt sejas, mutes un kakla muskuļus. Tā rada grūtības skaidri runāt. Dizartrija var izpausties kā neskaidra runa, ļoti klusa runāšana, palēnināts runas temps vai citi runas traucējumi.
  • Runas apraksija ir runas traucējums, kas izpaužas dēļ nespējas kustināt sejas, mutes un kakla muskuļus tādā secībā, lai savienotu skaņas zilbēs un vārdos. Tā rada grūtības apkārtējiem saprast cilvēka teikto.

Lai novērtētu savas komunikācijas spējas, vērsies pie logopēda. Logopēds tev palīdzēs atgūt zudušās komunikācijas spējas ar vingrinājumu secību un dažādiem palīgiem. Tie varētu būt sekojoši:

  • Vingrinājumi, lai uzlabotu spēju kontrolēt muskuļus, kas atbild par runas spēju
  • Komunikācijas palīglīdzekļu izmantošana (diagrammas, elektroniski palīgrīki)
  • Alternatīvas saziņas metodes (žestu izmantošana, rakstīšana)

Lai arī var šķist, ka komunikācijas problēmas ietekmē intelektu, tas ir maldinoši. Ja tev gadījumā ir komunikācijas problēmas, tās vienkārši ir problēmas ar izrunas vai valodas sapratnes procesu.

Rīšanas problēmas

Bojājums smadzeņu zonā, kas atbild par ēšanu un rīšanu, var izraisīt problēmas elpošanas orgānu sistēmā. Kad bojājums, ko izraisījis insults, ietekmē rīšanas refleksu, to sauc par disfāgiju. Kad elpošanas orgānu sistēma nestrādā pareizi (kakla, mēles un mutes muskuļi) un nav spējīga pareizi novadīt ēdienu un šķidrumus, tie var nonākt elpceļos un nosēsties plaušās. Tas var izraisīt nopietnas komplikācijas kā piemēram infekciju vai plaušu karsoni. Ja tev ir problēmas ar rīšanu, iespējams, ka būs nepieciešama barošana ar barošanas cauruli atlabšanas sākuma fāzē. Lai arī disfāgija ir bieži piemeklē insultu pārcietušo, tā laika gaitā pāriet.

Redzes problēmas

Pēc insulta var rasties problēmas arī ar redzi. Redzes problēmas rodas, kad notiek bojājums smadzeņu zonā, kas atbild par informāciju, ko saņem, apstrādā un interpretē acis. Insulta sekas, kas ietekmē redzi var būt sekojošas:

  • Neskaidra redze
  • Zūd spēja izprast telpu un attālumu
  • Zūd puse no redzamības lauka (spēja redzēt tikai to, kas ir vai nu labajā vai kreisajā pusē, vai tieši priekšā)
  • Dubultošanās (ja ietekmēta spēja kontrolēt acu muskuļus)

Ja tev ir problēmas ar redzi pēc insulta pārciešanas, vajadzētu vērsties pie acu ārsta jeb oftalmologa. Oftalmologs pārbaudīs tavu redzi un ieteiks tev piemērotu ārstēšanas plānu.

Urīnpūšļa un zarnu problēmas

Ir insultu gadījumi, kad bojā smadzeņu zonu, kas atbild par zarnu un urīnpūšļa darbību. Tas var izraisīt kontroles zudumu pār šīm funkcijām un kā rezultātā var rasties nesaturēšana. Var rasties vajadzības iet uz tualeti biežāk, urinēt miega laikā, un citas. Daudzi insultu pārcietušie atgūst kontroli pār zarnu un urīnpūšļa funkcijām salīdzinoši ātri. Ja tev joprojām ir attiecīgas problēmas pēc izrakstīšanās no slimnīcas, vērsies pēc medicīniskās palīdzības slimnīcā vai pie ģimenes ārsta.

Iepriekšminētās insulta sekas var būt ļoti apgrūtinošas un nomācošas. Taču noteikti ir cerība atgūt šīs zudušās funkcijas un prasmes ar piemērotu ārstēšanas plānu, pašmotivāciju un laika gaitā. Tās var atgriezties pilnā apmērā, šķietot, ka nekad nav bijušas zudušas. Rehabilitācijas process tev var palīdzēt atgūt spēku un pašpārliecību, un redzot savus uzlabojumus noteikti rodas arī papildus motivācija. Atbalsts no tuviniekiem kā arī izpalīdzīga medicīniskā komanda arī ir ļoti svarīgi palīgi atlabšanai. Ir svarīgi atcerēties, ka atlabšana no insulta nav lineārs process un citreiz var būt ļoti grūti rast motivāciju. Taču tava paša motivācija un proaktīva piedalīšanās savā atlabšanas procesā ir vissvarīgākais, lai gūtu pēc iespējami labākus un veiksmīgākus atveseļošanās rezultātus.