Zināms, ka insults var atstāt būtiskas sekas uz cilvēka veselību un turpmāko dzīvi. Daudzas no šīm sekām ir fiziskas un tāpēc viegli atpazīstamas, tomēr citas ir grūtāk pamanīt, sevišķi, ja tās izpaužas domās un izjūtās jeb cilvēka psihē. Nereti seko arī depresija un trauksme pēc insulta. Šajā rakstā lasi par to un insulta ietekmi uz psihisko veselību.

Domas un emocijas savukārt var izmainīt uzvedību un signalizēt, ka kaut kas nav kārtībā. Diezgan bieži cilvēki, kuri pārdzīvojuši insultu, cieš no garastāvokļa traucējumiem, tajā skaitā no depresijas un trauksmes. Diemžēl šīs problēmas bieži paliek neatpazītas, un līdz ar to paliek nerisinātas.

Insulta ietekme uz psihisko veselību

Insulta atstātās sekas cilvēka psihē var manifestēties dažādos veidos. Pētījumos pierādīts, ka cilvēkam, kurš ir pārdzīvojis insultu, ir paaugstināts depresijas un trauksmes risks.  Apmeram katram trešajam cilvēkam pēc insulta var konstatēt depresiju, savukārt trauksme – aptuveni katram piektajam. Nereti cilvēki cieš vienlaicīgi no trauksmes un depresijas, kā arī citām psiholoģiskām problēmām. Apmēram tikpat bieži kā depresija, ir sastopama pēc-insulta apātija. Citi retāki, bet ne mazāk postoši traucējumi var būt posttraumatiskā stresa sindroms, emocionāla nestabilitāte vai kardinālas izmaiņas personībā. Ne vienmēr izmaiņas psihē liecina par psihisku saslimšanu, tomēr tās mēdz kļūt patoloģiskas un rezultātā traucēt cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot.

Depresija

Izjust skumjas, izmisumu un būt nomāktam kādu laiku pēc pārdzīvota insulta ir pilnīgi normāli. Insulta epizode neapšaubāmi ir ne tikai fiziks, bet arī emocionāls satricinājums. Tomēr nomāktais garastāvoklis kādam var ieilgt un padziļināties, attīstīties par depresiju, kas būtiski ietekmē spēju just labsajūtu un veikt ikdienas aktivitātes.

Depresijas skarts cilvēks var justies nomākts un noguris, var zust interese par lietām un nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku, var palēnināties runa un kustības, kā arī parādīties bezcerības sajūta un vainas izjūta. Depresīvam cilvēkam var zust ēstgriba vai gluži otrādi – parādīties pastiprināta apetīte, kā arī var rasties miega traucējumi, kas var izpausties vai nu kā bezmiegs, vai arī otrādi – izteikta miegainība. Diemžēl depresijas iespaidā cilvēkam var piezagties pašnāvības domas. Atklāt depresijas simptomus var palīdzēt dažādi depresijas testi, tomēr diagnozi var uzstādīt tikai ārsts pēc rūpīgas sarunas un izmeklēšanas.

Trauksme

Pēc pārdzīvota insulta, cilvēks var izjust bailes, raizes un satraukumu. Ja satraukums ir pārmērīgs un to pavada vēl citi specifiski simptomi, iespējams, šim cilvēkam ir attīstījusies pēc-insulta trauksme. Cilvēkam ar trauksmi raksturīgas biežas vai nemitīgas raizes, no kurām grūti atbrīvoties, saspringums un nespēja relaksēties. Cilvēks var kļūt viegli aizkaitināms vai var parādīties tādi somatiski simptomi kā sirdsklauves vai pastiprināta svīšana.

Trauksmes dēļ cilvēkam var būt arī problēmas ar miegu, izteikts enerģijas trūkums un parādīties ēšanas traucējumi. Visiem cilvēkiem trauksme neizpaužas vienādi, šiem traucējumiem ir vairāki veidi, tajā skaitā ģeneralizēta un fobiska trauksme. Fobiju raksturo disproporcionālas bailes no specifiskām situācijām. Savukārt ģeneralizētas trauksmes gadījumā satraukums ir vispārējs un raizes var būt par visdažākajām situācijām un dzīves aspektiem.

Fobiskas trauksme insulta pacientiem sastopama biežāk, bet var attīstīties jebkura no trauksmes formām. Pēc-insulta fobiskas trauksmes gadījumā specifiskas situācijas, kas asociējas ar insulta draudiem vai ar to brīdi pagātnē, kad cilvēks piedzīvoja insultu, var provocēt trauksmes lēkmi. Fobiskas bailes var rasties par visdažādākajām situācijām. Piemēram, cilvēki pēc insulta bieži baidās doties ārā vienatnē, atrasties cilvēku pūlī, izmantot sabiedrisko transportu. Raksturīgas ir arī bailes palikt mājās vienam, kā arī bailes no specifiskām nodarbēm, piemēram, sportošanas. Šo baiļu ietekmē cilvēks var neapzināti izmainīt uzvedību un sākt izvairīties no daudzām ikdienas aktivitātēm.

Sekas

Gan depresija, gan trauksme var izraisīt ciešanas, izkropļot cilvēka domāšanu, kā arī negatīvi ietekmēt atlabšanu pēc insulta un veselības stāvokli kopumā. Pētījumu dati liecina, ka pēc-insulta depresija un trauksme kavē rehabilitācijas progresu un negatīvi ietekmē atlabšanu no insulta, kā arī būtiski pasliktina cilvēku dzīves kvalitāti. Turklāt šīs problēmas skar arī insulta pacientu tuviniekus un aprūpētājus, palielinot viņu risku ciest no pārguruma un pašiem saslimt ar depresiju.

Terapijas iespējas

Depresija un trauksme ir slimības, līdz ar to diagnozi var apstiprināt tikai ārsts. Tomēr cilvēks pats vai ar tuvinieku palīdzību var atpazīt simptomus un vērsties pie ārsta, lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Lielu lomu pašsajūtas regulācijā spēlē cilvēka paradumi, tāpēc ārsts var vispirms rekomendēt noteiktas izmaiņas dzīvesveidā. Tomēr galvenās un uz pierādījumiem balstītās ārstēšanas metodes, ko pielieto garastāvokļa traucējumu ārstēšanā, ir psihoterapija un specifiski medikamenti.

Papildus šīm metodēm ir pieejami papildus rīki, kas var palīdzēt cilvēkam pašam sev uzlabot garīgo veselību. Tās ir dažādas meditācijas prakses, elpošanas vingrinājumi, apzinātībā-balstīti treniņi, relaksācijas tehnikas un vēl daudzas citas daudzsološas metodes. Tomēr visplašāk garastāvokļa traucējumu ārstēšanā tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Tā ir psihoterapijas metode, kuru ir iespējams īstenot ne tikai terapeita kabinetā, bet arī ar digitālu risinājumu palīdzību. Šādu digitālās terapijas veidu nodrošina Vigo čatbots, kurš īsteno KBT-balstītu sarunu, palīdzot cilvēkiem, kuri pēc insulta cieš no trauksmes, depresijas vai citām garīgās veselības problēmām.