Kā jau iepriekš apspriests rakstā “Kas ir insults?”, izšķir divus galvenos insultu veidus – pirmo izraisa asinsvada aizsprostojums ar trombu, tādējādi izraisot asins apgādes pārtraukumu konkrētā smadzeņu apvidū (pazīstams kā išēmisks insults vai cerebrāls infarkts), bet otro – asinsizplūdums smadzeņu vielā, ko izraisa asinsvada plīsums (pazīstams, kā hemorāģisks insults vai intracerebrāla hematoma). Insulta ārstēšana šiem diviem veidiem ir dažāda.

Abu insulta veidu sākotnējās izpausmes ir ļoti līdzīgas (pēkšņs vājums sejā un vienā ķermeņa pusē, grūtības runāt vai saprast citus), tomēr abu insulta veidu ārstēšana ir radikāli atšķirīga. Vēl jo vairāk, viena insulta veida ārstēšana var būt pat dzīvībai bīstama, ja to piemēro citam insulta veidam. Tāpēc pareiza diagnozes noteikšana pirms ārstēšanas uzsākšanas ir ārkārtīgi svarīga.

Tā kā insulta gadījumā, visefektīvākā ārstēšana ir pieejama tikai dažas stundas pēc saslimšanas sākuma, pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saslimšanas gadījumā ir jāvēršas nekavējoties.

Lai atšķirtu vienu insulta veidu no cita, lielākajā daļā valstu kā standarta diagnostikas līdzeklis tiek veikts tūlītējs CT (datortomogrāfijas) izmeklējums galvai ar angiogrammu (asinsvadu izmeklējumu). Tas ļauj ne tikai atšķirt smadzeņu asiņošanu no smadzeņu infarkta (išēmijas), bet arī ļauj precīzi noteikt asinsvada oklūzijas vai plīsuma vietu.

Insulta ārstēšana un tās principi, kad diagnoze ir noteikta:

Smadzeņu infarkts

Galvenais ārstēšanas mērķis asinsvada nosprotojuma gadījumā ir maksimāli ātra asins plūsmas atjaunošana. Tā kā smadzeņu šūnas ir ļoti atkarīgas no skābekļa, kas tiek piegādāts ar asinīm, ir pierādījies, ka asins plūsmas atjaunošana ir efektīva tikai tad, ja to veic 4–6 stundu laikā pēc slimības sākuma. Asins plūsmas atjaunošanai tiek izmantotas divas galvenās metodes:

  • Intravenozi ievadītas zāles, kas paredzētas asins recekļa izšķīdināšanai. Šīs zāles sauc par rekombinantā audu plazminogēna aktivatoru (tPA) – pazīstams arī kā alteplāze. Parasti to ievada 3 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās (dažkārt līdz 4,5 stundām). Jo ātrāk tiek piemērota ārstēšana, jo mazāks ir smadzeņu bojājums, un tādējādi var gaidīt labākus ārstēšanas rezultātus.
  • Endovaskulāras manipulācijas – kā saprotams no nosaukuma, tās ir manipulācijas, ko veic no asinsvada iekšpuses. Arterija cirksnī parasti tiek izmantota, lai ievadītu speciālu, niecīga diametra katetru, kas pēc tam tiek virzīts augšup uz smadzeņu asinsvadiem fluoroskopijas (rentgena) kontrolē. Kad ir sasniegta oklūzijas vieta , ārsti var izmantot tiešu alteplāzes injekciju tromba apvidū, lai izšķīdinātu trombu, vai izmantojot īpašu ierīci, kas piestiprināta katetram, mehāniski izvilktu trombu, tādējādi atjaunojot asins plūsmu.

Ja termiņš, kurā ir pieļaujams izmantot iepriekšminētās metodes, ir pagājis, galvenais ārstēšanas mērķis ir tā saukto “sekundāro smadzeņu bojājumu” novēršana. Tas var rasties zonā ap sākotnējo bojājumu, kas daļēji saņem asinsapgādi no blakusesošiem asinsvadiem (medicīniski šo zonu sauc par “Penumbra”). Tādējādi ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot asinsapgādi penumbras zonā, lai glābtu vēl dzīvotspējīgās smadzeņu šūnas. To panāk ar dažādiem medikamentiem un intravenozi lietojamiem šķidrumiem.

Intracerebrāla hematoma

Galvas smadzeņu asinsizplūduma ārstēšanas galvenais mērķis ir apturēt tā paplašināšanos, tādējādi ierobežojot smadzeņu bojājumu un spiedienu uz smadzenēm. To var panākt ar medikamentiem, kuru mērķis ir pazemināt augstu asinsspiedienu, un ar medikamentiem, kuru mērķis ir pazemināt intrakraniālo spiedienu (spiedienu galvaskausa iekšpusē).

Ja pacients iepriekš ir lietojis asins šķidrinošus, asins sarecēšanu kavējošus medikamentus, šo zāļu iedarbība var radīt asinsizplūduma paplašināšanos, tāpēc bieži tiek nozīmēti medikamenti vai asins preparāti, kas mazina vai novērš šos efektus.

Ja asinsizplūdums jau sākotnēji ir liels vai strauji paplašinās, un pacienta stāvoklis pasliktinās, kā dzīvības glābšanas līdzeklis dažkārt tiek pielietota operācija, kuras mērķis ir asinsizplūduma atsūkšana un smadzeņu atslodze.

Pēc sākotnējās, neatliekamās ārstēšanas pabeigšanas un pacienta stāvokļa stabilizēšanās (parasti tas ilgst apmēram 7 dienas, atrodoties slimnīcā), sākas nākamais ārstēšanas posms, kas koncentrējas uz zaudētās funkcijas atjaunošanu un neatkarības atjaunošanu – rehabilitācija.