Insults ir smadzeņu bojājums, kas rodas noteiktā smadzeņu daļā asisnsapgādes pārtrūkuma vai asinsizplūduma dēļ. Izrādās, ir konkrēti faktori, kas veicina insultu un kas vairāk pakļauj cilvēku insulta rašanās riskam. Visvairāk riskam pakļauti ir tie, kam ir augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts, kā arī smēķētāji. Tāpat arī cilvēki, kam ir sirdsdarbības ritma traucējumi vai sirdskaites. Šajā rakstā lasi un uzzini vairāk par insulta riska faktoriem.

Kopumā, riska faktorus iedala tādos, kurus var ietekmēt vai ārstēt (modificējamie riska faktori), un tādos, kas nav modificējami.

Modificējamie riska faktori, kas veicina insultu:

Augsts asinsspiediens jeb hipertensija

Šis ir visizplatītākais insulta riska faktors, kas veicina insultu. Augsts asinsspiediens veicina aterosklerozes (holesterīna nogulšņu izveidošanos uz asinsvadu sienām) attīstību, kas ir pamatlements išēmiska insulta attīstībā. Papildus tam, augsts asinsspiediens padara smadzeņu asinsvadus mehāniski vājākus (amiloīda angiopātija), kas var būt par iemeslu aninsvada plīsumam un smadzeņu asinsizplūduma attīstībai. Optimālam asinsspiedienam ir jābūt ap 120/80 mmHg vai pat nedaudz zemākam, bet ne augstākam par 140/90 mmHg (šī ir vispārīga rekomendācija).

Augsts holesterīna līmenis

Tas asinīs veicina aterosklerozes attīstību. Lai arī tavu holesterīna līmenis daļēji nosaka iedzimtība, gadījumā, ja tas ir paaugstināts, ir virkne pasākumu, ko var darīt, lai to normalizētu. Pieejamās iespējas ir sākot ar specifisku diētu līdz pat medikamentiem. Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību holesterīnam pēc iespējas agrāk, jo augstam holesterīnam nav specifisku simptomu, tādējādi ateroskleroze var attīstīties nemanot. Dažiem cilvēkiem augsts holesterīna līmenis var attstīties jau salīdzinoši agrīnā vecumā, tādēļ tiek rekomendēts regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni atbilstoši katras valsts vadlīnijām.

Smēķēšana

Smēķēšana vai tabakas košļāšana paaugstina saslimšanas ar insultu risku. Nikotīns paaugstina asinsspiedienu un izraisa holesterīna nogulsnēšanos (aterosklerotiskas pangas izveidošanās) miega artērijās. Tā arī veicina asins sabiezēšanos un trombu veidošanos. Minētie riski attiecas arī uz pasīvajiem smēķētājiem.

Cukura diabēts

To bieži pavada augsts asinspiediens, kā arī diabēta pacientiem ir nosliece uz lieko svaru. Līdzīgi kā augstāk minētie faktori, diabēts veicina aterosklerozes attīstību tādējādi palielinot insulta risku.

Sirds saslimšanas

Sirds vārstuļu defekti, sirdskaites, sirdsdarbības ritma traucējumi paaugstina insulta risku un ir biežs insulta cēlonis gados vecākiem pacientiem. Minēto sirds saslimšanu gadījumā sirds dobumos vai uz sirds vārstulēm var veidoties asins recekļi (trombi), kas atraujoties var ceļot pa artērijām uz smadzenēm, kur nosprostojot mazāka izmēra asinsvadu izraisīt asinsapgādes nosprostojumu un rezultātā insultu.

Citi faktori, kas paaugstina saslimšanas risku ar insultu ir palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids, alkohola vai narkotiku lietošana. Atsevišķu medikamentu lietošana arī ir saistīta ar paaugstinātu insulta risku. Piemēram, pārlieka asins šķidrinošu medikamentu lietošana paaugstina smadzeņu asinsizplūduma risku, savukārt hormonu un kontracepcijas tablešu lietošana paaugstina trombu veidošanās risku un sekojošu išēmisku insultu.

Nemodificējamie riska faktori, kas veicina insultu:

Iedzimtība

Gēnu komplekts, ar ko esat piedzimis, joprojām tiek uzskatīts par nemaināmu, tomēr jaunās, daudzsološās gēnu labošanas tehnoloģijas (piem. CRISPR Genome editing), iespējams, pārskatāmā nākotnē pavērs iespējas “salabot” arī gēnus.

Vecums

Novecojot, risks saslimt ar insultu pieaug. Cilvēki, kam ir pāri 50 daudz biežāk slimo ar insultu. Jaunākiem cilvēkiem insults ir daudz retāk un to izraisa specifiskas saslimšanas, kā arī medikamentu un narkotiku lietošana. Pēdējā laikā ir parādījušies arī daži atsevišķi ziņojumi, ka jaunais SARS-CoV-2 vīruss, kas izraisa COVID-19 saslimšanu var veicināt trombu veidošanos asinsvados un tādējādi izsaukt insultu arī jaunākiem un iepriekš pilnīgi veseliem cilvēkiem.

Dzimums

Vīriešiem ir lielāks risks saslimt ar insultu kā sievietēm. Tas ir izskaidrojums ar hormoniem estrogēniem, kas sieviešu organismā līdz menopauzei ir samērā augstās koncentrācijās. Estrogēniem piemīt asinsvadus pasargājošas īpašības. Līdz ar to parasti insults sievietes piemeklē lielākā vecumā kā vīriešus, un šī iemesla dēļ insults sievietēm procentuāli biežāk izraisa nāvi.

Šie ir izplatītākie insulta riska faktori, kurus svarīgi ņemt vērā. Vēl ir svarīgi sekot līdzi arī saviem ieradumiem un dzīvesveidam, jo arī tie būtiski ietekmē risku saslimt ar insultu. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi arī minētajiem ārstējamajiem faktoriem, kurus šajā rakstā minējām. Lai uzzinātu vairāk par to, kā mazināt insulta riska iespējamību, lasi mūsu rakstā “Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?”