Sākotnēji vārds “insults” var šķist dzirdēts vai zināms, tomēr tā jēgu un nopietnību cilvēks sāk izprast tikai pēc tam, kad tas notiek ar viņu vai tuvinieku.

Insults ir strauja smadzeņu šūnu bojā eja, kuru izraisa pēkšņi smadzeņu asinsrites traucējumi asinsvadu bojājumu dēļ. Caur asinsvadiem uz smadzenēm tiek piegādātas barības vielas un skābeklis, kas ir ļoti būtiskas smadzeņu šūnu normālai darbībai. Asinsapgādes pārtraukums var radīt smadzeņu šūnu bojājumus vienā vai vairākās zonās. Tā kā katra smadzeņu zona koordinē kādu no ķermeņa funkcijām, insulta lokalizācija ietekmē vienu vai vairākas ķermeņa funkcijas.

Tiek izšķirti 3 insulta veidi:

Išēmisks insults (zināms arī kā cerebrāls infarkts)

To izraisa pēkšņa, vienas vai vairāku smadzeņu artēriju nosprostošanās ar trombu (asins recekli). Smadzeņu šūnas insulta skartajā zonā iet bojā no skābekļa trūkuma asins piegādes pārtraukuma dēļ. Šis ir biežāk sastopamais insulta veids (aptuveni 87% no visiem insultiem). Ievērojami retāk, išēmisku insultu var izraisīt vēnas (vēnas novada asinis no smadzenēm) nosprostošanās (venozs infarkts), tādējādi smadzeņu šūnas skartajā zonā cieš badu un iet bojā tādēļ, ka jaunas asinis nepieplūst nosprostotās atteces dēļ.

TIL jeb tranzitora išēmiska lēkme

Tranzitora jeb pārejoša išēmiska lēkme tautā dēvēta par mikroinsultu ir īslaicīgs asinsvada aizsprostojums, kas nerada paliekošas sekas, tomēr norāda uz nopietnām veselības problēmām. Aizsprostojums parasti izšķīst pats un simptomi ilgst ne vairāk kā 24 stundas (visbiežāk dažas minūtes). Bieži šis insulta veids netiek atpazīts, bet tas nereti kalpo par priekšvēstnesi “īstajam” išēmiskam insultam. Ja simptomi ilgst vairāk par 24 stundām, tas pārtop išēmiskā insultā.

Hemorāģisks insults (zināms arī kā intracerebrāla hematoma vai hemorāģija)

Šo insulta veidu izraisa smadzeņu vielā esoša, visbiežāk neliela izmēra asinsvada plīsums un tam sekojoša asins izplūšana smadzeņu vielā, kas rada spiedienu uz smadzenēm. Ilgstoši paaugstināta asinsspiediena rezultātā, smadzeņu iekšpusē esošie, nelielā izmēra asinsvadi kļūst mehāniski mazāk izturīgi (šo procesu sauc cerebrāla amiloīda angiopātija) un, paaugstināta asinsspiediena apstākļos tie var plīst un radīt asinsizplūdumu. Neliela daļa hemorāģisko insultu attīstās tā saucamo arteriovenozo malformāciju/fistulu (AVM/F) plīsuma rezultātā. Arteriovenoza malformācija ir artēriju un vēnu starp savienojums apejot sīkos asinsvadus – kapilārus, šie asinsvadi parasti ir mehāniski mazāk izturīgi, tāpēc var plīst un radīt asinsizplūdumus.

Insulta sekas un rehabilitācija

Insulta sekas ir atkarīgas no insulta veida un laika, kas pagājis līdz tiek atjaunota smadzeņu asins apgāde. Tās var būt ļoti dažādas – no viegliem kustību un līdzsvara traucējumiem līdz nopietnām fiziskām un mentālām problēmām. No insulta veida, plašuma, lokalizācijas un laika faktoriem atkarīgs arī prognozējamais rehabilitācijas potenciāls un ilgums. Rehabilitācijai jāsākas pēc iespējas ātrāk līdz ar pacienta stāvokļa stabilizāciju, kas parasti notiek 24 – 48 stundas pēc nonākšanas slimnīcā un var ilgt pat vairākus gadus.