Personīgais stāsts: Insultu pārcietusī Līga dalās ar savu pieredzi

Insults ir slimība, kas piemeklē miljoniem cilvēku pasaulē katru gadu. Latvijā šis skaitlis ir ap 9000 gadā, un 30000 nākas sadzīvot ar insulta radītām sekām. Diemžēl statistiski Latvijā atlabšanas rādītāji no insulta ir zem Eiropas Savienības vidējā. Galvenokārt tas ir dēļ nepietiekamiem resursiem insulta ārstēšanai, kā arī dēļ nepietiekamas informācijas pieejamības par to, kas nepieciešams veiksmīgai atlabšanai no insulta - tie ir pietiekamā apjomā savlaicīgi veikti rehabilitācijas pasākumi.

Līga ir insultu pārcietusī, kas dalās ar savu stāstu. Viņa iesāk ar to, kā viņu piemeklējis insults: "Tas notika pēkšņi. Pēc darba dienas beigām, es biju viena. Man ļoti reiba galva un es nevarēju pakustēties. Tad es sapratu, ka tas ir nopietni." Līga min to, ka izjuta neziņu par to, kas sekos tālāk. "Man teica - būs jādzīvo savādāk. Es biju nestabila. Gāju tāda, kā piedzērusies. It kā elementāri - Tev jāiet solīti pa solītim, bet nevari to." Pēc grūtās pieredzes Līga runā par to, ka izjutusi bailes, ka insults varētu atgriezties. Par laimi viņa saņēma lielu atbalstu no viņas vīra - tuvinieku atbalsts insultu pārcietušajam ir ārkārtīgi svarīgs.

Atšķirībā no citiem insultu pārcietušajiem, kas saņēmuši rehabilitāciju stacionārās vai ambulatorās iestādēs, Līga veseļojās mājās ar VIGO palīdzību. Kamēr viņas vīrs bija darbā, viņa šo laiku varēja izmantot lietderīgi priekš sevis un vingrot ar digitālās terapijas palīdzību. Kad vīrs atgriezās, viņš varēja iesaistīties un ar Līgu rehabilitācijas vingrinājumus pildīt kopā.

Lai noklausītos Līgas atveseļošanās stāstu, kā viņa rada motivāciju atlabt, par viņai doto otro iespēju, kā arī lai uzzinātu par sarežģījumiem, ko piedzīvo insultu pārcietušie un medicīnas personāls COVID-19 laikā, noskaties video:

 


Dzīve pēc insulta - Atgriešanās darbā

Parasti izdzirdot vārdu "insults" prātā nāk vecāka gada gājuma cilvēks. Taču izrādās, ka ap 25% no insultu gadījumiem ir cilvēkiem, kas ir darbspējīgā vecumā un kam nākas pārtraukt darbu pret savu gribu. Kā jau mēs noskaidrojām iepriekšējos rakstos, insulta sekas ir gan fiziskas, gan kognitīvas. Tās var ietvert atmiņas zudumu, koncentrēšanās traucējumus, spēju uzņemt jaunu informāciju, kā arī runas un rakstītspēju. Fiziskā ziņā tas ietekmē koordināciju, līdzsvaru, rada muskuļu vājumu un fiziskas sāpes. Emocionāli insults var izraisīt depresiju un izmaiņas personībā. Šīs un citas sekas ietekmē to, kā un vai cilvēks ir spējīgs atgriezties savā darba vietā un pilnvērtīgi strādāt. Taču atgriešanās darbā pēc insulta bieži vien ir iespējama.

Vai insultu pārcietušais ir spējīgs strādāt?

Gandrīz puse no insultu pārcietušajiem vecumā līdz 65 atgriežas darbā uz pusslodzi vai pilnu slodzi, Neskatoties uz to, sabiedrībā valda negatīvi priekšstati par insultu pārcietušajiem un viņu spējām. Kolumbijas universitātes neiroloģijas un epidemioloģijas profesors un Amerikas insulta asociācijas padomdevēju komitejas priekšsēdētājs Dr. Mičels Elkinds vēsta, ka "lielākā daļa cilvēku, kad izdzird par insultu, iedomājas kādu, kurš ir paralizēts, nav spējīgs staigāt vai runāt, guļ gultā un nav spējīgs par sevi parūpēties. Protams, ir arī tādi insulta gadījumi. Taču ir ļoti daudz gadījumu, kas tādi nav." Viņš arī min to, ka gan darba devējiem, gan sabiedrībai ir svarīgi saprast to, ka tikai tādēļ, ka kāds piedzīvojis insultu, nenozīmē, ka viņš nav spējīgs atgriezties darbā un pildīt darba pienākumus. "Viss ir atkarīgs no tā, cik smags insults bijis un kāda veida traucējumus tas cilvēkam radījis. Tas viss ir ļoti individuāli," stāsta Dr. Elkinds.

Pēc rehabilitācijas insultu pārcietušais patiešām var būt gatavs atgriezties darbā, taču bieži par to rodas šaubas un neskaidrības. Vai būšu fiziski spējīgs izpildīt darba pienākumus? Vai zaudēšu savu pabalstu, ja sākšu strādāt? Vai man ir kas jāpārrunā ar savu darba devēju pirms atgriežos darbā?

Pirmkārt, tas ir drošības jautājums - lai insultu pārcietušais neapdraudētu sevi un apkārtējos. Lai arī katra insultu pārcietušā gadījums ir unikāls, lielākoties būs nepieciešams ilgāks laiks pirms spējas atgriezties darbā, pat 6-8 mēnešus. Pat ja insults bijis salīdzinoši viegls, kāds bieži vien ir jaunākiem, darbspējīga vecuma cilvēkiem, tik un tā ir svarīgi saņemt terapiju un rūpīgi izvērtēt veselības stāvokli kopā ar savu ārstu. To tev palīdzēs izvērtēt ergoterapeits, kā arī uzstādīt mērķus, pēc kuriem tiekties atlabstot.

Ko svarīgi saprast darba devējam?

Insulta pētnieki min, ka darba devējiem un ārstiem vairāk jāizglītojas par ierobežojumiem un grūtībām, ko piedzīvo insultu pārcietušie atgriežoties darbā. Tākā šie ierobežojumi bieži vien nav acīmredzami (koncentrēšanās spēju zudums, hronisks nogurums, uc.), tos bieži vien neievēro arī darba devēji, ģimenes ārsti, kā arī paši insultu pārcietušie. Taču tie būtiski ietekmē darba spējas un neizprotot tos būs grūti izvērtēt to, vai insultu pārcietušais ir spējīgs strādāt.

Ar pielāgošanos tā no darba devēja puses, tā insultu pārcietušā, atgriešanās darbā var izvērsties pat ļoti veiksmīga. Profesionālās rehabilitācijas konsultants Roberts Trierveilers no Čikāgas rehabilitācijas institūta, kurš palīdz izvērtēt insultu pārcietušo spējas atgriezties darbā, kā piemēru min kādu insultu pārcietušo, kas strādāja eksporta uzņēmumā. Šim darbiniekam bija līdzsvara traucējumi un viņam bija grūtības kāpt pa trepēm. Taču darba devējs viņam nodrošināja darba vietu pirmajā stāvā kopā ar citas nodaļas darbiniekiem ar noteikumu, ka viņam pa kāpnēm jākāpj nebūs. Kāds cits insultu pārcietušais, saprotot, ka darbs ofisā ir viņam pārāk grūts un kognitīvi izaicinošs, pieteicās invaliditātes statusam.

Kā var palīdzēt darba devējs, un kāpēc?

Svarīgi ir adekvāti izvērtēt savas spējas un mēģināt strādāt, ja šķiet, ka esi spējīgs. Liela daļa darba devēju mūsdienās ir pretimnākoši un savās iespēju robežās centīsies pieņemt darbinieku ar ierobežojumiem. Ja neesi pārliecināts, vai esi gatavs atgriezties darbā, ieteicams būtu apmeklēt darba vietu pirms atgriezies strādāt. Vari arī vienoties par pārbaudes laiku, sākt ar mazāku daudzumu stundām, kas ļautu darbā atgriezties pakāpeniski. Tas palīdzēs gan tev, gan darba devējam mazināt šaubas par tavu atgriešanos darbā, kā arī izvērtēt, vai šis solis būtu iespējams.

Darba devējs tieši var iegūt no tā, ka insultu pārcietušais atgriežas darbā. Cilvēks, kas labi pārzina savus darba pienākumus, darba vidi un cilvēkus, var darbu izdarīt daudz labāk nekā jauns darbinieks, kas jāapmāca. Tādēļ mērķis gan darba devējam, gan insultu pārcietušajam būtu, lai viņš pēc iespējas ātrāk būtu spējīgs atgriezties darbā un nezaudētu savu darba vietu. Lai tas būtu iespējams, rehabilitācija un palīdzība jāsaņem savlaicīgi. Lasi par rehabilitācijas iespējām mūsu rakstā "Rehabilitācija pēc insulta". Darba devējam būtu ieteicams arī sazināties ar savu insultu pārcietušo darbinieku un būt pēc iespējas pretimnākošam - tas insultu pārcietušajam radīs lielāku motivāciju atlabt un cerību atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

Darba devējs var palīdzēt savam insultu pārcietušajam darbiniekam, kam radušies motorikas traucējumi ar dažām modifikācijām. Ja insultu pārcietušais darbinieks vēlas savā darba vietā ko speciāli izmainīt medicīnisku iemeslu dēļ, iespējams būs nepieciešama izziņa no ārsta. Modifikācijas var būt:

  • Speciāli pagarinājumi kā rīki, lai palīdzētu aizsniegt vajadzīgos piederumus
  • Neslīdoša auduma cimdi, kas palīdz rokas tvērienam
  • Datora tastatūra, kas paredzēta lietošanai ar vienu roku
  • Speciāla runas atpazīšanas programma
  • Darba galds, ko var regulēt (ar iespēju strādāt gan stāvus, gan sēdus)

Ko darīt, ja neesi spējīgs strādāt savā iepriekšējā darbā?

Kā jau augstāk minējām piemēru - kāds insulta pārcietušais mēģināja strādāt, taču tas viņam izrādījās par grūtu. Var gadīties arī tā. Ja tev ir kognitīvi traucējumi, kā piemēram hronisks nogurums, būtiski pasliktinājusies atmiņa, sliktas koncentrēšanās spējas, tu iespējams nebūsi gatavs atgriezties darbā neskatoties uz to, ka esi fiziski spējīgs. Ja ir iespēja, var apsvērt strādāt mazāku daudzumu stundas, strādāt no mājām vai ja iespējams, mēģināt darbā atgriezties pakāpeniski.

Sastādi sarakstu ar savām prasmēm un iemaņām, ko esi apguvis savās iepriekšējās darba vietās. Ja arī nebūsi spējīgs atgriezties savā iepriekšējā darba vietā vai profesijā veselības ierobežojumu dēļ, šīs iemaņas ļoti iespējams būsi spējīgs izmantot kādā citā darbā. Piemēram, ja esi bijis skolotājs un nevari fiziski atgriezties strādāt skolā, iespējams vari sākt rakstīt un iespiest mācību grāmatas sev zināmajā priekšmetā. Kāds insultu pārcietušais, kurš kļuva par pašnodarbināto min, ka vissvarīgākais atgriežoties darbaspēkā ir "radošums, pozitīva attieksme un apņēmība."

Ir daudzi cilvēki, kas pārcietuši insultu un atgriežas darbaspēkā darot citu darbu. Ir svarīgi izmantot pieejamos resursus, kontaktēties ar cilvēkiem un organizācijām, kas palīdz cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem vai invaliditāti atrast darbu. Meklējot atbalstu un palīdzību darba meklējumos, var pat gadīties, ka uzsāc jaunu karjeru. Ir organizācijas, kas piedāvā atbalstu un palīdzību insultu pārcietušajiem, kā arī darba devēji, kam bijusi personīga pieredze ar insultu. Var sākt arī ar brīvprātīgu darbu vai praksi jaunajā nozarē.

Lai sazinātos ar citiem insultu pārcietušajiem un uzzinātu par viņu stāstiem un pieredzēm, kontaktējies ar insultu pārcietušo Latvijā biedrību Vigor.

Svarīgi arī noskaidrot, vai tu kvalificējies kādiem sociāliem pabalstiem, atvieglojumiem un palīdzībai no valsts. Lai uzzinātu par sociālajiem un ar invaliditāti saistītiem pabalstiem, lasi mūsu rakstā "Sociālā palīdzība insulta slimniekam invaliditātes gadījumā".

Lēmums atgriezties darbā

Katra insultu pārcietušā situācija ir unikāla, un arī laiks, kad viņš vai viņa var atsākt strādāt atšķirsies. Tas atkarīgs no tā, cik smags insults bijis, kādi ir blakusefekti un sekas. Savlaicīga palīdzība, rehabilitācijas pasākumi un mērķtiecība ir nepieciešama, lai rastu pēc iespējas labākus uzlabojumus. Viens no galvenajiem mērķiem pēc veselības stāvokļa stabilizēšanas var būt atgriešanās darbā, ja insultu pārcietušais ir vecumā līdz 65. Insultu pārcietušos un viņu ģimenes nereti piemeklē finansiālas grūtības - rehabilitācijas pasākumi un citi nepieciešamie ārstnieciskie pakalpojumi lielākajai daļai cilvēku izvēršas dārgi. Kā pieejamāku un lētāku metodi rehabilitācijas pasākumiem piedāvā VIGO. Ja iespējams, gan insultu pārcietušo, gan viņu ģimeņu interesēs ir, lai viņš varētu atgriezties darbā. Lai arī darba maiņa, ja tāda nepieciešama, var būt grūts lēmums, atgriešanās darbā ar pēc iespējas mazāku pārtraukumu var izrādīties labs lēmums. Darbs insultu pārcietušajam rada neatkarības sajūtu, pārliecību un mērķtiecību. Tas paplašina arī sociālo loku un stiprina saikni ar apkārtējo vidi un sabiedrību. Darba devējiem nevajadzētu baidīties - tas, ka cilvēks insultu piedzīvojis vienreiz, nenozīmē, ka insults notiks atkārtoti. Lai uzzinātu par vispārīgu insulta novēršanu un atkārtota insulta novēršanu, lasi mūsu rakstos: "Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?" un "Atkārtota insulta novēršana".

 

 


Kā panākt labākus insulta atveseļošanās rezultātus?

Lai atgūtu pēc insulta zaudētās spējas, ir nepieciešama rehabilitācija. Rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas ietver fiziskos vingrinājumus (fizioterapiju), psihoterapiju emocionālo grūtību pārvarēšanai, vides pielāgošanu un apmācību (ergoterapiju), kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanu un insulta riska faktoru ārstēšanu. Insulta rehabilitācija ir labi izpētīta, tāpēc ir zināms, ka labāki atlabšanas rezultāti pēc pārciesta insulta balstās uz dažām vienkāršām patiesībām:

  • Rehabilitācija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jau slimnīcā un jāturpina pēc izrakstīšanās;
  • Pirmais gads pēc insulta ir izšķirošs, kad var sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc to nedrīkst izšķērdēt!
  • Rehabilitācijai ir jābūt intensīvai – katru dienu, vairākkārt. Jo vairāk darbību, jo labāki rezultāti;
  • Rehabilitācija ir ilgstošs process, tā var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pusotram gadam. Dažkārt rehabilitācija var ilgt visu dzīvi.

Skaidrs, ka praksē augstāk minētās vienkāršās patiesības realizēt nemaz nav vienkārši – rehabilitācijas centros nokļūt ir grūti, mājas rehabilitācija ne tuvu nav pieejama katru dienu. Došanās uz rehabilitācijas centru ikdienā daudziem nav iespējama.

Tomēr jaunākās tehnoloģijas ir liels solis tuvāk būtiski labākai rehabilitācijai. “VIGO” ir insulta pacienta personiskais rehabilitācijas asistents - ceļvedis, kas ir ar pacientu vienmēr un nodrošina rehabilitācijas programmu un atveseļošanos mājās. Vigo ir iespēja realizēt augstāk minētās rehabilitācijas prasības, jo:

  • VIGO Tev sāk palīdzēt nekavējoties - Tev nav jāgaida rindā uz rehabilitācijas pakalpojumiem, jo tas pieejams uzreiz. Viss, kas Tev ir vajadzīgs ir planšetdators un statīvs, un ja Tev tādi nav pieejami, mums ir izdevīgs plāns, kas Tev tos piedāvā!
  • VIGO Tev palīdzēs 6 reizes nedēļā, vairākas reizes dienā. Tev pat nebūs jāiziet no mājām, jo to Tu vari lietot jebkur.
  • VIGO piedāvā ilgstošu rehabilitācijas plānu, kas tiek pielāgots katram insultu pārcietušajam individuāli.
  • VIGO var lietot vienatnē - tad, kad tuvinieki vai ģimenes locekļi nevar būt tuvumā, insultu pārcietušais to var lietot bez neviena cita palīdzības.

Lai uzzinātu vairāk par VIGO, lasi mūsu mājaslapā.

Ja vēlies pieteikties uz VIGO lietošanu, izvēlies sev piemērotāko plānu šeit!


Dzīve pēc insulta - Palīgs sadzīvē

Pienāks brīdis, kad pēc insulta pārciešanas būsi gatavs atsevišķiem ikdienas darbiem un pienākumiem. Var būt, ka tev joprojām nav atjaunojušās vai ir traucētas runas funkcijas, kustību funkcijas, lai apģērbtos, nomazgātos un veiktu mājas uzkopšanas darbus, taču veselības stāvoklis pietiekami stabils, lai spētu tos veikt. Šis raksts tev palīdzēs ar idejām un padomiem, kā tos pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk paveikt. Dzīve pēc insulta var būt apgrūtinoša, taču ir iespējams apiet savus funkcionālos ierobežojumus un izdarīt sadzīvē nepieciešamo alternatīvā veidā.

Komunikācija ar citiem pēc insulta pārciešanas

Insults bieži vien ietekmē runas un komunikācijas spējas. Tā ir funkcija, ko cilvēkam bieži vien ir visgrūtāk pazaudēt. Pētījumi arī norāda uz to, ka socializēšanās un komunikācija ar citiem ir būtisks palīgs, lai atlabtu no insulta. Līdz ar to, komunicēšana ir ārkārtīgi svarīga un to jācenšas pēc iespējas saglabāt. Lai uzlabotu runāt spēju, kā arī lai kompensētu zudušās runas spējas, būtu ieteicams izveidot alternatīvus veidus komunicēšanai un sevis izpaušanai.

Tātad, kā tu vari komunicēt ar citiem, ja neesi spējīgs runāt?

  • Izglītojies par afāziju, ja tev tāda ir. Afāzijas slimnieks neprot runāt, bet saprot dzirdēto, dažkārt var izteikt atsevišķus vārdus un frāzes. Lai uzzinātu vairāk par afāziju un citām komunikāciju problēmām pēc insulta, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta sekas?".
  • Iesaisti savus ģimenes locekļus, lai viņi varētu labāk izprast tavas komunicēšanas vajadzības.
  • Izmanto rakstīšanu vai zīmēšanu kā papildinājumu savām spējām izpausties verbāli.
  • Izmanto žestus vai bilžu grāmatas vai izmanto datorizētu komunikācijas sistēmu

Ģimenes locekļi tev var palīdzēt komunicēt:

  • Uzdodot jautājumus, uz kuriem vari atbildēt ar jā/nē.
  • Ja ir kādas kļūdas, Ik pa laikam tevi pārfrāzējot sarunas laikā.
  • Pamainot sarunu grūtības pakāpi un sarežģītību.
  • Izmantojot žestus, lai uzsvērtu svarīgāko sarunā.
  • Izdomājot tēmu pirms sarunas uzsākšanas un to pavēstot.

Vislabāk praktizēt šāda veida sarunāšanos būtu divatā ar kādu tev tuvu cilvēku. Izvēlies klusu vietu bez ieslēgta televizora, radio vai citiem traucēkļiem. Laika gaitā, kad sāksi justies komfortablāk, varēsi sākt iesaistīties situācijās, kuras nebūs nepieciešams tik ļoti kontrolēt.

Pirms socializēšanās, patrenējies dažas vienkāršas frāzes, kuras var izmantot uzsākot sarunu.

  • Kā tev iet/Kā jums iet?
  • Sen neesam tikušies!
  • Šodien ārā jauks laiks.

Jo vairāk tu praktizēsi konkrētas frāzes, jo lielāka iespēja, ka tev tās labāk izdosies un saruna norisināsies veiksmīgāk. Ar laiku savam frāžu klāstam vari pievienot un praktizēt jaunas - tas ir ceļš uz komunikāciju spēju atgūšanu.

Ir gadījumi, kad runas traucējumi un izmaiņas būs paliekošas. Laikam ejot, tavas vajadzības komunicēt un izpausties pieaugs, un tu vari mācīties no jau piedzīvotām situācijām ar citiem cilvēkiem, un pārvērtēt to, kas tavā gadījumā ir strādājis veiksmīgāk, kas mazāk veiksmīgi. Tādējādi ir iespējams attīstīt un pilnveidot savu jauno komunikācijas veidu. Piemēram, cilvēkiem ar afāziju bieži vien ir problēmas runāt, taču viņi var dziedāt. Ja esi spējīgs dziedāt, vari pielāgot savas spējas dziedāt tam, lai sazinātos un komunicētu ar citiem.

Mazgāšanās dušā vai vannā

Principā ir ieteicams labāk mazgāties dušā nekā vannā. Duša ir drošāka un tajā ir mazāka iespējamība paslīdēt un nokrist kāpjot iekšā un ārā. Ja tomēr nepieciešams izmantot vannu, būtu svarīgi ielikt speciālu krēsliņu pie vannas malas. Lai uzzinātu vairāk par to, kā pielāgot vannasistabu un citas istabas pēc insulta, lasi mūsu rakstā "Mājokļa pielāgošana pēc insulta". Pēc nomazgāšanās vannā, atstāj vannu piepildītu līdz neesi izkāpis ārā - ūdens tevi cels uz augšu un palīdzēs izkāpt.

Speciālu krēsliņu var izmantot arī dušā - tādus var iegādāties saimniecības preču veikalos un veikalos mājokļa iekārtošanai. Dušā var ieinstelēt arī stieni, pie kura pieturēties. Lai pasargātu sevi no paslīdēšanas, pie dušas vai vannas malas ārpusē novieto paklājiņu, kas pielīp pie grīdas. Arī pašā dušā vai vannā vari ielikt neslīdošās sloksnes, lai padarītu mazgāšanos drošāku.

Pirms iešanas dušā, pārliecinies, vai esi paņēmis līdzi ziepes, dvieli un pārējo nepieciešamo, kas tev būs nepieciešams mazgājoties un uzreiz pēc mazgāšanās, lai izvairītos no liekas staigāšanas pa slidenu grīdu. Arī ziepju un dvieļa izvēli vari sev pielāgot - izvēlies vieglu, plānu frotē dvieli, ar ko sevi nomazgāt vai noslaucīt (tie ir arī lētāki). Šampūnu vari ievietot "sūkņa" pudelē, lai nav jāskrūvē vāciņš, kas var nokrist zemē. Pirms iešanas ūdenī, pārbaudi ūdens temperatūru pieskaroties ar pirkstu vai plaukstas locītavu. Tādā veidā pasargāsi sevi no pārsteiguma un savainošanās, ja ūdens gadījumā tev ir par karstu vai aukstu.

Vislabākajā gadījumā kamēr mazgājies, tev ir tuvumā kāds cits cilvēks drošības apsvērumu dēļ. Tādēļ iespējams būtu svarīgi saskaņot savu režīmu ar sava tuvinieka režīmu, ja gadījumā viņš strādā vai ir ārpus mājas, un mazgāties laikā, kad viņš ir mājās. Vari turēt zvanu vai kādu citu priekšmetu, ar kuru viegli piesaistīt uzmanību, kamēr mazgājies un tuvinieks tev var atsteigties palīgā. Ja gadījumā tuvinieks vēlas būt blakus un stāvoklis tev nav tik stabils, viņam/viņai vajadzētu stāvēt tev blakus ar pēdām nedaudz atstatus vienai no otras, lai būtu labāks līdzsvars. Tādā gadījumā ja krīti, lai viņš/viņa nesavainotos un spētu tevi labāk noturēt.

Lai nomazgātu savu stipro roku, apsēdies uz krēsliņa, novieto saziepētu dvieli vai lupatu starp ceļiem un rīvē savu roku uz priekšu un atpakaļ pa to. Tā vietā lai pēc mazgāšanās slaucītos ar dvieli, vari uzvilkt frotē halātu un nosusināt pēdas uz apakšā palikta dvielīša vai ja gadījumā tev ir pieguļošas čības, ievilkt pēdas tajās. Tādā veidā vari nožāvēties ļoti ātri un nav nepieciešams slaucīties. Ja vēlies iesmērēt ķermeni vai rokas ar krēmu, var izmantot tukšu dezodoranta rullīti, kurā to iepildīt un ko vari lietot ar stipro roku.

Apģērbšanās

Apģērbšanās var šķist ļoti vienkārša lieta, taču insulta pārcietušajam tā var būt pietiekami apgrūtinoša. Kamēr vēl neesi atguvis attiecīgās kustību un muskuļu funkcijas, šie ieteikumi tev var izpalīdzēt ikdienas dzīvē. Principā sāk ar vājākās puses apģērbšanu ar stipro roku. Lai noģērbtos, novelc apģērbu sākumā no stiprās puses un tad no vājās. Principi, kam var sekot ģērbjoties:

  • Izvēlies brīvu apģērbu ar pēc iespējas slīdošāku materiālu. Tādu būs visvieglāk uzvilkt un novilkt.
  • Izklāj apģērbu, ko taisies vilkt uz virsmas kā piemēram gultas
  • Apģērbies sēdus (piemēram sēžot uz gultas malas)

Velkot jaku vai kreklu, sākumā ievelc savu vājo roku. Lai aizpogātu apģērbu, sāc no lejas uz augšu. Ja gadījumā velc kreklu ar pogājamām piedurknēm, aizpogā piedurkni stiprās rokas pusei un tikai tad to uzvelc. Lai atpogātu piedurkni, ar zobiem vari pieturēt piedurknes malu un kustināt to, kamēr poga iznāk ārā. Pogāšana var būt labs treniņš roku kustību veicināšanai - noliec pogājamo kreklu sev klēpī un mēģini to aizpogāt un atpogāt vairākas reizes.

Kad velc zeķes vai apavus, var noderēt paaugstinājums, uz kura novietot kāju (tas var būt mazs ķeblītis vai kaste). Izvēlies apavus, kuri ir viegli uzvelkami - tās var būt iešļūcenes, apavi ar klipšiem šņoru vietā, plati zābaki, uc.

Lai uzvilktu zeķubikses, apsēdies un krustām pārliec vājo kāju pāri stiprajai. Ar stipro roku sāc tās vilkt pāri kāju pirkstiem un pēdām. Pēc tam atkrusto kājas un uzvelc zeķubikses līdz celim. Tad piecelies kājās un uzvelc zeķubikses līdz galam.

Lai apliktu jostu, izvelc to cauri biksēm pirms tās uzvelc. Tas attiecas arī uz citiem apģērbu gabaliem, kam nepieciešama josta.

Vēl var noderēt apģērbam pielikt klāt riņķīšus rāvejslēdzēja velkamajai daļai, lai atvieglotu rāvējslēdzēja aiztaisīšanu un attaisīšanu. Tā vietā, lai izmantotu pogas un šņores, var izmantot klipšus un "velkro" aizdari. Kā arī izvēlēties apģērbu, kas nav jātaisa ciet aizmugurē, bet gan priekšā, vai nav jātaisa ciet nemaz.

Mājas darbi un tīrīšana

Ja esi jau spējīgs darīt vairāk, kā tikai pašu nepieciešamāko sev pašam, vari apsvērt domu sākt iesaistīties mājas darbos un tīrīšanā. Ja tev ir kāds tuvinieks, kas par tevi rūpējas, tad vari viņam sākt izpalīdzēt ar vienkāršāk izdarāmiem mājas darbiem. Piemēram, sūcot istabu ar putekļu sūcēju tu vari sēdēt krēslā un izsūkt sasniedzamās vietas un tad krēslu pārvietot tālāk. Ja iespējams, pievieno putekļu sūcējam pagarinājumu, lai nebūtu nepieciešams tik bieži pārvietoties. Ja tev mājās ir krēsls ar ritenīšiem, arī tas var atvieglot mājas sūkšanu. Ja gadījumā mazgā istabu, pārliecinies, ka atstāj sausas zonas, pa kurām vari pārvietoties. To gan būtu grūti darīt, ja nepieciešams mainīt ūdeni, tādēļ būtu ieteicams lietot vienreiz lietojamas mazgājamās lupatiņas vai iesaistīt tuvinieku, kas ūdeni var nomainīt.

Ir arī citi mājas darbi, ko vari paveikt sēdus, kā piemēram drēbju mazgāšana. Ja tev pieejama veļas mašīna, apsēdies tai blakus uz krēsla un ar stipro roku vari salikt iekšā drēbes. Ja izmazgātās drēbes jāņem ārā, piebīdi sev blakus galdu vai kādu citu paaugstinājumu, uz kurām nolikt slapjās drēbes - tās ir smagas, tādēļ būtu apgrūtinoši tās nest vai tālu sniegties, lai tās noliktu uz tīras virsmas. Sēžot vari arī gludināt drēbes, salocīt izžāvētas drēbes, tīrīt dažādas virsmas, uc.

Lai arī tie var šķist mazi darbi un var likties, ka labums no tiem nav liels, ja neesi spējīgs izdarīt visu pats, tomēr šādi centieni izdarīt atsevišķus mājas darbus vai palīdzot saviem tuviniekiem var tev likt justies pārliecinātākam un noderīgākam, kā arī mazākam slogam sev apkārtējiem. Vari sākt ar darbiem, ko var izdarīt sēdus, kā arī ar mazākām un vieglāk iztīramām istabām. Visticamāk tu sagursi diezgan ātri, tāpēc svarīgi sevi nepārslogot un paņemt pārtraukumus, kad tie nepieciešami.


Atkārtota insulta novēršana

Ja jau reizi esi pārcietis insultu, atkārtota insulta rašanās risks ir paaugstināts. Veiktie pētījumi par insultu liecina, ka viens no četriem insultu pārcietušajiem, kas piedzīvojuši išēmisko insultu (pēkšņa vienas vai vairāku smadzeņu artēriju nosprostošanās ar trombu), piedzīvos insultu atkārtoti. Lai uzzinātu vairāk par išēmisko insultu un insultu veidiem, lasi mūsu rakstā “Kas ir insults?“. Lai pēc iespējas mazinātu atkārtota insulta rašanās risku, parasti ir nepieciešama citu slimību, kas izraisa insultu, un riska faktoru ilgstoša ārstēšana, dzīvesveida korekcija, kā arī rehabilitācija.

Medikamentu lietošana atkārtota insulta novēršanai

Ir pacienti, kam nepieciešams lietot “asins šķidrinošus” medikamentus, tādus kā antikoagulanti (piem. Orfarīns, Xarelto, Varfarīns u.c.) un antiagreganti (piem. Aspirīns, Plavix, HjerteMagnyl u.c.). Antikoagulanti kavē asins recēšanu iedarbojoties uz asinīs esošajiem recēšanas faktoriem, savukārt antiagreganti novērš trombocītu salipšanu. Lai arī tie abi ir asins šķidrinātāji, tos lieto dažādiem mērķiem. Ir ļoti svarīgi lietot šīs zāles atbilstošā devā – pietiekami, lai neveidotos trombi, taču ne pārmērīgi, lai neizraisītu asiņošanu. Konsultējies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai tev nepieciešami asins šķidrinoši medikamenti. Vairāk par to kas ir insulta riska faktori vari uzzināt lasot mūsu rakstu “Kādi ir insulta riska faktori?“. Šīs zāles var mijiedarboties ar citiem medikamentiem, vitamīniem, atsevišķiem pārtikas produktiem un alkoholu, tādēļ pirms tiek uzsākta asins šķīdinošu medikamentu lietošana ir svarīgi pastāstīt ārstam, kādus preparātus pašreiz lietojat.

Nepieciešamo medikamentu nelietošana ir būtisks riska faktors atkārtotam insultam. Saskaņā ar pētījumiem – pacientiem, kas lietojuši 75% vai mazāk no viņiem izrakstīto zāļu devas, bija četras reizes augstāks risks saslimt ar insultu nekā pacientiem, kas lietoja nepieciešamo zāļu daudzumu. Pat ja jūties labāk zāles nelietojot, ir svarīgi kontrolēt augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, ārstēt diabētu un citus riska faktorus, ja gadījumā tādi ir, kā arī lietot atbilstošus medikamentus sirds aritmijas, asinsvadu slimību vai sirds ritma traucējumu gadījumā. Nepārtrauc zāļu lietošanu bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu.

Veselīgs dzīvesveids, uzturs un stresa mazināšana

Bez augstāk minētajiem faktoriem, kas palielina insulta risku, būtisks ir arī dzīvesveids. Lai uzzinātu par to vairāk, lasi mūsu rakstā “Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?“. Līdz ar to, arī ja insults jau bijis pārciests, ļoti svarīgi ir izvērtēt arī savus dzīvesveida paradumus un nopietni pievērsties veselības uzlabošanai ar veselīgu uzturu, kaitīgu ieradumu atmešanu, fiziskām aktivitātēm un citiem pasākumiem.

Ir vairāki pētijumi, kas analizē “vidusjūras diētu” kā insulta riska mazināšanas pasākumu, un piemērotu uztura plānu tiem, kas pārcietuši insultu. Tā kā pēc insulta bieži vien var rasties arī gremošanas traucējumi, vieglā, taču uzturvielām bagātā “vidusjūras diēta” ir labs risinājums insultu pārcietušajam. Tajā ietilpst augļi, dārzeņi, pilngraudi, olīveļļa, liesa gaļa un citi produkti, kas palīdzēs mazināt holesterīna līmeni. Ja nav vēlmes pieturēties pie konkrētas diētas, būtu svarīgi ievērot vismaz augstāk minētos pamatprincipus un izvairīties no ar holesterīnu bagātiem ēdieniem, izteikti sālītiem ēdieniem, sarkanās gaļas, ceptiem ēdieniem un ēdieniem, kas satur piesātinātus taukus.

Vēl viens faktors, ko būtu svarīgi kontrolēt ir stress. Stress ir neskaitāmu slimību veicinošs faktors, tajā skaitā arī insulta. Arī saslimšana ar insultu pati par sevi var radīt stresu, vai tas būtu saistīts ar finansiāliem satricinājumiem, nespēju strādāt vai uztraukumu par savu veselību. Taču ir svarīgi pēc iespējas par sevi rūpēties, lai stress neietekmētu tavu veselību un neveicinātu atkārtota insulta vai citu slimību rašanos. Var mēģināt stresu mazināt ar elpošanas vingrinājumiem, meditāciju, svaigu gaisu vai citām patīkamām, nomierinošām nodarbēm. Konsultējies ar savu ārstu, ja gadījumā izjūti nepārejošu stresu vai trauksmi.

Specializēta rehabilitācijas programma

Ja ir tāda iespēja, var apsvērt piedalīšanos rehabilitācijas programmā, kas palīdz ne vien atgūt zudušās funkcijas, bet arī izglītoties, uzlabot veselību un pēc iespējas mazināt risku atkārtota insulta iespējamībai. Papildus fiziskajiem vingrinājumiem, šādas programmas piedāvā veselīga dzīvesveida un uztura mācību, piemērotu fizisko vingrinājumu un treniņu plānu, augstāk minēto veselības problēmu ārstēšanu, palīdzību tikt galā ar kaitīgiem ieradumiem. Lai uzzinātu vairāk par rehabilitācijas centriem un iespējām Latvijā, lasi mūsu rakstā “Rehabilitācija pēc insulta“.

Principā atkārtota insulta novēršanai būtu ieteicams ievērot visus tos pašus faktorus un principus, kas mazinātu risku saslimšanai ar insultu pirmoreiz. Taču bieži vien dzīvesveida izmaiņas un veselības uzlabošanas pasākumi tiek uzsākti tikai tad, kad jau kādas veselības problēmas ir radušās un apstākļi piespiež tos ievērot. Ja insultu esi jau reiz piedzīvojis, tas padara šo ieteikumu ievērošanu vēl svarīgāku. Kā vairākkārt minēts, 75% no išēmiskiem insultu gadījumiem varētu būt novērsti kontrolējot paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, ārstējot diabētu, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un lietojot medikamentus pēc ārstu ieteikuma.


atveseļošanās no insulta

Atveseļošanās no insulta: Laika josla

Iepriekšējā rakstā mēs apskatījām, kādas ir insulta sekas. Tākā sekas pēc insulta var būt dažādas un izraisīt dažādus funkcionālos traucējumus, arī atlabšanas process katram insultu pārcietušajam būs citāds. Atveseļošanās no insulta ir sarežģīts un individuāls process. Tas sākas ar akūto aprūpi slimnīcā, turpinās ar rehabilitācijas pasākumiem un veseļošanos mājās vai tuvējā veselības iestādē. Atkarībā no insulta gadījuma un pacienta, tas var ilgt arī visu dzīvi.

Atlabšana var būt lēna un neskaidrību pilna, citiem atveseļojoties ātrāk, citiem vēlāk. Taču ir vairākas kopīgas iezīmes, kas notiek dažādās insulta atveseļošanās fāzēs laika gaitā.

Insulta atveseļošanās fāzes

Atveseļošanās pasākumus var sākt uzreiz pēc veselības stāvokļa stabilizēšanās, kad ir atjaunojusies smadzeņu apasiņošana un zudis spiediens bojātajā smadzeņu zonā. Kā arī kad mazināti riski atkārtota insulta iespējamībai. Tākā atveseļošanās pasākumus var sākt uzreiz, var uzsākt arī rehabilitāciju jau esot slimnīcā. Tūlītēja atveseļošanās pasākumu uzsākšana arī palielina insulta pārcietušā iespējas skarto smadzeņu un ķermeņa funkciju atjaunošanai. Lai arī katra insultu pārcietušā atveseļošanās gaitas ir individuālas, pastāv raksturīgas iezīmes katrai insulta atveseļošanās fāzei laika gaitā.

Sākotnējais atveseļošanās posms

Uzreiz pēc insulta pārciešanas pacients visticamāk nonāk neatliekamās palīdzības nodaļā. Tur ārsti parūpēsies par stāvokļa stabilizēšanu un noteiks pārciestā insulta veidu. Skatoties uz to, cik smags bijis insults, pacientam iespējams jāpaliek intensīvajā aprūpē.

Rehabilitāciju būtu ieteicams uzsākt cik ātri vien iespējams. Ir veselības iestādes, kurās iespējams uzsākt rehabilitāciju jau pēc vienas diennakts no brīža kopš piedzīvots insults. Lai uzzinātu vairāk par akūto aprūpi un rehabilitācijas iespējām, lasi mūsu rakstā "Rehabilitācija pēc insulta". Mērķis ar rehabilitāciju ir panākt, lai uzlabotu vai atjaunotu runas, kognitīvās, motora vai maņu funkcijas insultu pārcietušajam. Savlaicīga rehabilitācijas pasākumu uzsākšana ir ļoti svarīga.

Pirmās pāris nedēļas pēc insulta

Visbiežāk insultu pārcietušajam slimnīcā ir jāpavada piecas līdz septiņas dienas. Šajā laikā ārsti varēs noteikt insulta sekas un palīdzēs izveidot attiecīgu rehabilitācijas plānu. Ilgtermiņa sekas var ietekmēt kognitīvās, fiziskās, psiholoģiskās, kā arī citas funkcijas. Lai uzzinātu vairāk par insulta sekām, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta sekas?" Fizikālais terapeits vai ergoterapeits var palīdzēt noteikt, kuras smadzeņu zonas tikušas bojātas. Šajā laikā terapijai vajadzētu būt vairākas reizes dienā, lai precīzāk varētu novērtēt insultu pārcietušā kondīciju. Tādā veidā ir iespēja arī noteikt nepieciešamos atveseļošanās pasākumus un uzsākt tos nekavējoties.

Rehabilitācijas pasākumi šajā laika posmā ir ļoti svarīgi. Tie parasti tiek koncentrēti uz ikdienišķu darbību izpildīšanu, kā piemēram nomazgāšanos un saģērbšanos. Būtu svarīgi konsultēties ar ārstu arī par to, kuras darbības ir īpaši svarīgas tev, lai saņemtu palīdzību un uzstādītu mērķi, lai šo darbību varētu pēc iespējas ātrāk atkal veikt. Ārsti arī novērtēs, kāda veida rehabilitācija būs tev vispiemērotākā. Neskatoties uz to, ka terapija ir ļoti svarīga, ir ieteicams aktīvi darboties arī pašam/pašai. Rehabilitācijas psihologs vai neiropsihologs var palīdzēt tev tikt galā ar insulta radītajām sekām, kā arī ar pārmaiņām, kas var būt paliekošas.

Pēc tam parasti notiek izrakstīšanās no slimnīcas. Lai atgrieztos mājās, pilnīga atlabšana nav nepieciešama. Pietiek ar to, ja esi spējīgs paveikt lielāko daļu sadzīves darbības vai ja tev ir tuvinieks, kas tev var palīdzēt.

1-3 mēneši pēc insulta pārciešanas

Šis būs visbūtiskākais tavas atlabšanas posms, kā arī posms, kurā novērojama vislielākā atveseļošanās. Šajā laikā būtu ļoti ieteicams izpildīt stacionārās rehabilitācijas programmu. Ir iespējams apmeklēt arī ambulatorās terapijas sesijas. Mērķis ar rehabilitācijas palīdzību būtu panākt zudušo funkciju atjaunošanos vai atrast veidus, kā apiet funkcionālos traucējumus ar tā saucamajām "kompensācijas stratēģijām". Piemērs tam būtu turot zobupastas tūbiņu ar bojāto roku un atskrūvēt to ar veselo roku.

Pirmajos trīs mēnešos pēc insulta pārciešanas ir iespējams piedzīvot tā saucamo "spontāno atveseļošanos" - prasme vai spēja, kas šķita zudusi pēkšņi atjaunojas, smadzenēm atrodot jaunu veidu, kā izpildīt to. Tas iespējams notiek, kad cita smadzeņu daļa pārņem kontroli pār zudušo funkciju un sāk to pildīt. Smadzeņu atveseļošanās vēl nav bijusi pilnīgi izprasta un tam, kā tas notiek, šobrīd ir dažādi izskaidrojumi. Piemēram, tās atjauno funkcijas, kad kāda darbība tiek darīta citādāk nekā iepriekš vai kad apasiņošana uz bojāto smadzeņu daļu atjaunojas.

Citi pacienti šajā laikā piedzīvo vēl citus veselības sarežģījumus, kā piemēram plaušu karsoni, vēl vienu insultu vai kādas citas veselības sekas, kas saistītas ar insulta radītajām sekām. Tas insultu pārcietušajam var izraisīt ļoti lielas grūtības un papildus pārdzīvojumus, jo rehabilitācijas pasākumus var nākties pārtraukt, atlabšanas iespējas ir jāpārvērtē un var rasties vēl citas veselības sekas.

6 mēneši pēc insulta pārciešanas vai vēlāk

Pēc sešiem mēnešiem vai vēlāk uzlabojumi ir iespējami, taču notiek daudz lēnāk. Lielākajai daļai insultu pārcietušajiem šajā brīdī stāvoklis ir diezgan stabils. Citi pacienti šajā laikā jau ir pilnībā atveseļojušies. Citiem ir paliekoši traucējumi, ko sauc par "hronisko insulta slimību". Tas, vai pilnīga atveseļošanās ir iespējama, ir atkarīgs no pārciestā insulta smaguma, cik laicīgi pacients saņēmis sākotnējo ārstēšanu un cik intensīva bijusi rehabilitācija. Lai arī atveseļošanās vairs nenotiek tik ātri, tāpat ir svarīgi turpināt rehabilitācijas procesu un ārstu apmeklējumus. Kā piemēram, konsultēties ar ģimenes ārstu par savu veselības stāvokli un atkārtotu insultu novēršanu, konsultēties ar rehabilitologu par turpmākajiem rehabilitācijas plāniem, utml. Vai arī ja nepieciešams konsultēties ar fizikālo terapeitu vai ergoterapeitu par turpmākiem zudušo funkciju atgūšanas pasākumiem vai psihologu, lai saņemtu palīdzību pēc emocionālu vai kognitīvu traucējumu piedzīvošanas. Visi šie pasākumi tev sniegs palīdzību, lai pēc iespējas atgūtu pārliecību par saviem spēkiem un iespēju atgriezties normālā dzīvē.

Padomi veiksmīgākai atlabšanai no insulta

Rast iedvesmu no citiem insultu pārcietušajiem. Lasot un uzzinot vairāk par citu insultu pārcietušo pieredzēm vari gūt lielāku motivāciju un iedvesmu savām atveseļošanās gaitām. Tas tev var palīdzēt arī gadījumā, ja jūties vientuļš un nesaprasts savā situācijā, kā arī palīdzēt rast cerību. Ir tādi insultu pārcietušie, kas pārsnieguši ārstu prognozes un caur savu neatlaidību un pūliņiem spējuši atgriezties pilnvērtīgā, normālā dzīvē. Iespējams, ka atradīsi kādu stāstu vai situāciju, kas līdzinās tavējai. Tas var dot cerību, ka arī tu varēsi atlabt.

Izglītoties par insultu un savu situāciju. Ļoti svarīgi ir tas, lai tu piedalītos un veltītu savu laiku un enerģiju savai atlabšanai. Tas iekļauj arī izglītošanos par insultu, terapiju veidiem, uzzinot svarīgu informāciju, utt. Svarīgi ir būt arī proaktīvam un darīt vairāk, nekā no tevis prasta ārsti - tava ārstēšana nav atkarīga tikai no medicīnas speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Tas arī paātrinās tavu atveseļošanos un palīdzēs tev izprast un tevi sagatavot insulta sekām.

Smadzeņu plasticitāte. Viens no visgrūtāk izprotamajiem aspektiem insulta rehabilitācija ir smadzeņu plasticitāte jeb smadzeņu pārprogrammēšana, lai pildītu funkcijas, ko ietekmējis insults. Tā ir ļoti delikāta parādība, kas nav līdz galam izprasta. Taču tieši smadzeņu plasticitāte ir vissvarīgākā rehabilitācijas daļa. Mūsdienās tā ir kļuvusi par interesantu procesu tehnoloģiju attīstības dēļ. Vigo arī strādā kā palīgs smadzeņu pārprogrammēšanai pēc insulta.

Dzīvesveida izmaiņas. Pat ar visām pieejamajām rehabilitācijas un terapiju iespējām, paša cilvēka dzīvesstils un veselības paradumi būs noteicoši atveseļošanās procesā un tam, lai nenotiktu vēlviens insults. Lai uzzinātu vairāk par dzīvesstila faktoriem, lasi mūsu rakstā "Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?"

Vai vienmēr ir iespējams atveseļoties no insulta?

Saskaņā ar ASV Nacionālās insulta apvienības pētījumu, 10% no insultu pārcietušajiem atveseļojas gandrīz pilnībā un 25% atveseļojas ar paliekošiem nelieliem traucējumiem. Vēl 40% insultu pārcietušajiem ir vidēji vai smagi traucējumi, kam nepieciešama īpaša ārstēšana. Tas nozīmē, ka insultu pārcietušajam ir diezgan liela iespēja, ka būs kādi paliekoši funkcionāli traucējumi. 10% insultu pārcietušajiem būs nepieciešama ilgstoša aprūpe kādā veselības aprūpes iestādē. Veiksmīga atlabšana no insulta ir atkarīga no dažādiem faktoriem:

  • Insulta smaguma pakāpe
  • Cik savlaicīga tika uzsākti ārstēšanas pasākumi
  • Tevis paša motivācija un pūles sevis atveseļošanā
  • Citas veselības problēmas
  • Vecums, kurā pārcieti insultu

Neskatoties uz to, ka atlabšanai no insulta ir dažādas stadijas un posmi, svarīgi ir atcerēties to, ka atveseļošanās no insulta nav lineārs process. Ja arī atveseļošanās gaitas nerit tik veiksmīgi un ātri, ir svarīgi saglabāt motivāciju un nezaudēt cerību. Kā redzams, atveseļošanās ir ļoti atkarīga no taviem paša centieniem un pūliņiem. Prasmīga un kvalificēta medicīniskā palīdzība arī ir ļoti svarīga, lai pēc iespējas veiksmīgāk atveseļotos. Ģimenes un tuvinieku atbalsts var sniegt papildu motivāciju. Izglītošanās, proaktivitāte un veselīgs dzīvesveids arī ir ļoti būtiski. Pēc insulta pārciešanas bieži vien ir grūti atgriezties un no jauna uzsākt savu dzīvi. Taču tava attieksme un motivācija būs tavs vislielākais palīgs.


stroke after effects

Kādas ir insulta sekas?

Insulta sekas var būt dažādas, un bieži vien ietekmē gan cilvēka fizisko, gan emocionālo stāvokli. Šajā rakstā mēs apskatīsim funkcionālās izmaiņas, kādas bieži vien piedzīvo insulta pārcietušie. Insulta sekas var izpausties fiziskās, psiholoģiskās, kognitīvās, kā arī daudzās citās funkcionālās izmaiņās. Tākā katra insultu pārcietušā stāvoklis ir unikāls, sekas arī izpaužas dažādos veidos un apmēros.

Visbiežāk sastopamās insulta fiziskās sekas

Vājums vai paralīze vienā ķermeņa pusē

Ja insults ir noticis smadzeņu labajā pusē, sekas būs jūtamas ķermeņa un sejas kreisajā pusē (neskaitot pieri). Tas pats attiecīgi, ja insults noticis smadzeņu kreisajā pusē. Ir novērojamas arī pāris atšķirības, kad insults notiek vai nu labajā vai kreisajā smadzeņu pusē.

Ja skarta kreisā smadzeņu puse:

  • Paralīze ķermeņa labajā pusē
  • Runas/valodas problēmas
  • Lēna un uzmanīga vispārējā uzvedība
  • Atmiņas zudums
  • Problēmas ar redzi

Ja skarta labā smadzeņu puse:

  • Paralīze kreisajā ķermeņa pusē
  • Redzes problēmas
  • Ātra un impulsīva vispārējā uzvedība
  • Atmiņas zudums

Hronisks nogurums pēc insulta

Visi kādreiz izjūt nogurumu, taču nogurums, kas seko pēc insulta ir citāds. Atšķirībā no parastā noguruma, tas nemazinās pēc atpūtas un tam nav saistības ar to, cik nogurdinoša vai aktivitātēm pilna bijusi diena. Nogurums, kas seko pēc insulta bieži vien mazinās vairākus mēnešus pēc insulta pārciešanas. Taču ir arī pacienti, kurus hroniskais nogurums pavada pat gadiem. Ja tu gadījumā jūties hroniski noguris pēc insulta, pārspried to ar savu ārstu, lai atrastu veidus, kā pēc iespējas to varētu mazināt.

Spastiskums

Bieži vien pēc insulta muskuļi kļūst stīvi un savelkas. Šo kondīciju sauc par spastiskumu. Tas attiecas uz muskuļu tonusu, kas ir muskuļu dabiskais sasprindzinājums un kontrakcijas un kas pretojas stiepšanai. Spastiskums padara muskuļa stiepšanu grūtāku, izraisot arī cīpslu un mīksto audu savilkšanos un stīvumu. Spastiskumu ir svarīgi ārstēt, jo ja to atstāj novārtā, var rasties muskuļu sastingšana pataloģiskā un sāpīgā stāvoklī. Ja tev ir spastiskums, konsultējies ar savu ārstu par tā ārstēšanu.

Lēkmes

Insultu pārcietušie var piedzīvot arī lēkmes. Lēkmes notiek, kad smadzeņu šūnas sūta savstarpējus elektriskos signālus, kas iet cauri nerviem caur visu ķermeni. Šie traucējumi rodas smadzeņu bojājuma dēļ, ko izraisījis insults. Lēkme visticamāk insulta pārcietušo piemeklētu pirmajās dienās pēc insulta, taču retākos gadījumos var notikt arī daudz vēlāk. Lēkme nav sāpīgas, taču cilvēkam izraisa dezorientāciju un apjukumu. Tā var ilgt no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm. Citi insulta pārcietušie piedzīvo vairākas lēkmes. Kopumā pēc insulta pārciešanas lēkmju iespējamība ar laiku mazinās. Ja tev ir aizdomas, ka tevi piemeklējusi lēkme, konsultējies par to ar savu ārstu.

Psiholoģiskās sekas

Divas no visizplatītākajām psiholoģiskajām sekām, ko piedzīvo insulta pārcietušie, ir trauksme un depresija. Lai uzzinātu par to vairāk, lasi mūsu rakstā "Depresija un trauksme pēc insulta". Cilvēkus bieži piemeklē arī dusmas, vilšanās, apjukums, kā arī motivācijas zudums. Ja pēc insulta tu neesi pārbaudījis savu psiholoģisko stāvokli ar speciālista palīdzību, būtu svarīgi to izdarīt. Kognitīvi biheiviorālā terapija ir izplatīts terapijas veids, ar kuru sniedz palīdzību insulta pārcietušajiem. Tā palīdz cilvēkam ieņemt pozitīvāku prāta stāvokli, kas savukārt palīdz mainīt skatījumu uz dzīvi un problēmām.

Kognitīvās sekas

Terminu "Kognitīvs" attiecina uz smadzeņu procesiem un funkcijām, ar kuru palīdzību tiek pārstrādāta informācija. Insults var ietekmēt vienu vai vairākas kognitīvās funkcijas. Piemēri ir sekojoši:

  • Komunikācijas prasmes
  • Telpiskā izpratne (Cilvēka dabiskā izpratne par savu ķermeņa atrašanos attiecībā uz apkārtējo vidi)
  • Atmiņa
  • Koncentrēšanās spējas
  • Rīcībspēja (plānošana, problēmu risināšana, spriešanas spējas)
  • Spēja veikt fiziskas aktivitātes, kas prasa iemaņas

Atlabšanas procesa laikā būtu svarīgi izvērtēt insultu pārcietušā kognitīvās funkcijas, un attiecīgi pielāgot atlabšanas un rehabilitācijas pasākumus. Ja tev ir radušās komunikācijas problēmas, būtu svarīgi apmeklēt logopēdu. Ja radušās atmiņas problēmas, veikt uzdevumus, kas to uzlabo, kā piemēram dienasgrāmatas rakstīšanu, ikdienišķu lietu plānošanu, un citus. Ar laiku un terapiju zudušās kognitīvās funkcijas parasti atgriežas, taču tās cilvēkam var būt citādākas kā tās bijušas iepriekš.

Viens no riskiem, kas pastāv pēc insulta pārciešanas ir asinsvadu demences attīstība. Šai kondīcijai raksturīgas problēmas plānot, spriestspējas, problēmas ar atmiņu, kas rodas dēļ traucētas asins plūsmas uz smadzenēm.

Problēmas ar kustību

Kad muskuļi nav spējīgi pilnvērtīgi saņemt signālus, ko sūta smadzenes, rodas kustību problēmas, paralīze un muskuļu vājums. Muskuļu vājums apgrūtina ķermeņa balstīšanu, kas raisa kustību un līdzsvara problēmas. Insults var izraisīt vājumu vai paralīzi vienā ķermeņa pusē atkarībā no tā, kurā smadzeņu pusē insults bijis. Tas savukārt izraisa koordinācijas un līdzsvara problēmas. Lai atjaunotu kustību funkcijas, insultu pārcietušajam parasti ir nepieciešama rehabilitācijas programma. Lai uzzinātu vairāk par rehabilitāciju pēc insulta, lasi mūsu rakstā "Rehabilitācija pēc insulta".

Komunikāciju problēmas

Problēmas ar komunicēšanu ir ļoti izplatītas pēc insulta. Apmēram viena trešdaļa insultu pārcietušo piedzīvo problēmas ar runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu un spēju saprast citu teikto. Visizplatītākās komunikāciju problēmas ir sekojošas:

  • Afāzija ietekmē tavu runāt spēju un spēju saprast citu teikto. Tā var arī ietekmēt spēju rakstīt un lasīt. Tā rodas, kad tu vairs neesi spējīgs saprast vai lietot valodu. Afāzija ir izplatīta problēma pēc insulta un tā piemeklē apmēram trešdaļu insultu pārcietušo.
  • Dizartrija ir runas traucējums, kas izpaužas dēļ nespējas kontrolēt sejas, mutes un kakla muskuļus. Tā rada grūtības skaidri runāt. Dizartrija var izpausties kā neskaidra runa, ļoti klusa runāšana, palēnināts runas temps vai citi runas traucējumi.
  • Runas apraksija ir runas traucējums, kas izpaužas dēļ nespējas kustināt sejas, mutes un kakla muskuļus tādā secībā, lai savienotu skaņas zilbēs un vārdos. Tā rada grūtības apkārtējiem saprast cilvēka teikto.

Lai novērtētu savas komunikācijas spējas, vērsies pie logopēda. Logopēds tev palīdzēs atgūt zudušās komunikācijas spējas ar vingrinājumu secību un dažādiem palīgiem. Tie varētu būt sekojoši:

  • Vingrinājumi, lai uzlabotu spēju kontrolēt muskuļus, kas atbild par runas spēju
  • Komunikācijas palīglīdzekļu izmantošana (diagrammas, elektroniski palīgrīki)
  • Alternatīvas saziņas metodes (žestu izmantošana, rakstīšana)

Lai arī var šķist, ka komunikācijas problēmas ietekmē intelektu, tas ir maldinoši. Ja tev gadījumā ir komunikācijas problēmas, tās vienkārši ir problēmas ar izrunas vai valodas sapratnes procesu.

Rīšanas problēmas

Bojājums smadzeņu zonā, kas atbild par ēšanu un rīšanu, var izraisīt problēmas elpošanas orgānu sistēmā. Kad bojājums, ko izraisījis insults, ietekmē rīšanas refleksu, to sauc par disfāgiju. Kad elpošanas orgānu sistēma nestrādā pareizi (kakla, mēles un mutes muskuļi) un nav spējīga pareizi novadīt ēdienu un šķidrumus, tie var nonākt elpceļos un nosēsties plaušās. Tas var izraisīt nopietnas komplikācijas kā piemēram infekciju vai plaušu karsoni. Ja tev ir problēmas ar rīšanu, iespējams, ka būs nepieciešama barošana ar barošanas cauruli atlabšanas sākuma fāzē. Lai arī disfāgija ir bieži piemeklē insultu pārcietušo, tā laika gaitā pāriet.

Redzes problēmas

Pēc insulta var rasties problēmas arī ar redzi. Redzes problēmas rodas, kad notiek bojājums smadzeņu zonā, kas atbild par informāciju, ko saņem, apstrādā un interpretē acis. Insulta sekas, kas ietekmē redzi var būt sekojošas:

  • Neskaidra redze
  • Zūd spēja izprast telpu un attālumu
  • Zūd puse no redzamības lauka (spēja redzēt tikai to, kas ir vai nu labajā vai kreisajā pusē, vai tieši priekšā)
  • Dubultošanās (ja ietekmēta spēja kontrolēt acu muskuļus)

Ja tev ir problēmas ar redzi pēc insulta pārciešanas, vajadzētu vērsties pie acu ārsta jeb oftalmologa. Oftalmologs pārbaudīs tavu redzi un ieteiks tev piemērotu ārstēšanas plānu.

Urīnpūšļa un zarnu problēmas

Ir insultu gadījumi, kad bojā smadzeņu zonu, kas atbild par zarnu un urīnpūšļa darbību. Tas var izraisīt kontroles zudumu pār šīm funkcijām un kā rezultātā var rasties nesaturēšana. Var rasties vajadzības iet uz tualeti biežāk, urinēt miega laikā, un citas. Daudzi insultu pārcietušie atgūst kontroli pār zarnu un urīnpūšļa funkcijām salīdzinoši ātri. Ja tev joprojām ir attiecīgas problēmas pēc izrakstīšanās no slimnīcas, vērsies pēc medicīniskās palīdzības slimnīcā vai pie ģimenes ārsta.

Iepriekšminētās insulta sekas var būt ļoti apgrūtinošas un nomācošas. Taču noteikti ir cerība atgūt šīs zudušās funkcijas un prasmes ar piemērotu ārstēšanas plānu, pašmotivāciju un laika gaitā. Tās var atgriezties pilnā apmērā, šķietot, ka nekad nav bijušas zudušas. Rehabilitācijas process tev var palīdzēt atgūt spēku un pašpārliecību, un redzot savus uzlabojumus noteikti rodas arī papildus motivācija. Atbalsts no tuviniekiem kā arī izpalīdzīga medicīniskā komanda arī ir ļoti svarīgi palīgi atlabšanai. Ir svarīgi atcerēties, ka atlabšana no insulta nav lineārs process un citreiz var būt ļoti grūti rast motivāciju. Taču tava paša motivācija un proaktīva piedalīšanās savā atlabšanas procesā ir vissvarīgākais, lai gūtu pēc iespējami labākus un veiksmīgākus atveseļošanās rezultātus.


Ko var darīt, lai mazinātu insulta riska iespējamību?

Izrādās, ir vairāki faktori, kurus tu vari kontrolēt, lai mazinātu insulta riska iespējamību. Ja esi smēķētājs, būtu svarīgi apsvērt smēķēšanas atmešanu, jo tas ir viens no izplatītākajiem insulta riska faktoriem. Kā arī, ja tev ir paaugstināts holesterīna līmenis, būtu svarīgi to censties samazināt. Šie ir pāris insulta riska faktori, ko cilvēks pats var kontrolēt, un izrādās tas ir ļoti būtisks veids, lai mazinātu insulta riska iespējamību.

Lielākajai daļai cilvēku personīgās izvēles dzīvē bieži vien nosaka to, vai viņš/viņa potenciāli varētu saslimt ar insultu. Insulta profilakses vadlīnijas pauž to, ka veselīgs dzīvesveids var mazināt insulta saslimšanas risku pat par 80%. Nekāda veida medicīniskas iejaukšanās nevar mazināt saslimšanas risku tādā apjomā.

Kad cilvēks saslimst ar insultu, tas šķiet pēkšņi un negaidīti. Bet pēkšņais notikums bieži vien ir sekas ilgam un pakāpeniskam insultu izraisošu faktoru rašanās procesam. Kā piemēram, asinsvadu sašaurināšanās holesterīna nogulšņu dēļ, bojātu asinsvadu un sirds aritmijas attīstība. Lai uzzinātu vairāk par insulta riska faktoriem, lasi mūsu rakstā "Kādi ir insulta riska faktori?". Šajā rakstā lasi par to, kādus profilakstiskus pasākumus vari veikt, lai mazinātu insulta riska iespējamību.

9 faktori, ko ņemt vērā, lai mazinātu insulta riska iespējamību

Šeit ir minēti visizplatītākie medicīniskie un ar dzīvesveidu saistītie faktori, kurus svarīgi ņemt vērā, lai mazinātu insulta riska iespējamību.

Kontrolēt un nepieciešamības gadījumā ārstēt asinsspiedienu

Šī ir viena no svarīgākajām lietām, ko tu vari darīt, lai mazinātu insulta rašanās risku. Ja tev jau ir bijis insults, asinsspiediena ārstēšana palīdz mazināt atkārtota insulta vai tranzitoras išēmiskas lēkmes iespējamību. Paaugstinātu asinsspiedienu var efektīvi ārstēt. Lūdzu konsultējies ar savu ārstu jautājumā par paaugstināta asinsspiediena ārstēšanu.

Mazināt holesterīna līmeni, ja paaugstināts

Tā kā paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no spēcīgākajiem insulta riska faktoriem, ir ārkārtīgi svarīgi, noturēt to normas robežās ar diētu, un, ja nepieciešams, ar medikamentiem. Lūdzu konsultējies ar savu ārstu par specifisku rīcību, ko nepieciešams veikt, ja tev ir paaugstināts holesterīna līmenis asins serumā.

Regulāri seko līdzi savam glikozes (cukura) līmenim asinīs un ārstē cukura diabētu

Ja tev atklāts cukura diabēts, ir ļoti svarīgi to nekavējoties ārstēt. Augsts glikozes līmenis asinīs ir viens no vadošajiem riska faktoriem. Ja tev diabēta nav, taču tiek atklāts paaugstināts glikozes līmenis asins serumā, uztver to nopietni un griezies pie sava ārsta.

“Asins šķidrinoši” medikamenti

Tie bieži tiek izrakstīti pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, sirds vārstuļu slimībām un sirdskaitēm. Asins šķidrinošie medikamenti tādā gadījumā pasargā no asins recekļu (trombu) veidošanās sirds dobumos vai uz sirds vārstulēm. Lūdzu pārrunā ar savu ārstu par insulta riska mazināšanu, gadījumā, ja tev ir kāda no iepriekš minētām sirds problēmam.

Uzturi normālu ķermeņa svaru un regulāri nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm

Cilvēkiem ar lieko svaru un mazkustīgu dzīvesveidu ir lielāks risks saslimt ar insultu. Tu vari mazināt šo risku risku regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un uzturot normālu ķermeņa svaru, kas palīdz arī mazināt asinsspiedienu un holesterīna līmeni.

Veselīgs uzturs

Uzturs, kurā tiek lietots daudz sāls, piesātinātie tauki, transtaukskābes un holesterīns paaugstina insulta saslimstības risku. Lai uzturētu normālu holesterīna līmeni, centies izvairīties no ēdieniem, kas šīs vielas satur. Tā vietā, izvēlies uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un veselīgiem (nepiesātinātiem) taukiem.

Pārstāj smēķēt

Ja esi smēķētājs, nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu, lai mazinātu insulta risku. Izvairies no cigarešu dūmiem, kad apkārt tev smēķē citi, pasīvā smēķēšana arī ir kaitīga.

Patērē alkoholu mazos daudzumos vai nepatērē to nemaz

Alkohola pārmērīga lietošana paaugstina risku saslimstībai gan ar išēmisku, gan hemorāģisku insultu. Alkohols var negatīvi mijiedarboties, ja lieto kādas zāles vai narkotiskas vielas.

Regulāri pārbaudi savu veselību un rūpējies par to

Tas nozīmē, gan regulāri veikt nepieciešamās veselības pārbaudes (asinsspiedienam un holesterīnam), gan arī ārstējot citas saslimšanas, ja tev tādas ir. Lūdzu sazinies ar savu ārstu par iespējām mazināt insulta risku un neatstāj bez ievērības augstāk minētos veselības traucējumus vai hroniski sliktu pašsajūtu.

Insulta prevencija (riska mazināšana) ir iespējama, gan cilvēkiem, kam insults nav bijis, gan tiem, kas cenšas novērst otro insultu. Izrunājies ar savu ārstu, lai noskaidrotu pēc iespējas labākos un efektīgākos veidus kā tev personīgi mazināt risku saslimt. Pasākumi ietver gan medikamentus, gan dzīvesveida izmaiņas.

Kopumā - jo vairāk riska faktoriem esi pakļauts, jo lielāka iespējamība saslimt ar insultu. Līdz ar to, ir ļoti svarīgi, ka tu rūpējies par savu veselību un dari visu iespējamo, lai mazinātu risku saslimt.


Mājokļa pielāgošana pēc insulta

Insults ir viens no izplatītākajiem funkcionālu ierobežojumu cēloņiem pasaulē. Tā radītie kustību vai kognitīvie traucējumi var izpausties dažādi. Kādam tā būs afāzija (nespēja uztvert runātu vai rakstītu valodu), citam redzes traucējumi (no iztrūkstoša laukuma līdz vispārīgi pasliktinātai redzei), kādam ķermeņa puses parēze (vājums), bet citam spasticitāte (paaugstināts muskuļu tonuss, saspringtums) kādā no ekstremitātēm, kas manāmi var ierobežot kustību apjomu vai spēju tās kontrolēt. Insultu piedzīvojušajam var rasties līdzsvara vai koordinācijas traucējumi vai atmiņas zudums. Šajā rakstā lasi par to, kādēļ mājokļa pielāgošana pēc insulta ir svarīga un ko var darīt, lai mājokli padarītu drošāku un piemērotāku atlabšanai.

Protams, visas ar šo saslimšanu saistītās sekas ir atkarīgas no daudziem faktoriem: vecums, insulta smagums, blakusslimības vai tas, kurā smadzeņu daļā šunas ir gājušas bojā. Katrs no tiem ietekmē kā insulta radīto traucējumu veidu, tā apmēru, kas var būt kā pārejoša nespēja vai saglabāties ilgstoši.

Atgriešanās mājās pēc akūtās aprūpes

Pirmais akūtās aprūpes posms pēc šīs saslimšanas ir nonākšana stacionārā steidzamajai ārstēšanai, kur pacients pavada aptuveni divas līdz trīs nedēļas (atsevišķos gadījumos šis laikposms var būt ilgāks), un nākamais solis insultu pārcietušā atlabšanā ir rehabilitācija stacionārā, ambulatori vai mājās. Visi šie rehabilitācijas veidi paredz ātrāku vai vēlāku atgriešanos dzīvesvietā. Protams, rehabilitācijas pasākumi turpināsies arī pēc valsts un pašu apmaksāto pakalpojumu saņemšanas centros, ambulatori vai mājās, tādēļ iesakām radīt vislabākos apstākļus, lai tuvinieks varētu turpināt atlabt bez liekiem šķēršļiem vai stresa.

Pirms pacienta atgriešanās mājās iesakām konsultēties ar ergoterapeitu, kurš strādā ar jūsu tuvinieku par mājokļa pieejamības jautājumiem. Konsultācijas laikā noskaidrojiet, kādi funkcionālie ierobežojumi ir radušies pēc insulta un kādi būtu labākie no pieejamajiem risinājumiem ikdienas atvieglošanai.

Kādēļ mājokļa pielāgošana pēc insulta ir svarīga

Ikdienā mēs neaizdomājamies par šķēršļiem, kurus personai pēc insulta var radīt mazas ikdienišķas lietas mājās, piemēram, pāris centimetrus augsts slieksnītis vai paklājs pie gultas. Bet šie nav vienīgie šķēršļi, kas var traucēt insultu pārietušā ikdienai, traucētas smalkās motorikas gadījumā arī pārāk tievs karotes rokturis, smalka pildspalva vai slidena galda virsma var rosināt diskomfortu vai papildu uzkopšanas darbus. Nepielāgots vai daļēji pielāgots mājoklis bieži negatīvi ietekmē rehabilitācijas iznākumu un pacienta motivāciju vai pat rada nevēlamas sekas: kritienus, apdegumus un citas traumas.

Praktiski padomi mājokļa pielāgošanai

  • Novāciet visus nestabilos un trauslos mājas priekšmetus un mēbeles, kuras var būt par potenciāla kritienu riska izraisītājiem;
  • uz slideniem galdiem varat uzlikt gumijas/silikona pretslīdes paklājiņus, lai novērstu šķīvja noslīdēšanu no galda;
  • ja nav iespējams nolīmeņot dušas slieksni vai nomainīt vannu pret dušu, pie mazgātuvei tuvākās vannasistabas sienas pieskrūvējiet dušas rokturi, lai atvieglotu iekāpšanu dušā vai vannā;
  • lai mazinātu kritiena risku mainot stāvokli no sēdoša uz stāvus, ierīkojiet rokturi arī pie tualetes poda;
  • līdzsvara traucējumu gadījumā, insultu pārcietušajam būs grūtības ar piecelšanos no tualetes poda un nosēšanos uz tā; varat iegādāties poda vāku ar paaugstinātu malu.
  • pie augstākiem plauktiem, ja tur atrodas kādas ikdienai nepieciešamas lietas būs jāierīko rokturi, lai insulta pacients var pieturēties un aizsniegties līdz plauktam;
  • ja mājās ir augsti slieksnīši (augstāki par 1,5 cm) novāciet tos vai līmeņojiet tos vienmērīgi ar grīdu;

Jūs varat izveidot “drošās taciņas” savās mājās, tajās vietās, kurās visvairāk uzturēsieties. Tie būtu no šķēršļiem brīvi ceļi no gultas līdz, piemēram, vannasistabai un virtuvei.

Kas vēl varētu noderēt mājokļa pielāgošanai

  • Ja ikdienas pārvietošanās maršrutā ir paredzētas kāpnes, ierīkojiet otru rokturi, kurš ir zemāks par jau esošo;
  • ja tuviniekam ir nepieciešams riteņkrēsls, un durvju ailes ir šaurākas par 90 cm  jums būs tās jāplatina;
  • pie augstākiem plauktiem, ja tur atrodas kādas ikdienai nepieciešamas lietas būs jāierīko rokturi, lai insulta pacients var pieturēties un aizsniegties līdz plauktam;
  • novāciet elektroenerģijas vadus un kabeļus, kuri var būt par traucēkli staigājot;
  • ja tuviniekam ir redzes traucējumi, “drošās taciņas” un kāpņu pakāpienu malas varat marķēt ar kontrastkrāsas līmlenti;
  • cilvēkiem, kam pēc insulta ir manāmi pasliktinājusies redze, nepieciešams arī vairāk gaismas, tāpēc iesakām nomainīt istabas apgaismojuma spuldzes pret spēcīgākām;
  • lai nodrošinātu insulta slimnieka ikdienu, varat izmantot arī dažādus tehnoloģiskos risinājumus (sensorus, lādējamās iekārtas, kas azivieto vienreizlietojamās baterijas un arī dažādas drošības signalizācijas, utml).

Mājokļa pielāgošana pēc insulta, lai tas būtu pieejamāks

Nopietnākai mājokļa pieejamības nodrošināšanai, iespējams būs nepieciešama tā pārbūve vai jaunu mēbeļu iegāde. Šajā gadījumā iesakām konsultēties ar ergoterapeitu vai vides pieejamības ekspertu. Ja pacients ilgstoši pārvietosies riteņkrēslā, pie mājas jānodrošina pandusu vai kāpņu pacēlāju. Ja insultu pārcietušais dzīvo daudzdzīvokļu mājā bez lifta, jāierīko pacēlājs arī kāpņutelpā. Šos pielāgojumus parasti līdzfinansē pašvaldības, tāpēc sazinieties ar tās sociālo dienestu, lai noskaidrotu iespēju ierīkot šos pielāgojumus. Katra pacienta ierobežojumi un rehabilitācijas ceļš ir individuāls. Šajā rakstā mēs apkopojām vienkāršākos pielāgojumus, kurus varat veikt ar salīdzinoši minimāliem darba un materiālajiem ieguldījumiem.

Dažiem insulta pacientiem šie pielāgojumi būs nepieciešami vien īsu brīdi, savukārt citiem šis laikposms var būt ilgāks. Tomēr rehabilitāciju jāturpina arī brīžos, kad šķiet, ka maksimums jau ir sasniegts. Lai atlabšanas process neapstātos, visā insulta rehabilitācijas gaitā ir būtiski turpināt pildīt vingrojumus, ārsta un speciālistu norādījumus cik bieži vien sanāk arī mājās. Šim mērķim jums palīdzēs arī VIGO, kas ir vienīgais Latvijā pieejamais digitālais insulta rehabilitācijas rīks un nodrošina fizisku un emocionālu atlabšanu mājas apstākļos. Tas piegādā pacientam saprotamā veidā fizioterapijas vingrinājumus un ar KBT jeb kognitīvi biheiviorālās terapijas metodēm, kas palīdz viņam atlabt emocionāli, bet pacienta stresa mazināšanai - izglītojoša informācija par insultu. Terapija pieejama planšetdatora lietotnē un to var pasūtīt kopā ar iPad planšeti.

Pasūti VIGO rakstot uz sveiki@vigo.health.


depression and anxiety after stroke

Depresija un trauksme pēc insulta

Zināms, ka insults var atstāt būtiskas sekas uz cilvēka veselību un turpmāko dzīvi. Daudzas no šīm sekām ir fiziskas un tāpēc viegli atpazīstamas, tomēr citas ir grūtāk pamanīt, sevišķi, ja tās izpaužas domās un izjūtās jeb cilvēka psihē. Nereti seko arī depresija un trauksme pēc insulta. Šajā rakstā lasi par to un insulta ietekmi uz psihisko veselību.

Domas un emocijas savukārt var izmainīt uzvedību un signalizēt, ka kaut kas nav kārtībā. Diezgan bieži cilvēki, kuri pārdzīvojuši insultu, cieš no garastāvokļa traucējumiem, tajā skaitā no depresijas un trauksmes. Diemžēl šīs problēmas bieži paliek neatpazītas, un līdz ar to paliek nerisinātas.

Insulta ietekme uz psihisko veselību

Insulta atstātās sekas cilvēka psihē var manifestēties dažādos veidos. Pētījumos pierādīts, ka cilvēkam, kurš ir pārdzīvojis insultu, ir paaugstināts depresijas un trauksmes risks.  Apmeram katram trešajam cilvēkam pēc insulta var konstatēt depresiju, savukārt trauksme - aptuveni katram piektajam. Nereti cilvēki cieš vienlaicīgi no trauksmes un depresijas, kā arī citām psiholoģiskām problēmām. Apmēram tikpat bieži kā depresija, ir sastopama pēc-insulta apātija. Citi retāki, bet ne mazāk postoši traucējumi var būt posttraumatiskā stresa sindroms, emocionāla nestabilitāte vai kardinālas izmaiņas personībā. Ne vienmēr izmaiņas psihē liecina par psihisku saslimšanu, tomēr tās mēdz kļūt patoloģiskas un rezultātā traucēt cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot.

Depresija

Izjust skumjas, izmisumu un būt nomāktam kādu laiku pēc pārdzīvota insulta ir pilnīgi normāli. Insulta epizode neapšaubāmi ir ne tikai fiziks, bet arī emocionāls satricinājums. Tomēr nomāktais garastāvoklis kādam var ieilgt un padziļināties, attīstīties par depresiju, kas būtiski ietekmē spēju just labsajūtu un veikt ikdienas aktivitātes.

Depresijas skarts cilvēks var justies nomākts un noguris, var zust interese par lietām un nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku, var palēnināties runa un kustības, kā arī parādīties bezcerības sajūta un vainas izjūta. Depresīvam cilvēkam var zust ēstgriba vai gluži otrādi - parādīties pastiprināta apetīte, kā arī var rasties miega traucējumi, kas var izpausties vai nu kā bezmiegs, vai arī otrādi - izteikta miegainība. Diemžēl depresijas iespaidā cilvēkam var piezagties pašnāvības domas. Atklāt depresijas simptomus var palīdzēt dažādi depresijas testi, tomēr diagnozi var uzstādīt tikai ārsts pēc rūpīgas sarunas un izmeklēšanas.

Trauksme

Pēc pārdzīvota insulta, cilvēks var izjust bailes, raizes un satraukumu. Ja satraukums ir pārmērīgs un to pavada vēl citi specifiski simptomi, iespējams, šim cilvēkam ir attīstījusies pēc-insulta trauksme. Cilvēkam ar trauksmi raksturīgas biežas vai nemitīgas raizes, no kurām grūti atbrīvoties, saspringums un nespēja relaksēties. Cilvēks var kļūt viegli aizkaitināms vai var parādīties tādi somatiski simptomi kā sirdsklauves vai pastiprināta svīšana.

Trauksmes dēļ cilvēkam var būt arī problēmas ar miegu, izteikts enerģijas trūkums un parādīties ēšanas traucējumi. Visiem cilvēkiem trauksme neizpaužas vienādi, šiem traucējumiem ir vairāki veidi, tajā skaitā ģeneralizēta un fobiska trauksme. Fobiju raksturo disproporcionālas bailes no specifiskām situācijām. Savukārt ģeneralizētas trauksmes gadījumā satraukums ir vispārējs un raizes var būt par visdažākajām situācijām un dzīves aspektiem.

Fobiskas trauksme insulta pacientiem sastopama biežāk, bet var attīstīties jebkura no trauksmes formām. Pēc-insulta fobiskas trauksmes gadījumā specifiskas situācijas, kas asociējas ar insulta draudiem vai ar to brīdi pagātnē, kad cilvēks piedzīvoja insultu, var provocēt trauksmes lēkmi. Fobiskas bailes var rasties par visdažādākajām situācijām. Piemēram, cilvēki pēc insulta bieži baidās doties ārā vienatnē, atrasties cilvēku pūlī, izmantot sabiedrisko transportu. Raksturīgas ir arī bailes palikt mājās vienam, kā arī bailes no specifiskām nodarbēm, piemēram, sportošanas. Šo baiļu ietekmē cilvēks var neapzināti izmainīt uzvedību un sākt izvairīties no daudzām ikdienas aktivitātēm.

Sekas

Gan depresija, gan trauksme var izraisīt ciešanas, izkropļot cilvēka domāšanu, kā arī negatīvi ietekmēt atlabšanu pēc insulta un veselības stāvokli kopumā. Pētījumu dati liecina, ka pēc-insulta depresija un trauksme kavē rehabilitācijas progresu un negatīvi ietekmē atlabšanu no insulta, kā arī būtiski pasliktina cilvēku dzīves kvalitāti. Turklāt šīs problēmas skar arī insulta pacientu tuviniekus un aprūpētājus, palielinot viņu risku ciest no pārguruma un pašiem saslimt ar depresiju.

Terapijas iespējas

Depresija un trauksme ir slimības, līdz ar to diagnozi var apstiprināt tikai ārsts. Tomēr cilvēks pats vai ar tuvinieku palīdzību var atpazīt simptomus un vērsties pie ārsta, lai saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Lielu lomu pašsajūtas regulācijā spēlē cilvēka paradumi, tāpēc ārsts var vispirms rekomendēt noteiktas izmaiņas dzīvesveidā. Tomēr galvenās un uz pierādījumiem balstītās ārstēšanas metodes, ko pielieto garastāvokļa traucējumu ārstēšanā, ir psihoterapija un specifiski medikamenti.

Papildus šīm metodēm ir pieejami papildus rīki, kas var palīdzēt cilvēkam pašam sev uzlabot garīgo veselību. Tās ir dažādas meditācijas prakses, elpošanas vingrinājumi, apzinātībā-balstīti treniņi, relaksācijas tehnikas un vēl daudzas citas daudzsološas metodes. Tomēr visplašāk garastāvokļa traucējumu ārstēšanā tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Tā ir psihoterapijas metode, kuru ir iespējams īstenot ne tikai terapeita kabinetā, bet arī ar digitālu risinājumu palīdzību. Šādu digitālās terapijas veidu nodrošina Vigo čatbots, kurš īsteno KBT-balstītu sarunu, palīdzot cilvēkiem, kuri pēc insulta cieš no trauksmes, depresijas vai citām garīgās veselības problēmām.