5 grāmatas, ko ir vērts izlasīt pēc saskaršanās ar insultu

Vairumā gadījumu pirmais palīglīdzeklis pie kura ķerās tuvinieki un pats insultu pārdzīvojušais ir Google interneta pārlūka meklētājs, tomēr mēs iesakām palasīt arī šos iedvesmojošos un informatīvos darbus no bibiliotēku un grāmatu veikalu plauktiem. Šīs grāmatas palīdzēs izprast kā slimības psiholoģiskās un neiroloģiskās blaknes, atlabšanas procesa gaitu, tā arī iedziļināties pārdzīvojumos, kurus slimnieks izdzīvo. Dažas no tām ir insulta pacientu pieredzes stāsti, savukārt citas ir mediķu un zinātnieku pētījumu rezultātu populārzinātnisks apraksts, kas var palīdzēt insulta atlabšanas dinamikas izpratnē. 

1. Žans Dominiks Bobī “Skafandrs un tauriņš”

Žans Dominiks Bobī 20.  gadsimta pēdējās desmitgadēs bijis populāra žurnāla “Elle” redaktors līdz 1995. gadā pārcietis smagu insultu un kļuvis pilnībā paralizēts. Vienīgā viņa komunikācijas iespēja ir kreisās acs kustības un mirkšķināšana. Ar savas asistentes palīdzību “rakstījis” - vienreiz mirkšķinājis “jā”, divreiz mirkšķinot sacījis “nē”, izvēloties burtus un veidojot vārdus. Autors šo darbu ir piepildījis ar vieglu franču humoru, atainojis savu iekšējo fantāzijas pasauli, kuru izveidojis vērojot cilvēkus un priekšmetus ar savu  veselo aci. Grāmata noteikti ļaus ieskatīties smagu insultu piedzīvojuša cilvēka prāta dzīlēs un izpētīt viņa sajūtu vidi.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

2. Normens Doidžs “Smadzenes nenoveco, smadzenes mainās”

Normens Doidžs ir amerikāņu neirozinātnieks, kurš ilgstoši petījis dažādas smadzenēs notiekošās darbības, jo īpaši neiroplasticitātes fenomenu. Neiroplasticitāte ir smadzeņu spēja pielāgoties un veidot jaunus neironu ceļus zaudēto vietā. Grāmatā apkopoti vairāku zinātnieku petījumi un atklājumi, kas ir mainījuši izpratni par smadzeņu darbību un spēju atjaunoties. Iesakām šo grāmatu izlasīt gan insultu pārcietušajam, gan viņa tuviniekiem, lai veicinātu informētu lēmumu pieņemšanu insulta rehabilitācijas procesā.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

3. Nora Jurjāne “Uzmanību insults”

Nora Jurjāne ir sertificēta neiroloģe ar vairāk kā 15 gadu pieredzi šajā jomā. Mācījusies latvijās Medicīnas akadēmijā un Latvijas universitātē, zināšanas papildinājusi internatūrā Norvēģijā un Austrijā. Izdevumā iespējams gūt vispārizglītojošu informāciju par insultu, tā izraisītājiem, ārstēšanu un sekām. Noteikti iesakām šo grāmatu visiem, kam ir interese iegūt medicīniski pareizu informāciju par insultu un to, kā dzīvot tālāk.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

4. Rokasgrāmata “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem”

Rokasgrāmatas tapšanā piedalījušies Latvijas slimnīcu un rehabilitācijas centru fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālisti un medpersonāls, kuri izdevumā apkopojuši risinājumus un pielāgojumus ikdienas grūtībām, ar kurām sastopas vairums insulta pacientu. Izdevums paredzēts kā ārstiem, tā insultu pārcietušā piederīgajiem, la sniegtu kvalitatīvu aprūpi un izprastu pacienta vēlmes un vajadzības.

 Pieejams: zvanot pa tālruni 80001213 darbadienās 9:00-17:00

5. Richard Senelick, MD “Living with Stroke

Ja ir prasme lasīt angļu valodā, šī ir lieliska grāmata “iesācējiem” insulta rehabilitācijas pasaulē. Tajā apkopoti padomi insulta pacienta ikdienas pielāgošanā, arī aprūpē un rehabilitācijā. Šis izdevums tiek augstu vērtēts kā medicīnas profesionāļu, tā arī insulta pacientu tuvienieku vidū. Iesakām šo izlasīt insulta pacienta tuviniekiem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par insultu un rehabilitāciju pēc šīs saslimšanas, nebūtu jākrīt panikā par to kā sadzīvot ar jauno situāciju.

Pieejams: Iespējams pasūtīt kādā no interneta veikaliem

Par pašu insultu un mūsdienīgu rehabilitāciju uzzini vairāk šeit.

 


Kāpēc izvēlēties Vigo insulta rehabilitācijā?

Insults ir saslimšana, kas visbiežāk rada smagas sekas – fiziska un/vai emocionāla defekta veidā. Lai atgūtu zaudētās spējas, ir nepieciešama rehabilitācija. Rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas ietver fiziskos vingrinājumus (fizioterapiju), psihoterapiju emocionālo grūtību pārvarēšanai, vides pielāgošanu un apmācību (ergoterapiju), kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanu un insulta riska faktoru ārstēšanu. Insulta rehabilitācija ir labi izpētīta, tāpēc ir zināms, ka labāki atlabšanas rezultāti balstās uz dažām vienkāršām patiesībām:

  • Rehabilitācija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jau esot slimnīcā un jāturpina pēc izrakstīšanās;
  • Rehabilitācijai ir jābūt intensīvai – katru dienu, vairākkārt. Jo vairāk darbību, jo labāki rezultāti;
  • Rehabilitācija ir ilgstošs process, tā var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pusotram gadam. Dažkārt rehabilitācija var ilgt visu dzīvi.

Skaidrs, ka praksē augstāk minētās prasības realizēt nemaz nav vienkārši – rehabilitācijas centros vietas ir ierobežotas, bieži vien ir jāgaida rindā pat mēnešiem. Mājas rehabilitācija ir dārga, to vairumam nav iespējams nodrošināt vairākas reizes dienā. Līdz ar to rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana lielākajai daļai insultu pārcietušo nav pilnvērtīgi pieejama, ierobežoto finansiālo vai medicīnisko resursu dēļ.

Tomēr jaunākās tehnoloģijas medicīnā ir liels solis tuvāk būtiski efektīvākai un pieejamākai rehabilitācijai. “VIGO” ir insulta pacienta personiskais rehabilitācijas asistents – ceļvedis, kas nepārtraukti nodrošina individuālu rehabilitācijas programmu un atveseļošanos mājas apstākļos. Vigo ir iespēja realizēt augstāk minētās rehabilitācijas prasības, jo:

  • VIGO sāk palīdzēt nekavējoties – Pacientam nav jāgaida rindā uz rehabilitācijas pakalpojumiem, jo tas pieejams uzreiz. Viss, kas pacientam ir vajadzīgs, ir planšetdators un statīvs. Ja tie nav pieejami, mums ir izdevīgs plāns, kas tos piedāvā.
  • VIGO var lietot 6 reizes nedēļā, vairākas reizes dienā. Pacientam nav pat jāiziet no mājām, jo to var lietot jebkur.
  • VIGO piedāvā ilgstošu rehabilitācijas plānu. Tas tiek pielāgots katram insultu pārcietušajam individuāli, ņemot vērā katra pacienta unikālās vajadzības.
  • VIGO ir ekonomiski izdevīgāks. Standarta terapija rehabilitācijas centrā maksā ap 600 eiro nedēļā, rehabilitācija mājās izmaksā ap 60 eiro nedēļā. Savukārt Vigo, kas piedāvā vingrošanu katru dienu, cenā ir līdzvērtīgs vien divām fizioterapijas nodarbībām.

Lai uzzinātu vairāk par VIGO, lasi mūsu mājaslapā.


Intervija par insultu: Rehabilitācijas process pēc insulta

Jānis Grants, psiholoģijas doktors un smadzeņu traumas rehabilitācijas speciālists, iesāk sarunu par insulta rehabilitācijas procesa sarežģītību: "Tas ir ļoti komplicēts, ļoti sarežģīts, ne tikai pacientam, bet arī visiem ģimenes locekļiem. Ir tik daudz izmaiņas, kas notiek ļoti zibenīgā ātrumā. Vienu dienu cilvēks ir spējīgs veikt savus pienākumus, uzturēt kontaktu ar citiem, un pēkšņi nākamajā dienā viņš ir bez tām spējām, kuras iepriekšējā dienā bija pilnīgi normālas." Šajā rakstā lasi sarunu starp Latvijas vadošajiem jomas speciālistiem Jāni Grantu un Agnesi Orupi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti, kuri stāsta par to, kāds ir rehabilitācijas process pēc insulta, ko var sagaidīt gan pacients, gan tuvinieki. Kā arī to, kā rodas insults un kā tiek izšķirti insulta veidi ar tiem raksturīgajiem simptomiem.

Rehabilitācijas process pēc insulta: Ievads

Agnese un Jānis kopīgi raksturo galvenās izmaiņas, kas ar cilvēku pēc insulta parasti notiek. Jānis min to, ka šīs izmaiņas notiek vairākos veidos: "Viens no tiem ir cilvēka kognitīvās spējas. Cilvēkam valodas spējas, spēja sakarīgi domāt. Uzvedība noteikti mainās - pirms insulta cilvēks ir spējīgs veikt gandrīz visu, pēc insulta viņš ir ierobežots dēļ savām fiziskajām spējām. Emocijas, spējas uzturēt attiecības mainās. Tās ir dažas no krasām pārmaiņām, kas notiek cilvēkiem pēc insulta."

Jānis turpina par to, ko vajadzētu ievērot, ja ģimenē ir insultu pārcietušais: "Es domāju, ka ļoti daudz ģimenes īsti nezina, ko darīt. Viņiem trūkst informācijas, trūkst atbalsta." Viņš uzsver, ka insultu pārcietušie un viņu ģimenes slimnīcā bieži vien iegūst drūmu atveseļošanās perspektīvu dēļ ārstu un medicīnas speciālistu teiktā. "Protams, tas var notikt, ja nav kārtīgas rehabilitācijas intervences. Un ar kārtīgu insulta rehabilitācijas programmu, cilvēkiem var būt ļoti sekmīgi rezultāti, kas var virzīt viņus uz pareizo pusi un izmaiņām." Agnese apkopo, ka galvenais ir sekot savai rehabilitācijas programmai, konsultēties ar saviem mediķiem un ārstiem. Un ja gadījumā, rehabilitācijas programmas pacientam nav, ir pieejams Vigo, kas ir gatavs palīdzēt ar savu vingrojumu kompleksu. "Pats svarīgākais ir neatlaidīgi tos darīt diendienā, tieši tādā daudzumā, kā tas norādīts, lai cik tas arī būtu grūti," stāsta Agnese. Jānis piemin to, ka insultu pārcietušajam ir grūti darīt dažādas lietas, kā arī bieži vien ir motivācijas trūkums, tādēļ atbalsts no tuvajiem cilvēkiem, draugiem un radiem, ir ļoti svarīgs.

Smadzeņu neiroplasticitāte: Kas ir insults?

Agnese un Jānis pastāsta, kā rodas insults. Agnese min to, ka insulta laikā notiek smadzeņu bojājums: "Tur ir divi varianti - vai nu ir aizsprostojies asinsvads, kā rezultātā nenotiek pietiekama asins apgāde. Vai arī asinsvads plīst, un rodas asins izplūdums smadzenēs. Diemžēl šie bojājumi ir neatgriezeniski, ja vien insults nav ļoti viegls. Un jo plašāki bojājumi, jo vairāk traucēta ir cilvēka spēja darboties vai respektīvi tiek ietekmēts viņa ķermenis, kā arī viņa emocionālā sistēma." Bet šajā gadījumā palīgā nāk smadzeņu neiroplasticitāte, par ko pastāsta Jānis.

"Tur ir ļoti svarīgas izmaiņas, kas notiek smadzenēs, smadzeņu darbībā un šūnās. Teiksim, tās bojātās smadzeņu šūnas vairs nevarēs izpildīt tās funkcijas, kuras agrāk varēja izpildīt. Bet smadzenēm ir iespēja pārstrukturēties savā darbībā tā, ka citas smadzeņu daļas pārņem tās pašas funkcijas, ko bojātā smadzeņu daļa izpildīja agrāk." Jānis uzsver, ka šis smadzeņu neiroplasticitātes process ir ļoti atkarīgs no tā, cik centīgi tiek pildīta rehabilitācijas programma. Ja programma netiek pildīta un pacients neveic uzdevumus, kas veicina šo smadzeņu neiroplasticitāti un stimulāciju, tad netiek izveidota sadarbība starp veselajām smadzeņu šūnām un ķermeņa daļām. "Ja tur nenotiek darbība ļoti aktīvā veidā, tad nekas neuzlabosies. Smadzenēs netiks tā jaunā "saruna" izveidota, un cilvēks diemžēl paliks par invalīdu," atzīst Jānis.

Agnese stāsta, ka rehabilitācijas programma ir jāuzsāk pēc iespējas agrāk. Līdz ko ārsti dod atļauju sākt rehabilitācijas procesu pēc akūtās fāzes, tas būtu jādara nekavējoties. "Kādēļ tas ir tik svarīgi? Ja paiet laiks, kas ir vairāki mēneši vai pat gads, tad tā iespēja pārprogrammēt smadzenes būs krietni samazināta. Tātad tas optimālais laiks ir pirmajos mēnešos. Noteikti ir ļoti daudz jāpaveic pirmajā gadā. Progress var notikt arī vēlāk, taču tas nebūs tik manāms, tik dinamisks, un cilvēks piedzīvos mazāk izmaiņu," stāsta Jānis. Pacientam būs vairāk paliekošu traucējumu, un stāvoklis tik strauji vairs neuzlabosies. Agnese apkopo, ka jo ātrāk tiek uzsākta rehabilitācija, jo labāk. "Problēma, ka cilvēkiem bieži trūkst enerģija, viņi nezina, ko darīt, kā tieši darīt, kas ir tā pareizā deva. Un tur ir ļoti svarīgi, viens, ka ir ļoti skaidras instrukcijas, ko piemēram Vigo programma izveido. Kā arī atbalsts no tuvajiem cilvēkiem, no ģimenes locekļiem, kas var palīdzēt uzturēt to gribu uzlaboties," stāsta Jānis. Agnese apkopo, ka ir ļoti svarīga tuvinieku iesaistīšanās, gan fiziski vingrinājumu pildīšanā, gan arī emocionāli, lai insultu pārcietušais ģimenes loceklis ir pozitīvi uz pārmaiņām vērsts. "Jo šī smadzeņu neiroplasticitāte mums faktiski sola, ka varēs būt uzlabojumi. Ka uzlabojumi var būt būtiski."

Insulta veidi un to ietekme uz cilvēku

Agnese un Jānis pastāsta vairāk par insulta veidiem. "Tātad, ko mēs zinam, ja rodas šis te smadzeņu bojājums, mums smadzeņu dažādās daļas atbild par dažādām funkcijām. Un atkarībā no tā, kurā vietā ir šis smadzeņu bojājums, tad tiks ietekmēta viena vai otra ķermeņa daļa - vai cilvēka spēja runāt, vai viņa emocionalitāte." Abi speciālisti dalās ar to, kādi ir insulta veidi un kas tiem raksturīgs. Jānis min trīs galvenos insulta veidus. Viens no tiem ir smadzeņu labajā daļā, kad cilvēkam kreisā ķermeņa daļa nestrādā kā agrāk. Viņš min raksturīgākās iezīmes šāda veida insultam: "Muskuļi būs vājāki, to darbība būs ietekmēta. Varētu būt arī paralīze dēļ tā, ka labā smadzeņu daļa ir bojāta. Varētu būt arī problēmas ar uzmanības noturēšanu. Cilvēks iespējams varētu arī neatpazīt lietas, kā to varēja agrāk, rodas neskaidrība. Labās smadzeņu daļas ievainojuma rezultātā varētu būt arī izmaiņas cilvēka emocijās." Viņš min arī to, ka cilvēks var apkārtējiem šķist apātisks, būt neadekvātu emociju pārņemts.

Jānis raksturo otro insulta tipu, kad smadzeņu kreisā daļa ir bojāta vai ievainota. Šajā gadījumā labā ķermeņa daļa būs ietekmēta. Labajā rokā un kājā būs vājums, var būt arī paralīze. "Un tur arī ir tā atšķirība, cik roka ir ietekmēta, cik kāja. Tas nozīmīgais par kreisās smadzeņu daļas bojājumu ir tas, ka valoda ir ļoti, ļoti negatīvi ietekmēta. Tur varētu būt grūtības runāt, grūtības saprast valodu, dažādi afāzijas paveidi. Tas ir tas, kas ļoti traucē, jo cilvēks vairs nevar komunicēt," stāsta Jānis. Viņš uzsver, ka tas cilvēkam ir visgrūtākais - zaudēt valodas un runas spēju. Un ir ļoti jāpiestrādā, lai tās atgūtu. Iespējams, valodas spēja cilvēkam vairs neatgriezīsies tāda, kāda tā bijusi agrāk. Abi speciālisti min, ka ir vairāki runas traucējumu veidi, kas var rasties. Agnese stāsta: "Viņš var saprast, ko viņam saka, bet viņš pats nevar izteikties." Jānis piebilst: "Vai tieši otrādi - viņš tākā varētu runāt un vārdi iznāk, bet sakarības nav un apkārtējie nevar saprast, ko tas cilvēks mēģina pateikt." Viņš turpina: "Vai arī var būt tā, ka ar insultu pārcietušo runā viņa dzimtajā valodā, bet viņam liekas, ka tā ir pilnīga svešvaloda".

Jānis stāsta par trešo insulta tipu, kas notiek smadzeņu stumbrā: "Ar to ir ļoti nozīmīgas problēmas, jo tiek ietekmētas "pamatsastāvdaļas". Tādas, par ko mēs nemaz nedomājam - elpošana, sirds darbība. Tas viss varētu būt ietekmēts. Kā arī cilvēka līdzsvars. Spēja noturēt savu līdzsvaru." Viņš min, ka šī tipa insultu pārcietušais piedzīvos būtiskas grūtības muskuļu darbībā, un tos nespēs lietot tā, kā to agrāk varēja. Grūtības ir arī tajā, ka cilvēka kognitīvās spējas šajā gadījumā ir ļoti labas - viņš labi spēj uztvert un saprast informāciju. Taču fiziski viņš izskatās ļoti nespējīgs. Agnese piemin, ka šajā gadījumā var notikt arī redzes dubultošanās: "Cilvēks ir gatavs darīt, bet nevar noorientēties telpā, jo līdzsvara izjūta ir ļoti ietekmēta. Kas arī ir liela problēma, kad cilvēks taisa vingrinājumus." Līdzsvara zudums rada risku nokrist un to, ka insultu pārcietušais sevi var vēl vairāk savainot.

Rehabilitācijas temps un slodze

Abi speciālisti runā par rehabilitācijas tempu, cik daudz un cik ātri insultu pārcietušais var sākt darboties, un ar ko ģimenes locekļiem jārēķinās. "Kā jau mēs minējām iepriekš, ir ļoti svarīgi iesākt, kā var. Cilvēks ir ļoti smagu ievainojumu piedzīvojis, un viņa spēja mobilizēt savu enerģiju un kārtīgi piestrādāt pie rehabilitācijas vingrinājumiem būs ļoti minimāla sākuma punktā. Viņš būs ļoti vājš, nespēcīgs." Jānis stāsta, ka sākotnēji vingrinājumi ir jāveic saudzīgi, īsu posmu intervālā. Palīdzēt var kāds blakus esošais, kas ir fiziski spēcīgāks. Tākā insulti atšķiras intensivitātē, vingrojumu temps arī atšķirsies: "Ļoti svarīgi novērot to, cik daudz tas cilvēks ir spējīgs, cik daudz viņam ir enerģija. Un tad vienkārši ņemt pauzītes, atpūsties," stāsta Jānis. Viņš min to, ka piederīgajiem ir svarīgi arī paslavēt savu insultu pārcietušo tuvinieku, parūpēties par viņu dažādos veidos. "Atnest tēju, apēst kādu cepumiņu, un tad turpināt atkal. Un katru dienu, daudz stundas dienā, vienkārši šādā veidā. Pastrādāt dažas minūtes, paņemt pauzīti, varbūt pat drusku garāku. Un visu laiku šādā rutīnā," iesaka Jānis.

Agnese min to, ka ir svarīgi, lai insultu pārcietušajam izveidotos dienas režīms. "Jo tas, ko bieži saka ārsti slimnīcās ir, ka insultu pacientiem apgriežas dienas kārtība otrādāk. Ka viņi guļ pa dienu, un tad pa nakti grib darboties - tad, kad visi citi grib gulēt. Un tas nebūtu labi, it īpaši mājas apstākļos. Tad, kad ģimene grib atpūsties, tad insultu pārcietušais ir gatavs beidzot vingrot. Tāpēc dienas režīms ir ļoti svarīgs," viņa stāsta. Jānis turpina: "Kāpēc ir ļoti svarīgi pa dienu darboties un pa nakti gulēt? Mums ir mūsu dabiskais gulēšanas-aktivitātes ritms. Ir tā, ka mēs esam nomodā pa dienu, jo mēs varam iegūt enerģiju no saules gaismas." Viņš iesaka pieturēties pie konkrēta dienas režīma - celties piemēram 7:00-8:00 no rīta, un iet gulēt 21:00-23:00 vakarā. Jānis stāsta, ka tādā veidā būs iespējams izveidot dienas režīmu. Viņš min, kādēļ šāda rutīna ir svarīga: "Rutīna palīdz mierināt cilvēkus un dot to struktūru, kas ir vajadzīga. Tātad no rīta tā varbūt ir brokastis, iedzert tēju vai kafiju, personiskā higiēna. Tad var sekot laiks darbiem, kāda izklaide, izprieca. Bet tie posmi jākārto tā, lai tie nav pārāk gari." Ir svarīgi pievērst vērību, cik insultu pārcietušais ir spējīgs izdarīt un kad viņš vairs nespēj veikt nepieciešamos vingrojumus tik sekmīgi. Jānis min to, ka uzdevumus ir svarīgi pildīt, kamēr insultu pārcietušajam vēl ir enerģija. "Ir jāsaprot, ka pēc insulta cilvēks progresīvi paliek stiprāks un sāk atveseļoties. Tu neslīdi uz leju pēc insulta," stāsta Jānis. Viņš piebilst, ka laika gaitā stāvoklis nostabilizējas un progresē ar vingrinājumu palīdzību un nepieciešamās rehabilitācijas programmas pildīšanu.

Atlabšanas ātrums pēc insulta

Abi speciālisti pastāsta par laiku, kādā iespējams novērot uzlabojumus. Jānis min: "Ja cer, ka tas notiks rīt, tā būs liela vilšanās. Atveseļošanās process ir ļoti lēns salīdzinoši ar to, pie kā mēs parasti esam pieraduši. Tas prasīs laiku. Ja pie tās programmas piestrādā konsekventi, tad solīti pa solītim tā situācija uzlabosies." Jānis stāsta, ka process ir ilgstošs, tas ilgst vairākus gadus, un dažos gadījumos var ilgt pat 5-10 gadus. "Bet, ja cilvēks turpina piestrādāt pie vingrinājumiem, pie visa tā, kas viņam ir parādīts, ko viņš ir iemācījies. Viņš turpinās mazliet visu laiku uzlaboties. Tā problēma ir, ka mēs esam pieraduši dzīvē pie tā, ka mēs pastrādājam un tad mēs fiksi apstājamies. Un mēs domājam, ka viss būs labi," stāsta Jānis. Viņš uzsver, ka ir ļoti svarīgi nepārtraukt rehabilitācijas procesu un cītīgi pieturēties pie uzdevumu pildīšanas, citādāk progress apstāsies. Viņš piebilst, ka ģimenes locekļiem ir jāsaprot, ka tas ir daudzu gadu atbalsts, ko būs nepieciešams sniegt. "Nebūs tā, ka, ja mēs darām cītīgi uz pāris mēnešiem, mēs varēsim atpūsties. Tākā ir ļoti svarīgi, ka ģimenes locekļiem arī šajā situācijā izveidojas sava rutīna un viņi apbruņojas ar pacietību. "Ka viņi maina lomas, arī reizēm atpūšas, jo tas prasa milzīgu enerģiju un sagādā lielu stresu palīdzēt un atbalstīt cilvēku, kam ir šāds nopietns ievainojums," Jānis stāsta. Agnese piebilst: "Es atgriežos pie tās "maza bērna" metaforas - jo plašāks smadzeņu bojājums, jo mazāks ir "bērns". Un vairāk gadi viņam būs vajadzīgi atlabšanai, vairāk vajadzēs to atbalsta struktūru, kas palīdz un darbina, un vingro."


Insults un koronavīruss: Kāda tiem saistība?

Tomasa Džefersona universitātes pētnieki vēsta, ka gados jauni pacienti bez jebkādiem insulta riska faktoriem varētu būt pakļauti paaugstinātam riskam saslimt ar insultu, ja viņi ir saslimuši ar COVID-19. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai viņiem ir insulta simptomi vai nav. Universitātes ķirurgi ar komandu analizēja insulta pacientus no 20. marta līdz 10. aprīlim. Tas, ko viņi novēroja insulta gadījumos, bija kas neparasts. Šajā rakstā lasi par ASV medicīnas speciālistu pētījumiem šo abu saslimšanu gadījumā, un par to, kā insults un koronavīruss varētu būt saistīti.

Insults un koronavīruss - novērojumi, kas izraisa bažas

"Mums bija pacienti vecumā no 30 līdz 50 ar smagiem insultiem. Tādiem, ko parasti redzam pacientos, kam ir 70-80 gadi," stāsta Paskāls Džabours, Neirovaskulārās ķirurģijas un endovaskulārās ķirurģijas nodaļas vadītājs Vickie & Jack Farber neirozinātnes institūtā. Viņš ir vecākais autors pētījumam, kas publicēts laikrakstā "Neurosurgery" 4. jūnijā, sadarbībā ar ķirurgiem no Ņujorkas universitātes Langone medicīnas centra Ņujorkā, kas pēta un raksturo insultu gadījumus pacientiem, kas testējuši pozitīvi ar COVID-19.

"Lai gan jāuzsver, ka mūsu novērojumi ir provizoriski un balstīti uz novērojumiem 14 pacientu gadījumā, mūsu novērotais izraisa bažas," stāsta Dr. Džabours. "Jaunus cilvēkus, kuri iespējams nemaz neapzinās, ka sirgst ar koronavīrusu, piemeklē trombu veidošanās, kas var izraisīt smagu insultu."

Pētnieki, tajā skaitā pirmais autors un ārsts Ahmads Sveids, izmeklēja 14 pacientus, kuri pie viņa nonāca insulta vienībā ar akūtu insultu. 9 pacienti bija vīrieši, 6 bija sievietes. Puse no viņiem nezināja, ka viņiem ir koronavīruss, kamēr pārējie jau ārstējās citu vīrusa simptomu dēļ pirms viņus piemeklēja insults.

Daži no pētījuma galvenajiem secinājumiem:

  • Pacienti ar insulta pazīmēm atlika iešanu uz slimnīcu dēļ bailēm saslimt ar koronavīrusu. Insulta ārstēšanas laika logs ir ļoti mazs, tādēļ šāda atlikšana var būt dzīvībai bīstama.
  • Mirstība šiem insulta pacientiem ar koronavīrusu bija 42.8%. Parasti mirstība pēc insulta ir ap 5-10%.
  • 42% no insulta pacientiem, kas testēja pozitīvi ar koronavīrusu bija vecumā līdz 50 gadiem. Lielākā daļa insultu gadījumu ASV (vairāk nekā 75%) ir cilvēkiem vecumā virs 65.
  • Koronavīrusa sastopamība starp insultu pārcietušajiem bija 31.5%, spriežot pēc šī pacientu kopuma.
  • Pacientiem insults tika konstatēts lielajos asinsvados, abās smadzeņu puslodēs, gan smadzeņu artērijās, gan pārējos asinsvados. Visi šie novērojumi ir neparasti insulta gadījumā.

Kāpēc koronavīruss, kas tika uzskatīts kā plaušu saslimšana, veicina trombu veidošanos, kas paaugstina insulta saslimstības risku? Pētnieki ir noskaidrojuši, ka koronavīruss nonāk cilvēka šūnās caur ļoti specifisku piekļuves punktu - proteīnu, kas atrodas uz cilvēka šūnām, ko sauc ACE2. Taču koronavīruss pieslēdzas pie šī proteīna un izmanto to kā ieeju uz šūnu, kur tas var vairoties. Ne visām šūnām ir vienāds daudzums ACE2. Šis proteīns ļoti bagātīgi atrodas uz šūnām, kas atrodas asinsvados, sirdī, nierēs, kā arī plaušās. Dr. Džabours un viņa kolēģi spriež, ka vīruss varētu traucēt šī receptora normālai funkcijai, kas kontrolē smadzeņu apasiņošanu, kā arī izmanto to kā iekļuves punktu šūnā.

Vēl viena iespējamība ir tas, ka asinsvadu iekaisums (jeb endotēlijs), kas izraisa vaskulītu ar traumu šūnām, kuras veido asinsvada lūmenu, izraisa mikro trombozi mazajos asinsvados.

"Mūsu novērojumi, lai arī provizoriski, var kalpot kā brīdinājums neatliekamās medicīnas personālam un visiem tiem, kas patvērušies mājās," uzsver Dr. Džabours. "Insults piemeklē cilvēkus, kuri nezina, ka viņiem ir COVID-19, kā arī tos, kuriem infekcija piemīt. Mums jābūt modriem un jāreaģē ātri, kad novērojam insulta pazīmes."

Novērojumi insultu pārcietušajiem ar COVID-19 Ņujorkā

Laikrakstā "New York Times" tiek ziņots par satraucošiem insulta gadījumiem jaunu cilvēku vidū. Neirologi Ņujorkā, Detroitā, Ņūdžersijā un citās valsts daļās ziņo par šādu gadījumu uzliesmojumu. Daudziem radusies pārliecība, ka šie neizskaidrojamie insultu gadījumi ir vēlviena mānīga Covid-19, jaunā koronavīrusa izraisītās slimības izpausme.

Šie gadījumi apstiprina aizdomas par to, ka koronavīruss uzbrūk ne vien plaušām, bet arī nierēm, smadzenēm, sirdij un aknām. Retās reizēs tas izsauc dzīvībai bīstamo iekaisuma izraisītu šoku bērniem. "Mēs redzam pārsteidzošu daudzumu jaunu cilvēku, kam bijis vien neliels klepus vai vispār nav manīti nekādi vīrusa simptomi, un viņi pašizolējas savās mājās tākā to vajadzētu darīt. Taču viņus pēkšņi piemeklē insults," stāsta Dr. Adams Dmitrivs, radiologs no Toronto universitātes un līdzautors publikācijai par insulta gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19. Publikācija vēl nav bijusi recenzēta.

Lai arī vairākiem no šiem pacientiem bijis diabēts un hipertensija, nevienam no viņiem nepiemita ar sirdi saistīti riska faktori, kuri kā zināms palielina risku saslimšanai ar insultu. Lielākā daļa no šiem pacientiem bija vecumā līdz 65. Dažiem insults bija pirmais koronavīrusa infekcijas simptoms, un viņi atlika vēršanos pēc neatliekamās palīdzības baidoties no tā, ka tiks "pieķerti".

No 10 pacientiem, kas aprakstīti Dr. Dmitriva pētījumā, divi gāja bojā dēļ tā, ka koronavīruss uzbruka viņu plaušām, un divi vīrieši - 46 gadi un 55 gadi - insulta dēļ.

Dakteri no Ņujorkas centra Mount Sinai Health System arī novērojuši neparasti augstu skaitu jaunu cilvēku, minot, ka viņi ārstējuši 5 šādus pacientus ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā. "Centrs parasti uzņem tikai vienu pacientu vecumā līdz 50 gadiem katras trīs nedēļas," stāsta neiroloģe Dr. Johanna Fifi un viņas kolēģi vēstulē laikrakstam "The New England Journal of Medicine".

Satraucoša tendence gados jauniem cilvēkiem

Veselības portālā "Healthline" tiek vēstīts par COVID-19 un insulta saistību. Tiek novērots, ka:

  • lai gan COVID-19 tiek uzskatīts par plaušu infekciju, ir veikti atklājumi, ka tas veicina trombu veidošanos, kas savukārt noved līdz smagiem insultiem.
  • Eksperti min, ka tas var notikt ar jebkuru pacientu, neskatoties uz viņu vecumu, un pat ar tiem, kam simptomi ir vien daži vai neesoši.
  • Gados jauni COVID-19 pacienti piedzīvo insultus arī kad viņu simptomi ir minimāli

COVID-19, ko izraisa SARS-CoV-2, parasti uzbrūk plaušām. Daži no vīrusa simptomiem ir klepus un grūtības elpot, taču ārsti ir novērojuši satraucošu tendenci - COVID-19 pacienti, pat 30 gadu vecumā, piedzīvo insultus, kad simptomi bijuši vien minimāli. "Tiek novērots, ka koronavīruss izraisa mikrotrombu veidošanos. Šie trombi var ceļot uz plaušām un apgrūtina asins plūsmu plaušās, ko sauc par plaušu emboliju, vai ieceļo smadzeņu asins cirkulācijā un izraisa išēmisku insultu, " portālam stāsta Dr. Teresa Kaprioti no Villanova universitātes. "Tas šķiet notiek ar tiem, kurus piemeklējuši smagi COVID simptomi," stāsta Kaprioti, "tas var notikt jebkurā vecumā un tas notiek pēkšņi."

Simptomi, kuriem svarīgi pievērst uzmanību, ir sekojoši:

  • Vājums vai paralīze ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Jūtības zudums ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Vājums sejas muskuļos vienā sejas pusē
  • Runas traucējumi

Lai uzzinātu vairāk par insulta simptomiem un pazīmēm, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta pazīmes, un kad vērsties pēc palīdzības?".

Ņujorkas dakteri izsaka brīdinājumus par insultu un COVID-19

Kad ārsti, tajā skaitā Dr. Johanna Fifi no Mount Sinai slimnīcas martā novēroja neparastu daudzumu insultu pārcietušo ar COVID-19, viņa kopā ar kolēģiem nolēma publiski izteikt brīdinājumu. "Mēs izvirzam hipotēzi, ka šis vīruss ietekmē asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī, un tas ir tas, kas izraisa trombu veidošanos," stāsta Dr. Fifi. Viņu ziņojums tika publicēts laikrakstā "The New England Journal of Medicine".

"Mēs šo ziņojumu publicējām, jo bija diezgan neparasti novērot tik daudzus gados jaunus pacientus tik īsā laika posmā," stāsta Dr. Fifi. "Taču mums ir vēl citi pētījumi, kuros apskatīta šī statistika. Un mēs novērojām divreiz vairāk lielo asinsvadu insultus nekā parasti, tieši COVID lielākā uzliesmojuma nedēļās." Ārste apstiprināja, ka šo trombu veidošanās ļoti ticams notiek saistībā ar COVID-19. Viņa min arī to, ka tas var notikt jebkurā vecuma grupā un var notikt pēkšņi.

"Tas noteikti ir kas tāds, ko COVID-19 nodara, un tās šķiet pārāk lielas asociācijas, lai tām nebūtu nekādas saistības. Tam ir pārāk liela sakritība," stāsta Dr. Fifi. "Ko mēs zinām ir tas, ka COVID-19 izraisa asinsvadu nosprostojumus citviet ķermenī, kā piemēram kājās, un tas, ka vīruss bojā asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī."

Kā COVID-19 varētu izraisīt insultu

Nesen publicētā pētījumā atklāja to, ka COVID-19 un citas slimības, kas izraisa spēcīgu iekaisumu viscaur ķermenī var palielināt aterosklerozes plāksnes veidošanās risku, kā arī asinsvadu plīsuma risku. Tas savukārt noved līdz insultam un citām sirds un asinsvadu slimībām.

"Pacientiem ar COVID-19 arī ir augstāks risks saslimt ar venozo trombemboliju," pētījuma autori raksta. Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas (AHA) teikto, venozā trombembolija ir trombs, kas sākas vēnā, un tā ir trešā izplatītākā asinsvadu saslimšanas diagnoze pēc sirdslēkmes un insulta. Autori min arī to, ka gripa un citi vīrusi arī tiek uzskatīti kā aterosklerozes plākšņu plīsumu veicinātāji.

Pētījums, kas veikts Virdžīnijas universitātes (UVA) veselības iestāžu speciālistu vadībā, ir paredzēts kā ceļvedis neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem, kuri ārstē COVID-19 pacientus vai tos, kuriem ir aizdomas par to.

"Rakstot šo rakstu, mēs cerējām izglītot neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstus par šī patogēna esamību un tā ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu," paziņojumā vēsta Dr. Breidijs no Virdžīnijas universitātes.

Lai arī COVID-19 tika uzskatīts par plaušu infekciju, atklāts, ka vīruss izraisa trombu veidošanos, kas var izraisīt smagu insultu. Speciālisti no vairākām iestādēm uzsver, ka tas var notikt cilvēkiem no jebkuras vecuma grupas, pat tiem, kuriem ir vien daži simptomi vai to nav vispār. Šī iemesla dēļ kopš aprīļa Mount Sinai slimnīca Ņujorkā pacientus sākusi ārstēt ar asinsšķīdinātājiem. Jauns pētījums, kas publicēts maijā, arī vēsta par to, ka smagu iekaisumu COVID-19 rezultātā var rasties aterosklerozes plāksne, kas savukārt paaugstina risku saslimšanai ar insultu. Bažas tikt diagnosticētiem ar COVID-19 var likt insultu pārcietušajiem atlikt vēršanos pēc palīdzības, taču ārsti mudina nekādā gadījumā neatlikt šo dzīvībai bīstamo stāvokļa ārstēšanu.


Kas sagaidāms 5 gadus pēc insulta?

Insults notiek pēkšņi un negaidīti, tomēr tā seku mazināšanas pasākumi var ilgt pat vairākus gadus. Šajā rakstā uzzini par to, kādi ir 5 gadi pēc insulta un ko ir iespējams sagaidīt šajā laika posmā.

Agrīnajos rehabilitācijas posmos insultu pārcietušajam var būt dažāda attieksme. Visbiežāk sastopamās domas un frāzes ir šādas:

  • “Es izveseļošos ļoti ātri, vēl nedaudz un būšu pavisam vesels!”
  • “Šis process būs ilgs, bet es esmu gatavs strādāt, lai man paliktu labāk!”
  • “Kāda jēga censties, tāpat nekas nemainīsies...”

Lai gan šīs domas ir pamatojamas ar to, ka pacientam šī ir pirmā pieredze, kurā viņa cerības jaucas ar ārstu prognozēm, katra situācija ir individuāla un nevienu no tām nedrīkst noliegt uzreiz. Veiktie pētījumi paredz neiroplasticitātes aktivitāti visas dzīves garumā.

Kas sagaidāms pirmajos insulta rehabilitācijas gados?

Sākotnēji insulta pacientam būs nepieciešams intensīvs medicīnas speciālistu atbalsts un rehabilitācijas pasākumi, jo visstraujākā atkopšanās notiek pirmā gada laikā. Labus rezultātus var sasniegt arī vairākus gadus pēc insulta, bet ir vieglāk iemācīties kustēties pareizi jau sākumā, nevis pēc tam “atmācīties” nepareizus ieradumus. Tāpēc svarīgi ir pievērst uzmanību darbībām, kas atstāj kā ilgtermiņa, tā īstermiņa funkcionālo rezultātu. Lai pacients varētu sasniegt labākos rezultātus, rehabilitāciju nepieciešams uzsākt cik vien ātri iespējams. Kā labs insulta atkopšanās palīgs var kalpot digitālais rīks VIGO, kas ir pieejams pēc pieprasījuma rehabilitācijai mājas apstākļos. VIGO apvieno insulta rehabilitācijas “zelta standartu” - emocionālo atbalstu pielietojot KBT (kognitīvi - biheiviorālās terapijas) tehnikas, fizioterapijas vingrinājumus funkcionālo spēju uzlabošanai un pacientu izglītojošus rakstus par insulta izraisītājiem, sekām un iespējām atkopties.

Pēc hospitalizācijas un akūtās aprūpes pacients tiks nozīmēts stacionārai rehabilitācijai centrā, savukārt pastāv iespēja, ka nāksies kādu laiku uzgaidīt, pirms nozīmētā kursa. Tādēļ iesakām konsultējoties ar speciālistu apsvērt rehabilitācijas iespējas mājas apstākļos.

Pirmajos posmos atkopšanās notiks ļoti strauji, pacientam var kļūt labāk ik pēc nedēļas, tomēr tas ir smaga darba rezultāts.

Kas ir neiroplasticitātes intensīvais periods?

Neiroplasticitātes intensīvais periods ir laika posms pēc traumas, kad ķermenis cenšas intensīvi izmantot resursus, lai “saremontētu” vai kompensētu bojāto smadzeņu daļu, kur nepieciešams izstrādāt jaunus neironu ceļus neveselo vietā. Kā pierādīts vairākos pētījumos, bojājums kādā smadzeņu zonā liek tai aktīvi reaģēt, izraisot tieši neiroplasticitāti un stimulējot strauju funkciju atjaunošanos. Neiroplasticitāte smadzeņu bojājuma gadījumā ir kā jauna ceļa uzbūvēšana vecā vietā. Proti, kad nepieciešams vecu, bedrainu un braukšanai nederīgu ceļu aizvietot ar jaunu, tas var tikt nedaudz nobīdīts uz kādu pusi, bet ved uz to pašu galamērķi. Tāpat darbojas arī smadzeņu kartes reorganizācija. Kad kāds neironu ceļš ir bojāts, to aizvieto ar jaunu, kurš var atrasties citur (pat pretējā smadzeņu puslodē), bet aizved līdz ķermeņa kustībai jeb galamērķim.

Lai veicinātu šo atjaunošanos, būtiski ir bieži un pareizi pildīt šķietami garlaicīgus vingrinājumus, lai izveidotu jaunus neironu ceļus, kas kontrolē kustību.

Lai gan neironu ceļu veidošanās notiek visa mūža garumā, intensīvā neiroplasticitātes perioda ilgums katram ir individuāls. Pēc insulta tas var ilgt līdz pat vienam gadam.

Kas notiek pēc neiroplasticitātes intensīvā perioda?

Nozīmīgākās un straujākās izmaiņas notiks pirmajā gadā pēc insulta, bet rehabilitācija nedrīkst apstāties pat tad, kad šķiet, ka funkcionālo spēju maksimums jau ir sasniegts. Kad kāds mērķis ir sasniegts, jāpadomā, vai ir iespējams un nepieciešams to modificēt, mēreni paaugstinot uzdevuma grūtības pakāpi. Uzdevumus vajag pāveidot tikai tik daudz, cik tas ir droši insultu pārcietušā fiziskajai un garīgajai veselībai, bet ir pietiekams izaicinājums viņa spējām.

Ir pierādīts, ka cilvēki, kuri nedēļā vismaz piecas dienas pilda fizioterapijas un smalkās motorikas vingrinājumus, piecu gadu laikā sasniedz ļoti labus rezultātus, un mazāk smaga insulta gadījumā iespējama pilnīga atlabšana. Tomēr pacientiem, kuriem bijis smags vai ļoti smags insults būs nepieciešams ilgāks laiks.

5 gadi pēc insulta - kas seko tālāk?

Ir grūti prognozēt, kāds tieši būs sasniegtais rezultāts piecu gadu laikā, jo katra insulta pacienta iepriekšējais fiziskais stāvoklis, vecums, rehabilitācijas intensitāte, motivācija un citi faktori ir dažādi. Taču ir iespējams sasniegt jaunus augstumus arī pēc piecu gadu atzīmes.

Atsākot intensīvu rehabilitāciju vismaz piecas dienas nedēļā, kad ir pagājuši pieci un vairāk gadi, insultu pārcietušajam ir potenciāls uzlabot savu fizisko stāvokli. Regulāri lietojot VIGO šī iespēja kļūst vēl lielāka, jo VIGO piedāvā rehabilitāciju mājas apstākļos sešas dienas nedēļā un iespēju atkārtot sešu dienu mīļākos vingrinājumus no izpildītajiem. VIGO ir digitālais rehabilitācijas rīks, kurš ir pieejams planšetdatorā un piedāvā insulta rehabilitāciju mājas apstākļos. Vislabākos rezultātus var sasniegt, ja sāk to lietot jau pirmajās dienās pēc atgriešanās mājās no akūtās rehabilitācijas stacionārā, Šis rīks piedāvā pacienta funkcionālajam stāvoklim personalizētu rehabilitācijas programmu, sastādītu kopīgi ar labākajiem insulta rehabilitācijas speciālistiem.

VIGO iespējams pieteikt rakstot uz: sveiki@vigo.health


Kādi ir redzes traucējumi pēc insulta?

Redzes traucējumi ir visai biežas insulta sekas - vismaz pusei no insultu pārcietušajiem ir kāda veida redzeslauka traucējumi, savukārt citiem tā var būt miglaina vai kā citādi mainīta. Šajā rakstā uzzini, kādi redzes traucējumi pēc insulta ir visbiežāk sastopami.

Nereti sastopami tieši redzeslauka traucējumi kādā no pusēm, piemēram, labajā, ja insults bijis kreisajā smadzeņu puslodē. Ja bojājums nācies uz labo puslodi - iespējams cietīs kreisās puses redzeslauks. Redzes nervu kontrolē tam pretējā smadzeņu puslode, tāpat kā ķermeņa puses. Tas nozīmē, ka redzes traucējumi sakritīs ar ķermeņa nespēju.

Vienas puses redzeslauka traucējumi

Redzeslauks var sašaurināties vai kāds laukums no tā “izkrīt”. Šādu gadījumu, kas bieži vien piemeklē insultu pārcietušos, sauc par homonīmo hemianopsiju. Šis stāvoklis ir kādas puses redzeslauka “izkrišana” abām acīm vienā acs pusē. Tādā veidā redzeslauks tiek sašaurināts un cilvēkam zūd perifērā redze. Kā insulta sekas, visbiežāk iespējams novērot tieši kreisās puses hemianopsiju. Šie traucējumi nav redzes nerva defekts, bet gan smadzeņu nespēja apstrādāt saņemto informāciju, ko tās saņem no kreisā redzeslauka.

 

Redzes uztveres defekti

Trešdaļai cilvēku, kas piedzīvojuši insultu var būt redzes uztveres traucējumi, kas var izpausties kā nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm, grūtibas atpazīt sejas, objektus vai krāsu uztveres traucējumi. Nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm ir uzmanības traucējums, kas nozīmē visas ķermeņa puses neievērošanu. To izraisa labās parietālās smadzeņu daivas insults. Šis traucējums nav saistīts tikai ar redzi, bet gan telpisko uztveri. Atsevišķos gadījumos iespējams novērot kustīgu objektu uztveres grūtības vai citus no vides saņemtās informācijas traucējumus.

Acu kustību traucējumi

Visai izplatīts insulta izraisīts ar acu novietojumu saistīts defekts ir strabisms jeb šķielēšana. Strabisms ir nepareiza acu pozīcija attiecībā pret tās plakstiņiem un kaktiņiem. Acu kustību traucējums ir arī grūtības fokusēt redzi uz tuvāk vai tālāk esošiem objektiem. Kā paša insulta laikā, tā arī tā rezultātā bieža parādība ir attēla dubultošanās vai raustīšanās.

Kā atpazīt, vai radiniekam ir redzes traucējumi?

Ja radinieks pats neatpazīst un nepaziņo par kādu no minētajiem traucējumiem, nereti apkārtējie to var pamanīt tikai krietni vēlākos insulta rehabilitācijas posmos. Īpaši redzeslauka iztrūkuma vai sašaurinājuma gadījumā, jo smadzenēs var iedarboties redzes kompensācijas mehānisms, kas aizvieto iztrūkstošo redzes laukumu ar kādu citu attēlu. Radinieka ieskriešana durvju ailē vai ielas stabā, objektu neievērošana, kas novietoti labajā/kreisajā pusē ir novērotājam pamanāmākā sašaurināta redzeslauka izpausme. Citi redzes defekti var būt saistīti ar grūtībām atrast priekšmetus uz raibām līdzenām virsmām vai apgrūtināta lasīšana. Līdztekus šiem traucējumiem samazinās arī pašpārliecinātība un neatkarība ikdienā, jo zūd stabilitātes sajūta. Tādējādi cilvēks nevēlas doties ārā viens, jo radušās bailes kaut ko nepamanīt un pakrist.

Kā šo problēmu risināt?

Vairumā gadījumu redzes traucējumi ir paliekoši, tomēr ir iespējams tos mazināt trenējot acis vai izstrādājot kādu kompensācijas mehānismu. Jebkura redzes traucējuma gadījumā ir svarīgi konsultēties ar oftalmologu vai neirologu, lai noskaidrotu, kādām metodēm iespējams atvieglot radinieka ikdienu un veicināt neatkarību. Attēla dubultošanās gadījumā iespējams tiks ieteikta vienas acs aizklāšana. Vispārīgai redzes funkcijas uzlabošanai var ieteikt kādus tehniskos palīglīdzekļus (brilles, lupu, ekrānlasītāju, u.c.).

Jebkuram cilvēkam redzes traucējumi izraisa diskomfortu, savukārt pēc insulta šis var būt papildu nedrošības faktors. Lai gan vairumā gadījumu šie bojājumi ir neatgriezeniski, dažreiz notiek spontāna redzes atjaunošanās vai tās uzlabojumi cītīgu treniņu rezultātā. Šādā gadījumā var palīdzēt VIGO, kas ir digitālā terapija insulta rehabilitācijai, pielāgota lietošanai planšetdatorā. Tam ir pietiekami liels ekrāns un teksta lielummaiņas opcija, lai insulta pacients varētu droši un komfortabli to lietot insulta atveseļošanās procesā.


Intervija ar KBT speciālistiem: "Insults piemeklē visu ģimeni, ne vien insultu pārcietušo"

Agnese Orupe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Latvijā, stāsta: "Varbūt pie mums to tā neuzsver, bet it īpaši ārzemēs mēdz teikt, ka insults ir piemeklējis visu ģimeni. Faktiski visu ģimenes ekosistēmu." Tā tik tiešām ir, ka atbalsts ir nepieciešams ne tikai tam cilvēkam, kas pārcietis insultu, bet arī visiem ģimenes locekļiem, kas viņu aprūpēs. Šajā rakstā lasi sarunu starp Latvijas vadošajiem KBT speciālistiem Jāni Grantu, kurš ir arī psiholoģijas doktors un smadzeņu traumas rehabilitācijas speciālists, un Agnesi, kuri runā par pacientiem, kurus piemeklējis insults, ģimeņu lomu atlabšanas procesā, kā arī nepieciešamo atbalstu gan insultu pārcietušajam, gan viņu ģimenēm - ļoti svarīgu, taču bieži vien piemirstu tēmu.

Agnese min to, ka insults var ļoti ietekmēt cilvēka emocionālo pusi, un tas gan pacientam, gan ģimenes locekļiem var sagādāt ļoti lielu stresu. "Tas var izpausties ļoti dažādi - cilvēks var pēkšņi kļūt ārkārtīgi raudulīgs. Var būt agresīvs. Viņš var neatpazīt priekšmetus, viņu var sākt biedēt šie apkārtējie priekšmeti. Un var pat gadīties tā, ka cilvēks, kurš savas dzīves laikā nav pateicis nevienu lamu vārdu var pēkšņi sākt ļoti lamāties," stāsta Agnese. Jānis arī uzsver to, ka notiek lielas pārmaiņas, kad cilvēks līdz šim varēja tikt galā sadzīvē, un tagad gandrīz viss, ko viņš mēģina darīt sagādā viņam stresu: "Ģimenes locekļi, kas bija pieraduši pie cilvēka, kas ir kompetents, kas ir spējīgs, ar kuru viņiem patika pavadīt laiku.. Kurš bija spējīgs gan ņemt, gan dot. Un tagad viņi piedzīvo kaut ko pilnīgi atšķirīgu". Rezultātā stress rodas visiem ģimenē, un radušās pārmaiņas prasa daudz enerģijas.

Ģimenes loma pēc insulta

Abi speciālisti runā par ģimenes lomu rehabilitācijas procesā, minot to, ka insultu pārcietušais cilvēks ir nonācis ļoti sarežģītā, dzīvi izmainošā situācijā. "Ar to, ka viņam gan fizisko, gan šo jauno ierobežojumu dēļ, kuras uzliek ķermenis, viņam faktiski ir jāatrod jauna dzīves jēga. Un protams, ka jo smagāki bojājumi, jo viņam ir grūtāk šo jēgu atrast. Viņš var sajusties kā milzīgs apgrūtinājums savai ģimenei, un ģimenes mīlestība, pacietība, rūpes, atbalsts šeit faktiski ir nenovērtējami svarīgi. Un iespējams, ka bez tiem faktiski nemaz neizdosies tikt galā," stāsta Agnese.

Jānis min to, ka bieži vien ģimenē lomas mainās pēc insulta pārciešanas - ja agrāk cilvēks atbalstījis un palīdzējis ģimenes locekļiem, tad tagad viņš pats ir kļuvis par aprūpējamo. "Viņš tagad ir tas nespējīgais, kuram vajadzīga šī palīdzība. Un es domāju šitās lomu maiņas ģimenēm ir ļoti, ļoti grūtas." Agnese to pielīdzina kā bērna ienākšanai ģimenē - palīdzības un atbalsta apmērs, kā arī ilgums var būt gandrīz tikpat garš, kā maza bērna izaudzināšanai. Taču atšķirībā no maza bērna, palīdzības pieņemšana pieaugušajam var būt ļoti grūta. Kā stāsta Agnese: "Ja mazs bērns to pieņem bez ierunām, un citreiz pat paprasa, tad pieaugušam cilvēkam tas var būt īpaši grūti, kad kāds nāk viņu aprūpēt."

Jānis arī uzsver, ka ir svarīgi ģimenēm savu insultu pārcietušo tuvinieku atbalstīt, taču ari veicināt paša darbību, nevis darīt viņa vietā. Tas ir svarīgi gan lai veicinātu atlabšanas progresu, gan novērstu pieradumu. "Viņam ir jādara tie vingrinājumi un manliekas dažreiz ģimenes locekļi, kuri ir ļoti mīļi, sāk darīt to, kas tam pacientam būtu jādara. Sāk veikt visādus pakalpojumus, kurus ir labāk palīdzēt tam pacientam pašam darīt." Un insultu pārcietušajam, kuram apjukuma stāvoklī ir grūti izvērtēt, cik daudz palīdzības viņam vajadzētu vai nevajadzētu pieņemt, tas var nodarīt kaitējumu. "Tātad, ir ļoti svarīgi definēt tās lomas, un ģimenei ir jāatbalsta, jāiedvesmo, ir jāpalīdz, bet viņi nevar darīt to, kas ir jādara pacientam," apkopo Agnese.

Abi speciālisti uzsver, ka ir nepieciešams ļaut darīt pašam, taču atbalsts ir neatņemama sastāvdaļa. "Vajag slavēt, vajag atbalstīt, vajag priecāties pat par viņa katru mazāko veikumiņu. Un dot tādu pozitīvu iedrošinājumu un atgriezenisko saiti," stāsta Agnese. Ir svarīgi būt pozitīviem tuvinieka priekšā, lai viņu uzmundrinātu. Jānis piekrīt: "Pozitīvā reakcija ir tas labākais, ko var dot. Un arī ienākot tajā telpā, nākot, lai palīdzētu, ir ļoti svarīgi, lai ģimenes locekļi to dara ar smaidu, ka viņi parāda, ka viņi grib te būt. Ka viņi ir priecīgi savu tuvinieku redzēt." Viņš uzsver to, ka ir ļoti svarīgi nestrīdēties ģimenes locekļiem sava tuvinieka priekšā, un risināt domstarpības ārpusē. Jo tas radīs papildus stresu visiem, un insultu pārcietušajam to ir grūtāk panest.

Ģimenes locekļu tipiskākās bailes

Agnese min to, ka parasti insults ģimenei ir kaut kas jauns, ko cilvēki pirms tam nav pieredzējuši. Līdz ar to ģimenēm var būt radušās bailes par jauno situāciju. Jānis un Agnese apspriež tipiskākās ģimeņu bailes, un ko var darīt, ja tādas radušās. "No pieredzes gribētu minēt, ka bieži vien tās bailes, kuras varētu būt ģimenes locekļiem, ir ka viņi domā, ka viņi darīs pāri," stāsta Jānis. Ģimenes locekļiem bieži vien šķietot, ka ar mudinājumiem kustēties, kustināt rokas un kājas, viņi tuviniekam nodara pāri, jo viņam sāp. Un tad notiek pretējais - ģimenes locekļi atkāpjas un vairāk neiesaistās.

"Ir svarīgi apjēgt, ka tas ievainojums, tās bojātās šūniņas ir smadzenēs. Un smadzenes ir tas, kas kontrolē to darbību, kas mums ir rokās, kas mums ir kājās ar to signālu sūtīšanu, kas notiek mūsu nervu sistēmā. Un tātad, ja viņi mēģina palīdzēt pacientam un viņš saka "Man ir grūti, man sāp", tās sāpes nav dēļ tā, ka viņam sāp ķermeņa daļas. Viņš vienkārši ir pārjūtīgs dēļ notikušā." Ir svarīgi saprast, ka tas nekas slikts nav un pāri netiek nodarīts. "Mēs esam pieraduši, ka, ja man sāp, tad es sev pāri daru. Bet tā nav ar insultu. Un cilvēki bieži to nezina un tad atkāpjas, lai nedarītu pāri." Līdz ar to, Jānis uzskata, ka lielākās bailes ģimenes locekļiem ir nodarīt pāri, un rezultātā viņi atkāpjas un nesniedz tādu atbalstu un palīdzību, kā būtu nepieciešams.

Agnese stásta, ka būtu ne vien vēlams mudināt darboties, to noteikti vajag darīt: "Pats sliktākais, ko mēs varam nodarīt insultu pārcietušajam cilvēkam ir ļaut nemitīgi gulēt. Tas faktiski palielina iespēju, ka var rasties trombi dažādās ķermeņa locītavās. Un tad, kad viņš sāks celties augšā, tad viņam sāks reibt galva, kas ir pavisam normāli, bet kļūs arvien grūtāk. Locītavas sāk kļūt stīvas un viņas faktiski var sākt sāpēt nevis no insulta, bet gan no tā, ka viņas nav ilgstoši darbinātas."

Jānis min to, ka vēl nopietnāku situāciju padara tas, ka insultu pārcietušie parasti ir gados, un kad viņu muskuļi netiek darbināti, tie var atrofēties ļoti ātri. Un atgūt muskuļu darbību pēc tam var būt ļoti grūti, citreiz tas pat vairs nav iespējams. "Ir ļoti svarīgi stāvēt, cik nu vien iespējams, kustēties, pastaigāt, un jā, tur vienkārši ir konstanti jādara," turpina Jānis. Labāk ir darīt kaut ko, nekā nedarīt neko, piebilst Agnese, "Jebkas, pat tad, ja tas nav tik perfekti, ja tas nav tik pareizi, jebkuras kustības būs labākas nekā nekustēšanās vispār. Un ja gadījuma dēļ ir tā, ka nav skaidrs, kādus vingrojumus veikt, VIGO programma soli pa solim to parādīs un vienkārši jāveic ir pakāpeniski mazie solīši, lai kaut kāds process ietu uz priekšu." "Un nav jābaidās," piemin Jānis.

Atveseļošanās iespējas - ne vienmēr tik drūmas, kā šķiet

Abi speciālisti uzsver kādu ļoti svarīgu aspektu, kas bieži vien ietekmē insultu pārcietušā un viņa ģimenes skatījumu uz atveseļošanos. Viņi min to, ka slimnīcas bieži vien tiek atstātas ar ļoti drūmu, tumšu bildi uz nākotni, bez lielām cerībām atveseļoties. Tas notiekot tādēļ, ka medicīnas personāls nav pieradis pie organizētām plānveida rehabilitācijas programmām, zinot, ka cilvēkiem tādas bieži vien nav bijušas pieejamas dažādu apstākļu dēļ. Un tas ir saprotams, ka bez rehabilitācijas pieejamības atveseļošanās iespējas tik tiešām ir bēdīgas.

"Un tātad viņi tajā slimnīcā ļoti, ļoti negatīvu bildi izveido tiem ģimenes locekļiem un varbūt pat arī pacientiem par to, kas notiks nākotnē. Jo viņi to dara no tās pozīcijas, ka nav šitādas programmas pieejamas. Un, pat ja viņas ir, cilvēki viņas neizmanto un tā bilde ir tik drūma, tik pelēka, ka viss būs tākā ir, un varbūt pat sliktāk," stāsta Jānis. Viņš min to, ka cilvēki, esot jūtīgā stāvoklī un tik tiešām ieklausoties šajās ārstu prognozēs un teiktajā, pieņem to par patiesību. "Bet šeit speciālisti neņem vērā to, ka ir veidi, kā to visu var mainīt. Un tas ir tas, ko sekmīga rehabilitācija dara. Un VIGO ir viena no ļoti konkrētiem, specifiskiem, labi izstrādātiem gājieniem, kas pa tiešām visu šito bildi var mainīt. Un nav jāpieņem tik drūmi, negatīvi skati uz nākotni," atklāj Jānis.

Agnese arī runā par to, ka joprojām diendienā tiek veikti jauni atklājumi par smadzenēm, un ka jebkāda veida prognozes saistībā ar smadzeņu traumu nevar tikt droši apgalvotas: "Mēs neviens nezinām, cik spējīgas ir mūsu smadzenes. Un tas, ko zinātnieki atklāj katru dienu arvien vairāk un vairāk, ka mūsu smadzenes ir fenomenālas. Un pat ir gadījumi, kad bojājumi ir bijuši milzīgi, plaši, un ka cilvēks par spīti prognozēm, pat letālām prognozēm, ir atguvis funkcionēšanas spējas, ka var pastāvīgi darboties." Līdz ar to, nespējot apzināties mūsu smadzeņu pilnīgas spējas un potenciālu, Agnese uzsver vienīgo zināmo patiesību: "Tad tas, ko mēs varam apgalvot ar 100% drošību - ja neveiks vingrinājumus, uzlabojumu nebūs. Taču ja veiks vingrinājumus, cik lieli būs uzlabojumi, to zinās un redzēs tikai tie cilvēki, kas darbosies ikdienā un redzēs to progresu."

Atveseļošanās no insulta - sadarbības process ģimenei

Jānis arī uzsver sadarbības nepieciešamību ģimenē un pozitīvas gaisotnes uzturēšanu veiksmīgākām atveseļošanās gaitām: "Viņiem vajadzētu sadarboties. Ja ir vairāki cilvēki, gandrīz tādās kā maiņās. Ka viņi palīdz viens otram - kamēr daži aktīvi darbojas, citi atpūšas. Un ir ļoti svarīgi mēģināt uzturēt to pozitīvo gaisotni starp tiem ģimenes locekļiem, būt pateicīgam katram tam cilvēkam, kas strādā un dara. Ir ļoti svarīgi sniegt šo pozitīvo apmaiņu, un pateikt paldies." Jānis stāsta, ka tā tiek rosināta pozitīva enerģija ģimenē, ar mīļiem vārdiem un atbalstu, un ka insultu pārcietušais to visu izjutīs, un tas viņam palīdzēs.

Insults ir smags visiem iesaistītajiem, un ģimenes locekļiem nevajadzētu justies vainīgiem par savām dusmām un negatīvajām emocijām. "Mēs runājam par to, kādas jūtas, izjūtas, emocijas var būt pacientam. Bet mēs reizēm aizmirstam arī to, ka ģimenes locekļiem šajā situācijā ir daudz jūtu. Viņi arī drīkst gan dusmoties, gan bēdāties, gan raudāt, un ir ļoti svarīgi katram ģimenes loceklim rūpēties arī par savu emocionālo labklājību," uzsver Agnese. Viņa piemin, ka būtu svarīgi arī ģimenes locekļiem izrunāties ar kādu uzticības personu, kas uzklausa un atbalsta šajā grūtajā situācijā, vai arī rakstīt dienasgrāmatu, kurā paust emocijas. "Drošvien tas, ko nevajadzētu darīt, ir dusmoties paša insulta pārcietušā priekšā. Jo tas var viņam palielināt vainas izjūtu par to, ka viņš ir apgrūtinājis apkārtējos".

Abi speciālisti uzsver to, ka lai arī atveseļošanās no insulta ir garš un laikietilpīgs process, kā arī ļoti nogurdinošs ģimenes locekļiem, tas var sniegt milzīgu gandarījumu laika gaitā. "Redzēt, ka cilvēkam, kurš sākumā gulēja pēc slimnīcas un nevarēja pakustēties, un pēc tam var pats pagatavot sev ēst, aprūpēt sevi. Tas var dot tādu ļoti lielu prieku," tā Agnese. Jānis piekrīt un piemin to, ka gandarījumu vēl lielāku padarīs tas, ka ar laiku insultu pārcietušais varētu būt spējīgs ne vien parūpēties par sevi, bet arī sniegt citiem. Varbūt pat atgūstot to lomu, kāda viņam agrāk bija ģimenē, ko viņš sniedzis saviem tuviniekiem. Abi terapeiti apkopo, ka vissvarīgākais ir nepadoties, un diendienā pieturēties pie rehabilitācijas programmas. Kā arī slavēt gan savu insultu pārcietušo tuvinieku, gan slavēt pašiem sevi par labi padarīto darbu un veikto progresu.


Insults sievietēm un vīriešiem: Vai ir atšķirības?

Gan vīriešiem, gan sievietēm lielākā daļa slimību ir vienādas, bet bieži vien tās izpaužas ar dažādiem simptomiem vai rodas no dažādiem riska faktoriem. Tajā skaitā arī insultam. Insults ir viena no tām slimībām, kurā vīriešiem un sievietēm ir daudz kā kopīga, taču ir arī manāmas būtiskas atšķirības. Jebkurš cilvēks var saslimt ar insultu, un insults ir smaga slimība jebkuram. Taču insults sievietēm un vīriešiem var izpausties citādi.

Slimību profilakses un kontroles centri vēsta, ka vīriešiem ir lielāka iespēja piedzīvot insultu īstermiņā. Taču ilgtermiņā insulta saslimšanas risks ir zemāks vīriešiem nekā sievietēm. Vīrieši biežāk piedzīvo insultu agrākā vecumā. Savukārt sievietēm ir lielāka iespēja nomirt no insulta. Šajā rakstā lasi par to, kā simptomi, riska faktori un atlabšanas process ir dažādi vīriešiem un sievietēm, un kādi no tiem ir kopīgi.

Insulta pazīmes un simptomi

Pēkšņa sekojošo simptomu piemeklēšana vai pasliktināšanās ir raksturīga gan sievietēm, gan vīriešiem insulta gadījumā:

  • Grūtības saprast runu un valodu
  • Līdzsvara zudums, slikta koordinācija
  • Nejūtīgums vai tirpšana sejā, kājās vai rokās
  • Grūtības iet, klupšana
  • Grūtības runāt vai šļupstoša runa
  • Redzes problēmas vienā vai abās acīs
  • Vājums sejā, kājās vai rokās - it sevišķi vienā ķermeņa pusē

Daudziem jau zināmi kādi vai visi no minētajiem insulta simptomiem. Lai uzzinātu vairāk par insulta simptomiem un pazīmēm, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta pazīmes, un kad vērsties pēc palīdzības?"

Insulta simptomi un riska faktori sievietēm

Taču ir arī daži mazāk sastopami kā citi, un sievietes biežāk nekā vīrieši min sekojošos simptomus:

  • Ģībonis vai samaņas zudums
  • Lēkmes vai halucinācijas
  • Elpas zudums
  • Vispārējs ķermeņa vājums
  • Slikta dūša vai vemšana
  • Žagas

Šie simptomi var parādīties vai nu ar citiem biežāk sastopamajiem simptomiem, vai paši par sevi. Sievietes biežāk raksturoja "netradicionālus" simptomus kā galvassāpes, reiboni, garīga stāvokļa izmaiņas, kā piemēram apjukumu. Dažkārt vīrieši arī piedzīvo minētos simptomus.

Ir arī daži insulta riska faktori, kas izteikti attiecas uz sievietēm. Sievietes var vairāk tikt pakļautas insultam, ja:

  • Sieviete ir stāvoklī. Ķermenī notiek dabiskas pārmaiņas grūtniecības laikā, kā piemēram stress uz sirdi, paaugstināts asinsspiediens, uc, kas paaugstina insulta risku.
  • Hormonālo kontracepcijas tablešu lietošana. Joprojām tiek ārstnieciski noteikts, cik ļoti tieši šīs tabletes pakļauj tevi riskam. Jaunākie pētījumi liecina, ka galvenokārt šis risks sievietēm pastāv kopā ar jau esošiem riska faktoriem kā lieko svaru vai paaugstinātu asinsspiedienu. Ja tev nepiemīt citi riska faktori, insulta saslimšanas risks no kontracepcijas tabletēm tik un tā pastāv, taču tas ir pavisam neliels.
  • Hormonu aizstājterapija (HAT). Tā vai atvieglot menopauzes simptomus kā piemēram pēkšņus karstuma viļņus un pastiprinātu svīšanu. Taču tā arī paaugstina insulta risku. Taču šī ir kļuvusi populāra tēma pētījumiem, un jaunākie pētījumi apsver, vai tā tik tiešām ir vai nav.
  • Migrēnas paaugstina insulta saslimšanas risku 2.5 reizes, un lielākā daļa cilvēku, kas slimo ar migrēnām ir sievietes.
  • Garīgās veselības traucējumi. Depresija, trauksme un stress saistās ar paaugstinātu insulta risku, un šie traucējumi biežāk piemeklē sievietes.
  • Priekškambaru fibrilācija (jeb AFib). AFib ir sirdsdarbību traucējumi. Lai arī tie ir sastopami gan vīriešiem, gan sievietēm, ir lielāka iespējamība, ka tas būs insulta riska faktors sievietēm. Kā arī sievietēm ar AFib ir tendence piedzīvot smagākus insultus.

Insulta simptomi un riska faktori vīriešiem

Vīrieši biežāk nekā sievietes slimo ar diabētu, smēķē cigaretes, patērē alkoholu lielos daudzumos, kas viņiem var radīt paaugstinātu insulta risku. Kādā pētījumā par insultu noteica atšķirības, kā insults ietekmē vīriešus un sievietes. Visbiežāk sastopamie simptomi vīriešiem bija:

  • Grūtības uzturēt līdzsvaru, sliktas koordinācijas spējas
  • Vājums vienā ķermeņa pusē
  • Nejūtība vienā ķermeņa pusē

Tādēļ, ka vīrieši biežāk piedzīvo visiem zināmākus insulta saslimšanas simptomus, apkārtējiem cilvēkiem un medicīnas personālam ātrāk sanāk insultu noteikt vīriešiem, kas savukārt var mazināt laiku starp insulta pārciešanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Kādā veiktā pētījumā par insultu secināja, ka vīrieši, kas piedzīvo insultu, slimnīcu atstāj ar mazākām insulta sekām nekā sievietes. Kā arī, pēc insulta vīriešiem novērojama lielāka aktivitāte ikdienā. Tas varētu būt arī dēļ tā, ka vīrieši parasti ir jaunāki, kad pārcieš insultu nekā sievietes. Līdz ar to viņiem ir arī vieglāk atkopties.

Kopumā, vīrieši no insulta atkopjas ātrāk un veiksmīgāk. Vīriešiem arī ir mazāka iespējamība pieredzēt:

  • Ar insultu saistītus traucējumus
  • Ikdienas darbību ierobežojumus
  • Depresiju
  • Hronisku nogurumu
  • Garīgus traucējumus
  • Sliktāku dzīves kvalitāti pēc insulta

Insults cilvēku var piemeklēt negaidīti. Pat ja tu aktīvi centies dzīvot veselīgu dzīvesstilu, ir insulta riska faktori, kas ir ārpus tavas kontroles, kā piemēram insults ģimenes vēsturē. Taču svarīgi ir kontrolēt riska faktorus, kas ir katra paša lielākā kontrolē. Lasi par tiem rakstā "Kādi ir insulta riska faktori?".

Atlabšana no insulta sievietēm un vīriešiem

Citi cilvēki pilnībā atkopjas no insulta un nepiedzīvo nekādas paliekošas sekas. Citiem nepieciešama ilgstoša fizikālā terapija un medikamenti. Tie var būt, lai šķidrinātu asinis, mazinātu asinsspiedienu, mazinātu holesterīna līmeni, uc.

Vai tu esi sievietie, vai vīrietis, atlabšana pēc insulta atkarīga no vairākiem faktoriem. Tajos ietilpst:

  • Kura ķermeņa zona tika ietekmēta no insulta
  • Laiks, kad skābeklis un asinsplūsma tika nobloķēti
  • Cilvēka vispārējais veselības stāvoklis pirms insulta

Ir ļoti svarīgi vērsties pēc palīdzības nekavējoties, ārstēt insultu un novērst paliekošas sekas. Atlabšana no insulta prasa lielu darbu. Rehabilitācija nenovērš smadzenēm nodarīto traumu, taču tā palīdz no jauna iemācīties zudušās prasmes. Laiks, cik nepieciešams lai atkoptos no insulta, kā jau noskaidrojām, ir atkarīgs no insulta smaguma pakāpes.

Lai arī ir gadījumi, kad cilvēki atkopjas ātrāk, lielākoties atlabšana ilgst gadiem. Tākā sievietes saslimstot ar insultu parasti ir vecākas, atveseļošanās no insulta var prasīt ilgāku laiku vien tā iemesla dēļ, ka ķermenim paliekot vecākam ir grūtāk atkopties pēc pārciestas traumas. Savukārt vīrieši parasti ir fiziski aktīvāki, kā arī jaunāki, kad piedzīvo insultu, līdz ar to insulta sekas biežāk nav tik smagas, kā sievietēm. Taču vīrieši biežāk sastopas ar citiem insulta riska faktoriem kā smēķēšanu, alkohola lietošanu, uc. Tik un tā, abu dzimumu pārstāvjiem pēc insulta ir iespēja atgriezties pilnvērtīgā dzīvē ar atbilstošu rehabilitācijas pasākumu palīdzību un veselīgu dzīvesveidu, kas pasargā viņus no atkārtota insulta un citām veselības problēmām.


Vai stress var izraisīt insultu?

Ir labi zināms, ka pārāk daudz stresa dzīvē kaitē mūsu veselībai. Tas var izraisīt galvassāpes, kuņģa darbības traucējumus, trauksmi, miega problēmas un daudzas citas kaites. Bet vai stress izraisa insultu? Šajā rakstā lasi par pētījumiem un ārstu teikto, kā arī insulta riska faktoriem, kas tiešā veidā saistīti ar stresu. Tas tev palīdzēs noteikt, vai tas, cik daudz stresa izjūti savā dzīvē, pakļauj tevi paaugstinātam insulta riskam. Lai arī viena stresa pilna diena diez vai paaugstinās tavu insulta saslimšanas risku, pētījumi rāda, ka hronisks, ilgstošs stress var paaugstināt tavu risku saslimšanai ar insultu.

Ko saka pētījumi par stresu un insultu?

Balstoties uz pētījumu, kas parādījās laikrakstā "Stroke, an American Heart Association journal", cilvēki pusmūžā un vecāki cilvēki, kam ir paaugstināts stress, depresija un naids ir daudz augstākā insulta un TIL (tranzitora išēmiska lēkme) riska grupā. Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 7000 dalībnieku, vajadzēja izpildīt aptauju par stresa līmeni, kas sevī iekļāva informāciju par hronisku stresu, depresijas pazīmēm un naida pazīmēm.

Aptaujas laikā, visiem aptaujātajiem nebija nekādu sirds un asinsvadu saslimšanu, bet pēc tam nākamajās aptaujās, apmēram 10 gadus vēlāk, 147 dalībnieki piedzīvoja insultu un 48 piedzīvoja TIL. Šis skaitlis var nešķist liels, taču tika noteikts, ka tiem, kuriem bija visvairāk stresa, bija par 59% lielāka iespējamība saslimt ar insultu vai TIL tieši stresa dēļ. Un tiem, kam bija izteikta naida pazīmes, bija divreiz lielāka iespējamība saslimt ar insultu. No pētījuma varēja izsecināt, ka stress veicina paaugstinātu insulta risku.

Kādā Hārvardas universitātes pētījumā par stresa saistību ar insultu tiek minēts, ka stress var būt tikpat būtisks un bīstams insulta riska faktors kā smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens. Pētījumā tika parādīts, kā stresa laikā amigdala (smadzeņu zona, kas tiek aktivizēta izjūtot stresu) sūta signālu kaulu smadzenēm, lai tās ražotu papildus baltās asins šūnas. Tas savukārt rada iekaisumu artērijās. Un iekaisums kā zināms ir iesaistīts procesos, kas noved līdz infarktam, angīnai un insultam.

Lai arī augstāk minētais ir uz pētījumiem balstīts, ir vēl vairāki faktori, kādēļ pamats domāt, ka stress var novest līdz insultam. Un tā kā stress ir ļoti bieži sastopama parādība, ir svarīgi ieskatīties šajā jautājumā padziļināti, uzzināt vairāk par stresu, kā to kontrolēt un pēc iespējas mazināt.

Vai man ir pārāk daudz stresa?

Dr. Raiens Sundermans no UnityPoint Health stāsta, ka daudzi cilvēki stresu ignorē un nepieiet tam tik nopietni, cik vajadzētu. Noteikt, cik cilvēkam daudz stresa ir grūti, jo katram tolerance pret stresu atšķiras. "Tas, kā viens cilvēks izjūt stresu nebūs tas pats, kā to izjūt otrs. Citiem cilvēkiem stresu uzdzen viņu bērni un finansiālā situācija. Citam stresu izraisa sava biznesa vadība vai veselas korporācijas vadība. Ir arī profesijas, kurās cilvēki tik tiešām ir pakļauti fiziskām briesmām kā ugunsdzēsēji un policisti, taču daudzus no viņiem tas tik ļoti neietekmē un viņi ir tik pat laimīgi kā jebkurš cits cilvēks. Lai arī kāds tev būtu darbs, ja tev šķiet, ka izjūti stresu, tad drošvien tā arī ir", stāsta Dr. Sundermans.

Ja tik un tā neesi pārliecināts, vai izjūti stresu, uzdod sev sekojošos jautājumus:

  • Vai mana otrā pusīte man saka, ka man šķietami ir stress?
  • Vai man ir vairāk konfliktu ar kolēģiem vai ģimenes locekļiem nekā parasti?
  • Vai es izjūtu mazāk prieka no lietām, kas mani parasti iepriecinājušas?
  • Vai man ir lielākas grūtības iemigt vai gulēt nekā parasti?
  • Vai man ir grūtības piecelties no rītiem, it sevišķi dienās, kuras ir zināms, ka būs saspringtākas?
  • Vai es vēršos pie alkohola, tabakas vai citām narkotiskām vielām, lai atbrīvotos no stresa?

Kas notiek ar tavu ķermeni, kad izjūti stresu?

Stresa laikā smadzenes izraisa ķīmisku vielu izdalīšanos, kas dara vairākas lietas, lai sagatavotu mūs briesmām. Šīs ķīmiskās vielas tiek ražotas, neskatoties uz to, kāda veida stresu mēs piedzīvojam: fizisku vardarbību, bailes, sēras, ikdienas stresu no darba un attiecībās, utml. Process ķermenī ir tāds pats. Divas galvenās vielas, ko smadzenes izdala stresa laikā ir kortizols un adrenalīns.

  • Kortizols ir hormons, kas liek mūsu ķermenim uzglabāt ūdeni un nātriju, kas savukārt rada paaugstinātu asinsspiedienu. Tam ir arī vairāki mehānismi, kas saistās ar cukura uzglabāšanu ķermenī, kā arī tas ļauj ķermenim izmantot cukurus, lai mūsu ķermenim būtu enerģija. Evolūcijas ceļā šis process strādāja ļoti labi, jo sagatavoja mūs bēgšanai no bīstama dzīvnieka, cīņai ar uzbrucēju, un mūsdienu pasaulē, tas palīdz mums tikt galā piemēram ar lielām problēmām darbā, kad esam noguruši no garas dienas.
  • Adrenalīns. Šis hormons ir pazīstams arī kā epinefrīns un ir no kateholamīnu tipa. Adrenalīns un tam līdzīgās ķīmiskās vielas izraisa paātrinātu sirdsdarbību un paaugstinātu asinsspiedienu, lai piegādātu asinis dzīvībai svarīgiem orgāniem.

Vai stress izraisa insultu?

Divi no galvenajiem insulta veidiem ir išēmisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju nosprostošanās) un hemorāģisks insults (jeb insults, kas rodas no artēriju asiņošanas. Lai uzzinātu vairāk par insulta veidiem, lasi mūsu rakstā "Kas ir insults?".

Tākā mēs esam noskaidrojuši insulta riska faktorus (lasi rakstā "Kādi ir insulta riska faktori?"), kā piemēram augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars un citi, un zinot, ka stress tos var saasināt, tad ir būtisks pamats domāt, ka stresam un insultam tik tiešām ir saistība. Stress var novest arī līdz neveselīgiem paradumiem kā smēķēšanai, samazinātām fiziskām aktivitātēm, neveselīgai ēšanai, uc., kas arī ir insulta riska faktori.

“Ja tev ir paaugstināts insulta risks ģimenes vēstures dēļ, vai esi pakļauts citiem riska faktoriem kā smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un citiem, bīstamība rodas, kad tevi piemeklē kāds notikums, kas izraisa lielu stresu un paaugstina kortizola un adrenalīna līmeņus. Tas savukārt paaugstina asinsspiedienu un noslogo asinsvadus, kas jau ir pakļauti riskam citu riska faktoru dēļ. Tad pastiprinātā asinsrite var pārraut asinsvadus tajās vietās, kur izveidojušies holesterīna noslāņojumi", stāsta Dr. Sundermans. Viņš arī piemin to, ka ja tu dzīvo ar hronisku vai pastāvīgu stresu, ir daži pierādījumi, ka tas paaugstina risku saslimt ar insultu, ko mēs arī uzzinājām no veiktajiem pētījumiem par stresu un insultu. Taču šī saistība ir sarežģīta un līdz galam neizprasta. Bet, kad skatās uz stresa un insulta pamatiem, šo saistību ir iespējams saredzēt.

Kad tev ir hronisks stress, tev ir pastāvīgi augsts kortizola un citu stresa hormonu līmenis. Tas izraisa sāļu aizturēšanu ķermenī, kas savukārt izraisa asinsspiediena paaugstināšanos. Laika gaitā tas var izraisīt arī stresu asinsvados. Stress izraisa arī cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas nozīmē to, ka asinsvadi nespēj izplesties un sarauties, lai labāk kontrolētu asins plūsmu. Paaugstināts kortizola līmenis izjauc arī miega režīmu, kas var izraisīt vēl lielāku stresu un izdalīt vēl vairāk kortizolu. Slikts miegs izraisa hronisku nogurumu, savukārt hroniskais nogurums var izraisīt pieņemšanos svarā dažādu iemeslu dēļ. "Vienkārši, kad esam noguruši mēs drīzāk nenodarbosimies ar fiziskām aktivitātēm, un drīzāk ēdīsim neveselīgi", saka Dr. Sundermans.

Kā kontrolēt un mazināt stresu?

Ar tik daudziem stresa cēloņiem un acīmredzamo insulta un stresa saistību, to ļoti svarīgi ir apzināti censties kontrolēt un mazināt. Stress var novest līdz neveselīgiem dzīvesveida paradumiem, savukārt apzināta pieturēšanās pie veselīga dzīvesveida tev var palīdzēt stresu kontrolēt un mazināt. Tās var būt fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, regulārs miega režīms, uc. Protams būs dzīves apstākļi, kas izraisa stresu, vai tas ir darbs vai grūts notikums dzīvē vai attiecību problēmas, taču iespēju robežās vajadzētu censties to mazināt un rast paradumus vai aktivitātes, kas dod mieru un liek justies labi. Šeit ir daži ieteikumi, kas varētu palīdzēt:

  • Paklausies mūziku, kas tev ir patīkama
  • Izrunājies ar tuvinieku vai draugu par savām problēmām
  • Raksti, glezno, zīmē vai kā citādi radoši izpaudies
  • Izej pastaigā svaigā gaisā
  • Pieņem to, ka ir lietas un notikumi, ko tu nevari kontrolēt
  • Iemācies un izmēģini relaksācijas tehnikas: joga, meditācija, uc.
  • Centies labāk saplānot savu laiku un būt organizētāks
  • Uzstādi sev sasniedzamus mērķus, un iemācies pateikt "nē", kad jūti, ka no tevis tiek par daudz prasīts
  • Atvēlē laiku saviem hobijiem, interesēm un atpūtai
  • Atpūties, kad ir bijusi stresa pilna diena vai kāds grūts notikums
  • Izvairies no alkohola, narkotikām vai citām kompulsīvām darbībām, lai mazinātu stresu
  • Ja ir iespēja un nepieciešamība, meklē palīdzību pie psihologa

Dzīve pēc insulta: Psiholoģiski padomi

Ar atveseļošanos no insulta parasti saprot fizisku ārstēšanu un rehabilitācijas pasākumus. Taču psiholoģiskā noskaņošanās arī ir ārkārtīgi svarīga, lai būtu pēc iespējas labāki atlabšanas rezultāti. Insults ir ļoti smags notikums cilvēkam gan fiziski, gan emocionāli. Zaudēt savas iepriekšējās spējas, pēkšņi kļūt nespējīgam, kā arī citu insulta seku izjušana ir ļoti grūta. Pēc insulta pārciešanas ir saprotams, ja cilvēkam seko smags posms dzīvē arī emocionāli. Sava stāvokļa pieņemšana katram insultu pārcietušajam notiek savā laikā. Šeit ir daži psiholoģiski padomi pēc insulta, kas Tev varētu palīdzēt atlabšanas procesā.

Izglītojies par neiroplasticitāti

Lai smadzenes sadzītu pēc insulta, ir nepieciešams aktivizēt neiroplasticitāti. Tas ir mehānisms, ko smadzenes izmanto, lai pašas sevi pārprogrammētu. Neiroplasticitāte ir pati pirmā lieta, uz ko koncentrēties sākot atlabšanas gaitas pēc insulta. Izglītojies par to un izproti to! Tas tev palīdzēs labāk izprast to, kas ar tevi notiek atveseļošanās procesā, kā tiek atgūtas zudušās funkcijas, kā smadzenes reaģē un pieņem jaunu informāciju, ķermenim atgūstoties no pārciestās traumas.

Atveseļošanās līkne pēc insulta

Lai arī ir zināms, ka atveseļošanās pēc insulta ir visstraujākā un efektīvākā dažus mēnešus pēc insulta, neļauj tam sevi ierobežot. Arī kad atlabšanas rezultāti sāk palēnināties, neuztver to kā beigas tavam atveseļošanās ceļam. Arī pēc visstraujākā atveseļošanās posma, uzturi savu rehabilitācijas režīmu, darbojes un vingro regulāri, taču ievies lielāku vingrinājumu dažādību. Būtiski atlabšanas rezultāti noteikti var sekot arī pēc pirmajiem dažiem mēnešiem pēc insulta ārstēšanas.

Lai nezaudētu savas skartās puses funkcijas..

Lai arī pēc insulta pārciešanas sadzīvē ir vēlme izmantot savu veselo pusi, atveseļojoties ir īpaši svarīgi kustināt un vingrināt savas skartās puses muskuļus, roku un kāju. Ja tas netiek darīts un skartā roka un kāja netiek ikdienā izmantotas, ķermenis aizmirsīs, kā tās lietot. Kad tu pilnībā pārstāj lietot savas skartās puses ekstremitātes, laikam ejot tavas smadzenes var pilnībā aizmirst, kā tās darbināt un tu šīs funkcijas vari zaudēt. Lai to novērstu, ir svarīgi nodarbināt skarto pusi kaut vai nedaudz, bet katru dienu. To, ka tava skartā puse tiek pietiekami vingrināta, vajadzētu nodrošināt ar regulāru rehabilitācijas plāna palīdzību.

"Nocebo" efekts

Izvairies no "Nocebo" efekta, kas var būtiski ietekmēt tavus atveseļošanās rezultātus. Tas notiek, kad ārsts vai kāds cits no malas Tevi "ierobežo" ar prognozēm par Tavu atlabšanu. Piemēram, ārsts Tev var pateikt, ka nekad vairs nebūsi spējīgs staigāt bez spieķa palīdzības. Ierobežojoši izteikumi, kā šie Tavā prātā var radīt "Nocebo" efektu, un tas var ietekmēt Tavu pilnīgu atveseļošanos no insulta, kad citādi tas būtu iespējams. Noticot konkrētam iznākumam, cilvēks pārstāj censties sasniegt kaut ko vairāk un samierinās ar to, ko viņam kāds uzstādījis no malas. Tas vien parāda, cik svarīgi ir pašam psiholoģiski noskaņoties, saglabāt savu pārliecību, neierobežot sevi un ticēt savam atveseļošanās potenciālam. Beigu beigās viss ir atkarīgs no tevis - neļauj viedoklim no malas kļūt par vienīgo patiesību.

Galvenais ir attieksme!

Bieži vien to, cik veiksmīgi būs insulta pārcietušā atveseļošanās rezultāti nosaka tas, kā cilvēks attiecas pret sevi un cik viņam ir stipra vēlme atlabt. Ir gadījumi, kad ārstu prognozes nav tik pozitīvas, taču cilvēks ir tik neatlaidīgs, ka atlabst un atgūstas daudz labāk nekā ārsti to paredzējuši. Kā viena insultu pārcietusī, kurai ārsti nedeva augstas prognozes, taču viņa veiksmīgi atlaba, stāsta: "Vai nu tu tici sev un paļaujies uz to, ka tu vari, vai arī tu stāvi uz vietas. Bet tev kaut kas ir jādara. Un ja tas strādās - ļoti labi. Un ja nestrādās, tu vismaz centies. Bet iespējams ir viss." Ticība sev un pašmotivācija tik tiešām var sniegt veiksmīgākus atlabšanas rezultātus.

Izmanto "1% dienā" pieeju

"Visu vai neko" pieeja atlabšanai no insulta nestrādā. Tas ir ilgstošs, pakāpenisks process, tādēļ arī pacietīga pieeja būs insultu pārcietušajam visveiksmīgākā. Ja Tu jūties pārguris, paņem pārtraukumu un atpūties. Tev nav viss jāizdara šodien - jāizdara ir laika gaitā, un katram šis laiks ir individuāls. Tā vietā lai censtos izdarīt, cik vien daudz spēj, uzstādi sev mērķi, lai rastu nelielus, par "1% dienā" uzlabojumus. Tas tevi pasargās no izdegšanas un vilšanās, ja nesasniedz vēlamos rezultātus. Un tā vietā, lai atmestu visam ar roku, Tu panāc progresu lēnām un pakāpeniski, sasniedzot paliekošus rezultātus.

Nesteidzies..

Izejot no iepriekšējā punkta, mūsdienās sabiedrībā steiga un tūlītēja produktivitāte tiek uzskatīta par vēlamu lietu, kas tiek prasīta no visiem. Tiek izrādīta pretestība pret lēni notiekošiem procesiem, tiek meklēti ātri risinājumi un veidi, kā kaut ko pēc iespējas ātrāk paveikt. Tas savukārt uzliek spiedienu, rada nepilnības sajūtu un paškritiku, kad cilvēks nespēj paveikt iecerēto pietiekami ātri un veiksmīgi. Tas pats attiecas arī uz atveseļošanos no insulta. Ir svarīgi neuzlikt spiedienu uz sevi un nekritizēt sevi, ja tava atlabšana nenotiek tik ātri un veiksmīgi, kā iecerēta.

Ļaujies sērām un grūtām emocijām

Cilvēks, kas piedzīvo zaudējumu, izjutīs sēras - tas ir dabisks process un to nevajag apspiest. Tas pats notiek, kad cilvēks piedzīvo insultu - arī tas savā ziņā ir zaudējums, jo Tu zaudē daļu no sevis, lielākā vai mazākā mērā. Ja Tu neļausi sev just emocijas un ļauties sēru procesam, šīs emocijas tevī tiks apspiestas, radīs stresu ķermenī un tik un tā radīs sliktu pašsajūtu. Vēl jo vairāk, tas sēru procesu padarīs vēl ilgāku un negatīvās emocijas ilgtermiņā vēl intensīvākas. Tā vietā, lai apspiestu savas dusmas, depresīvās sajūtas un citas emocijas, kas tev radušās pēc insulta, pieņem, ka tās tur ir un ļauj tām vaļu. Galu galā tas tev liks justies daudz labāk, atbrīvotāk un tu varēsi iziet šim sēru un negatīvo emociju procesam cauri ātrāk.

Atbrīvojies no negatīvas domāšanas

Mūsu smadzenēm dabiski ir nosliece uz negatīvu domāšanu, un tās atceras negatīvus notikumus izteiktāk nekā pozitīvus. Lai pretotos šim mehānismam, ļoti noderīga ir pateicības izteikšana. Lai arī tev ir problēmas un grūtības pēc insulta, ļoti iespējams tev ir lietas, par kurām justies pateicīgam. Tas var būt tuvinieks, par ko jūties pateicīgs, tavs mājoklis, vienmēr pieejams ēdiens, lietas, ko esi iecienījis un ko joprojām vari darīt pēc insulta. Pateicību var izkopt un attīstīt katru dienu pavadot neilgu brīdi, kaut vai 2 minūtes, domājot vai rakstot par to, par ko jūties pateicīgs. Tas var būt pavisam neilgs brīdis, bet galvenais, ka to dari regulāri, katru dienu. Tas arī ir viens neiroplasticitātes aspekts. Pateicības izteikšana tev palīdzēs pārprogrammēt savu domāšanu, kļūt pozitīvākam, kas arī tev palīdzēs atlabšanas procesā un vispārējai labsajūtai.

Vērsies pēc palīdzības!

Iespējams, ka esi visu radis darīt pats un palīdzību citiem tev nepatīk prasīt. Taču pārciešot insultu, to nāksies mainīt. Insulta pārciešanas gadījumā palīdzība no apkārtējiem ir ļoti nepieciešama, jo tu nevarēsi visu izdarīt pats. Lai arī kā tu vēlētos visu paveikt pats, tas vienkārši būs par grūtu. Iespējams tev būs nepieciešama palīdzība ar mājas darbiem, vai arī tu jūties nomākts un vajadzīgs kāds, ar ko parunāties. Lai kas tas arī būtu, neesi tik lepns un lūdz palīdzību, kad tā nepieciešama - tu redzēsi, ka cilvēki bieži vien labprātīgi palīdz! Pat visstiprākajiem un spējīgākajiem cilvēkiem ir vajadzīgi citi.

Apsver domu iegādāties mājdzīvnieku

Var gadīties, ka pēc insulta esi viens mājās un jūties vientuļš. Iespējams tas varētu būt labs laiks iegādāties mājdzīvnieku - tas tev sastādīs kompāniju un palīdzēs emocionāli. Tas var radīt arī lielāku motivāciju atlabt, jo mājdzīvnieks prasa rūpes un ar viņu regulāri jādarbojas. Piemēram, tev ir mīlulis, ko nepieciešams ķemmēt. Tā ķemmēšana var kļūt par rehabilitācijas vingrinājumu, jo tajā pašā laikā, kad rūpējies par savu mīluli, tu arī vingrini savu bojāto roku. Pētījumi rāda, ka mājdzīvnieki palīdz cilvēku emocionālajam stāvoklim un labsajūtai. Ja domā, ka mājdzīvnieka iegāde varētu būt priekš tevis, apdomā, kāds mājdzīvnieks tev varētu būt vispiemērotākais.