Digitālā terapija: Nākotnes risinājums medicīnas aprūpē

Pasaule ir novērojusi digitālās veselības uzplaukumu pēdējās dekādes laikā, vienlaikus ar sociālo mediju platformām, viedtālruņiem un mobilajām aplikācijām, pierādījumos balstītiem pētījumiem, u.tml. Kā rezultātā, vispārējā labklājības un veselības monitorēšana laika gaitā pāriet no fiziski ierobežotām aktivitātēm, kas atkarīgas no slimnīcām un klīnikām, uz plašu digitālo pasauli ar neskaitāmām viedtālruņa lietotnēm.

Šajā kontekstā, termins "digitālā veselība" attiecas uz visām tehnoloģijām, kas iesaistītas pacientu veselībā un labklājībā, un iekļauj tādus jēdzienus kā mobilā veselība, televeselība (jeb telemedicīna), viedierīces, sensori, veselības informācijas tehnoloģijas un personalizēta medicīna. Digitālajā veselības jomā tiek pētīti Inovatīvi modeļi, izmantojot inženieriju un optimizējot medicīnas profesionāļu potenciālu tradicionālajā veselības aprūpes vidē. Šī parādība digitālās veselības sfērā tiek dēvēta par digitālo terapiju.

Digitālās terapijas aizsākumi jau manāmi 1995. gadā, kad Dr. Džozefs Kvedars no Bostonas vadīja programmu, lai uzzinātu par tehnoloģiju attīstību un izmantojamību veselības aprūpes sniegšanā ārpus tradicionālām slimnīcām un ārstu kabinetiem, ierosinot "Viens priekš daudziem" aprūpes modeli. Jau tad bija nojaušama šādas sfēras nepieciešamība nākotnē, un Dr. Kvedaru var uzskatīt kā vienu no šīs nākotnes idejas pionieriem.

Digitālā terapija divreiz efektīvāka muguras sāpju ārstēšanā nekā standarta aprūpe

Šeit aprakstīsim vienu piemēru veselības aprūpē, kur digitālā terapija pārspējusi standarta aprūpi. Konkrēti, daudznozaru veselības lietotne Kaia Health no ASV, pierādījusi sevi efektīvāku cīņā pret muguras sāpēm nekā standarta ārstēšana pie ģimenes ārstiem primārajā aprūpē. Šajā pētījumā lietotne Kaia Health, kas palīdzējusi pacientiem ar vispārīgām sāpēm muguras lejas daļā, pierāda augstāku efektivitāti par standarta aprūpi visos medicīniskajos rezultātos, kā fiziskajos, tā emocionālajos, ieskaitot pacientu sāpju līmeni, trauksmi, depresiju, stresu, ķermeņa funkcijas un labsajūtu.

Kādēļ ir nozīmīga pētījumu kvalitāte

Klīniskā validācija caur augstas kvalitātes izstrādātiem klīniskajiem pētījumiem ir izšķiroša tālākiem digitālās terapijas panākumiem un pilnvērtīgai iekļaušanai veselības aprūpē. Augstas kvalitātes pētījumi iekļauj kontrolētus pētījumus izmantojot randomizāciju (jeb nejaušības metodi) un citas klīnisko pētījumu plānošanas stratēģijas, kuru rezultātā ir sasniedzams visaugstākais kontroles līmenis un izmantojamākie rezultāti, uz kuriem balstās darba devēji, maksātāji un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, izvērtējot digitālās terapijas piedāvāšanu pacientiem savās sabiedrībās.

Līdz šim lielākajā kontrolētajā pētījumā izmantojot randomizāciju, daudznozaru veselības lietotne Kaia Health demonstrēja savus panākumus digitālajā ārstēšanā muguras sāpēm. Augstas kvalitātes izstrādātais un pa grupām randomizētais pētījums, kas publicēts Journal of Pain Research demonstrēja, ka digitālā pieeja vispārīgām sāpēm muguras lejasdaļā, kas izmantoja Kaia lietotni kā galveno ārstēšanas metodi, pārspēja uz vadlīnijām balstītu standarta aprūpi visos medicīniskajos rezultātos. Pētījums tika publicēts kā daļa no Rise-uP projekta turpinājuma, kas pēta efektivitāti ārstēšanai pie ģimenes ārstiem primārajā aprūpē izmantojot digitālus elementus, lai uzlabotu ārstēšanas kvalitāti sāpēm muguras lejasdaļā.

Pētījuma rezultāti

Rezultāti no pētījuma "Digitālā muguras sāpju ārstēšana pret standarta aprūpi: Pa grupām randomizēts kontrolēts pētījums, Rise-uP" parādīija:

  • Pacienti digitālās ārstēšanas grupā, kas izmantoja Kaia Health lietotni, novēroja ievērojami mazāku sāpju intensitāti muguras lejasdaļā (primārais iznākums) pēc trīs mēnešu ārstēšanās, salīdzinājumā ar kontroles grupu, ko ārstēja ar standarta aprūpi.
  • Digitālā ārstēšana, ko piedāvā Kaia Health lietotne, pārspēja standarta aprūpi visos pārējos medicīniskajos iznākumos (sekundārajos iznākumos), tajā skaitā pacientu funkcionālajās spējās, labsajūtā un trauksmes/depresijas/stresa klātesamībā.
  • Stingrāka Kaia Health lietotnes ārstēšanas programmas ievērošana tiešā veidā uzlaboja iznākumu un mazināja sāpes augsta riska pacientiem.

Kas ir kvalitatīvi pētījumi?

Vairāki faktori ir svarīgi, lai izveidotu kvalitatīvu pētījumu, tajā skaitā zinātnieku neatkarīgums, randomizācijas (jeb nejaušības metodes) izmantošana, kā arī ārstēšanas un kontroles grupas saturs. Izveidojot vislabāko pētījumu plānu ir iespējams panākt visietekmīgākos, izmantojamākos un atkārtojamākos rezultātus, tādējādi atbalstot vēl lielāku digitālās terapijas pieņemšanu darba devēju, maksātāju un pakalpojumu piedāvātāju starpā.

Pacientu iesaiste: Tā sākas ar motivāciju

Pētnieki atzīmēja, ka augsta riska pacienti, kuri bija gandrīz divkārt motivētāki izmantot Kaia lietotni nekā zemāka riska pacienti, bija spējīgi sasniegt tādus pašus sāpju līmeņus kā zema riska pacienti trīs mēnešu laikā. Gala rezultāti Rise-uP pētījumam kā arī rentabilitātes analīze gaidāmi 2021. gada beigās.

Apkopojums un nākamie soļi

Tehnoloģiju attīstība līdz ar COVID-19 pandēmiju veicina straujas izmaiņas veselības aprūpes sniegšanā, un ārzemēs jau plaši tiek izmantota "virtuālā aprūpe" un digitāli risinājumi. Tajā pašā laikā, spēcīgi digitālās terapijas risinājumi, kas balstīti uz augstas kvalitātes pētījumiem, uzlabo iesaisti un veicina labākus veselības rādītājus kopumā. Daudznozaru lietotne Kaia Health, galvenais spēlētājs Rise-uP muguras sāpju pētījumā, demonstrējusi savu spēju iesaistīt un dot pacientiem iespēju veikt informētus lēmumus caur izglītošanu, fizioterapiju un apzinātību. Spēja motivēt un uzlabot vispārējo veselību arī norāda par Kaia Health lietotnes spēju iesaistīt īstos pacientus un kontrolēt veselības aprūpes pabalstu izmaksas un prasības.

Veselības aprūpei kļūstot arvien digitālākai, pacientiem tiek dota arvien lielāka teikšana. Kā rezultātā, digitālās veselības risinājumi ir kļuvuši arvien nepieciešamāki, lai apmierinātu vajadzības pieaugošajam pacientu skaitam, kas caur digitāliem risinājumiem arvien vairāk ir spējīgi iesaistīties lēmumos par savu ārstēšanu. Digitālā veselība sevī ietver neskaitāmās platformas un sistēmas, kas izmanto tehnoloģiskus risinājumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sasniedzamību. Šādu pacientu, kas izmanto digitālus veselības risinājumus, ir arvien vairāk. Viņi ir informētāki un iesaistītāki lēmumos par savu ārstēšanu, un sagaida informētas atbildes uz saviem ar medicīnu un veselības tehnoloģijām saistītiem jautājumiem no saviem ārstiem. Šādā pasaulē, kas kļūst arvien apzinātāka un informētāka, digitālās veselības risinājumu vajadzība kļūst neizbēgama. Nav šaubu, ka digitālā terapija pasaulē ir uz palikšanu. Tā ir kategorija ar jaunām ārstēšanas pieejām, kas gatava uzveikt hroniskas un citas grūti ārstējamas saslimšanas. Sagaidāms, ka digitālā terapija būtiski ietekmēs veselības aprūpes  sniegšanu un tās izmantošanu/patēriņu visā pasaulē.


5 grāmatas, ko ir vērts izlasīt pēc saskaršanās ar insultu

Vairumā gadījumu pirmais palīglīdzeklis pie kura ķerās tuvinieki un pats insultu pārdzīvojušais ir Google interneta pārlūka meklētājs, tomēr mēs iesakām palasīt arī šos iedvesmojošos un informatīvos darbus no bibiliotēku un grāmatu veikalu plauktiem. Šīs grāmatas palīdzēs izprast kā slimības psiholoģiskās un neiroloģiskās blaknes, atlabšanas procesa gaitu, tā arī iedziļināties pārdzīvojumos, kurus slimnieks izdzīvo. Dažas no tām ir insulta pacientu pieredzes stāsti, savukārt citas ir mediķu un zinātnieku pētījumu rezultātu populārzinātnisks apraksts, kas var palīdzēt insulta atlabšanas dinamikas izpratnē. 

1. Žans Dominiks Bobī “Skafandrs un tauriņš”

Žans Dominiks Bobī 20.  gadsimta pēdējās desmitgadēs bijis populāra žurnāla “Elle” redaktors līdz 1995. gadā pārcietis smagu insultu un kļuvis pilnībā paralizēts. Vienīgā viņa komunikācijas iespēja ir kreisās acs kustības un mirkšķināšana. Ar savas asistentes palīdzību “rakstījis” - vienreiz mirkšķinājis “jā”, divreiz mirkšķinot sacījis “nē”, izvēloties burtus un veidojot vārdus. Autors šo darbu ir piepildījis ar vieglu franču humoru, atainojis savu iekšējo fantāzijas pasauli, kuru izveidojis vērojot cilvēkus un priekšmetus ar savu  veselo aci. Grāmata noteikti ļaus ieskatīties smagu insultu piedzīvojuša cilvēka prāta dzīlēs un izpētīt viņa sajūtu vidi.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

2. Normens Doidžs “Smadzenes nenoveco, smadzenes mainās”

Normens Doidžs ir amerikāņu neirozinātnieks, kurš ilgstoši petījis dažādas smadzenēs notiekošās darbības, jo īpaši neiroplasticitātes fenomenu. Neiroplasticitāte ir smadzeņu spēja pielāgoties un veidot jaunus neironu ceļus zaudēto vietā. Grāmatā apkopoti vairāku zinātnieku petījumi un atklājumi, kas ir mainījuši izpratni par smadzeņu darbību un spēju atjaunoties. Iesakām šo grāmatu izlasīt gan insultu pārcietušajam, gan viņa tuviniekiem, lai veicinātu informētu lēmumu pieņemšanu insulta rehabilitācijas procesā.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

3. Nora Jurjāne “Uzmanību insults”

Nora Jurjāne ir sertificēta neiroloģe ar vairāk kā 15 gadu pieredzi šajā jomā. Mācījusies latvijās Medicīnas akadēmijā un Latvijas universitātē, zināšanas papildinājusi internatūrā Norvēģijā un Austrijā. Izdevumā iespējams gūt vispārizglītojošu informāciju par insultu, tā izraisītājiem, ārstēšanu un sekām. Noteikti iesakām šo grāmatu visiem, kam ir interese iegūt medicīniski pareizu informāciju par insultu un to, kā dzīvot tālāk.

Pieejams: grāmatnīcās un bibliotēkās

4. Rokasgrāmata “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem”

Rokasgrāmatas tapšanā piedalījušies Latvijas slimnīcu un rehabilitācijas centru fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālisti un medpersonāls, kuri izdevumā apkopojuši risinājumus un pielāgojumus ikdienas grūtībām, ar kurām sastopas vairums insulta pacientu. Izdevums paredzēts kā ārstiem, tā insultu pārcietušā piederīgajiem, la sniegtu kvalitatīvu aprūpi un izprastu pacienta vēlmes un vajadzības.

 Pieejams: zvanot pa tālruni 80001213 darbadienās 9:00-17:00

5. Richard Senelick, MD “Living with Stroke

Ja ir prasme lasīt angļu valodā, šī ir lieliska grāmata “iesācējiem” insulta rehabilitācijas pasaulē. Tajā apkopoti padomi insulta pacienta ikdienas pielāgošanā, arī aprūpē un rehabilitācijā. Šis izdevums tiek augstu vērtēts kā medicīnas profesionāļu, tā arī insulta pacientu tuvienieku vidū. Iesakām šo izlasīt insulta pacienta tuviniekiem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par insultu un rehabilitāciju pēc šīs saslimšanas, nebūtu jākrīt panikā par to kā sadzīvot ar jauno situāciju.

Pieejams: Iespējams pasūtīt kādā no interneta veikaliem

Par pašu insultu un mūsdienīgu rehabilitāciju uzzini vairāk šeit.

 


Festivālā LAMPA Vigo piedalās ar diskusiju "Ārsts Tavā kabatā. Zinātniskā fantastika vai realitāte?"

Pagājušo piektdien, 4.septembrī festivāla LAMPA ietvaros, Vigo aizvadīja diskusiju "Ārsts Tavā kabatā. Zinātniskā fantastika vai realitāte?" par digitālo terapiju Latvijā, tās potenciālu un pašreizējo sastopamību mūsu valstī. Vigo, digitālās terapijas ceļvedis insulta rehabilitācijā, ir viens no pirmajiem digitālās terapijas aizsācējiem Latvijā MedTech jomā. Diskusijā piedalījās Jānis Šlēziņš, neiroķirurgs un Vigo līdzdibinātājs, Kaspars Gross, Datamed klientu attiecību daļas vadītājs, Santa Batuhtina - Banga, telemedicīnas entuziaste, Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, Roberts Feders, ārsts - kardiologs.

Veselības nozare strauji digitalizējas. Pasaulē šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 300 000 digitālās lietotnes, kas palīdz dažādos ar veselību saistītos uzdevumos, piemēram, Babylon Lielbritānijā spēj daļēji veikt ģimenes ārsta pienākumus un noteikt ārstniecības kursu, balstoties uz lietotāja ievadītajiem simptomiem. Diskusijā "Ārsts tavā kabatā. Zinātniskā fantastika vai realitāte?" medicīnas speciālisti apsprieda, kā mobilās lietotnes drīz varēs aizstāt daļējus ārstu un medicīnas profesionāļu pienākumus, un to, ka Latvijā digitālā terapija joprojām ir kas pilnīgi jauns, taču tai ir liels pielietojuma potenciāls.

Labs piemērs ir Vigo un digitālā terapija insultam. Dēļ ierobežoto cilvēkresursu, medicīnas personāla un vietu daudzuma rehabilitācijas centros, insultu pārcietušie šobrīd nesaņem pietiekamu rehabilitācijas apjomu vai citreiz to nesaņem vispār. Bieži vien tas valsts iedzīvotājiem ir pārāk dārgi, un viņi nav spējīgi nodrošināt rehabilitāciju sev vai savam tuviniekam. Tas rada globālu problēmu, jo šī pati problēma tiek novērota ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Insults ir arī viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Līdz ar to, digitālā terapija ir pieejams un efektīvs risinājums insulta ārstēšanā, un tā var segt plaisu starp insulta rehabilitācijas nepieciešamību un šobrīd ierobežoto pakalpojumu pieejamību.

 

 


Kāpēc izvēlēties Vigo insulta rehabilitācijā?

Insults ir saslimšana, kas visbiežāk rada smagas sekas – fiziska un/vai emocionāla defekta veidā. Lai atgūtu zaudētās spējas, ir nepieciešama rehabilitācija. Rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas ietver fiziskos vingrinājumus (fizioterapiju), psihoterapiju emocionālo grūtību pārvarēšanai, vides pielāgošanu un apmācību (ergoterapiju), kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanu un insulta riska faktoru ārstēšanu. Insulta rehabilitācija ir labi izpētīta, tāpēc ir zināms, ka labāki atlabšanas rezultāti balstās uz dažām vienkāršām patiesībām:

  • Rehabilitācija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jau esot slimnīcā un jāturpina pēc izrakstīšanās;
  • Rehabilitācijai ir jābūt intensīvai – katru dienu, vairākkārt. Jo vairāk darbību, jo labāki rezultāti;
  • Rehabilitācija ir ilgstošs process, tā var prasīt no dažiem mēnešiem līdz pusotram gadam. Dažkārt rehabilitācija var ilgt visu dzīvi.

Skaidrs, ka praksē augstāk minētās prasības realizēt nemaz nav vienkārši – rehabilitācijas centros vietas ir ierobežotas, bieži vien ir jāgaida rindā pat mēnešiem. Mājas rehabilitācija ir dārga, to vairumam nav iespējams nodrošināt vairākas reizes dienā. Līdz ar to rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana lielākajai daļai insultu pārcietušo nav pilnvērtīgi pieejama, ierobežoto finansiālo vai medicīnisko resursu dēļ.

Tomēr jaunākās tehnoloģijas medicīnā ir liels solis tuvāk būtiski efektīvākai un pieejamākai rehabilitācijai. “VIGO” ir insulta pacienta personiskais rehabilitācijas asistents – ceļvedis, kas nepārtraukti nodrošina individuālu rehabilitācijas programmu un atveseļošanos mājas apstākļos. Vigo ir iespēja realizēt augstāk minētās rehabilitācijas prasības, jo:

  • VIGO sāk palīdzēt nekavējoties – Pacientam nav jāgaida rindā uz rehabilitācijas pakalpojumiem, jo tas pieejams uzreiz. Viss, kas pacientam ir vajadzīgs, ir planšetdators un statīvs. Ja tie nav pieejami, mums ir izdevīgs plāns, kas tos piedāvā.
  • VIGO var lietot 6 reizes nedēļā, vairākas reizes dienā. Pacientam nav pat jāiziet no mājām, jo to var lietot jebkur.
  • VIGO piedāvā ilgstošu rehabilitācijas plānu. Tas tiek pielāgots katram insultu pārcietušajam individuāli, ņemot vērā katra pacienta unikālās vajadzības.
  • VIGO ir ekonomiski izdevīgāks. Standarta terapija rehabilitācijas centrā maksā ap 600 eiro nedēļā, rehabilitācija mājās izmaksā ap 60 eiro nedēļā. Savukārt Vigo, kas piedāvā vingrošanu katru dienu, cenā ir līdzvērtīgs vien divām fizioterapijas nodarbībām.

Lai uzzinātu vairāk par VIGO, lasi mūsu mājaslapā.


NRC "Vaivari" sāk izmantot Vigo insultu pārcietušo rehabilitācijā

Vigo programma ir nonākusi Vaivaru rehabilitācijas centra speciālistu rokās, kur NRC "Vaivari" izmantos Vigo jau šomēnes insultu pārcietušo ārstēšanā. Digitālā terapija insultam Vaivaros ir kas jauns, un Vaivaru speciālisti to ar pacientiem testēs un kopā ar Vigo komandu attiecīgi veiks piemērotākos uzlabojumus, iesaistot Vaivaru rehabilitācijas centra ergoterapeitus, fizioterapeitus un funkcionālos speciālistus. Sākotnēji tiks izmantots viens Vigo komplekts, ko piedāvās pacientiem ar līdzīgiem funkcionāliem traucējumiem. Vigo būs īpaši noderīgs brīvdienās, kad fizioterapeiti nav uz vietas, taču rehabilitāciju pacientiem būs iespējams turpināt nepārtraukti, kas ir īpaši svarīgi pirmajā gadā pēc insulta pārciešanas.

Rehabilitācijas pasākumi pēc insulta - jāuzsāk savlaicīgi

Vaivaros insultu pārcietušie nonāk pēc akūtās saslimšanas fāzes, kur tie uzsāk rehabilitācijas gaitas. Pacientus rehabilitācijai piesaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Pacientiem, kuri atrodas dinamiskās novērošanas rindā ir iespēja pieteikties, sazinoties ar atbilstošās programmas koordinatoru. Lai uzzinātu vairāk par akūto aprūpi un rehabilitācijas iespējām, lasi mūsu rakstā “Rehabilitācija pēc insulta“. Mērķis ar rehabilitāciju ir panākt, lai uzlabotu vai atjaunotu runas, kognitīvās, motora vai maņu funkcijas insultu pārcietušajam. Savlaicīga rehabilitācijas pasākumu uzsākšana ir ļoti svarīga - tos ir ieteicams uzsākt, cik ātri vien iespējams.

Valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus NRC "Vaivari” var saņemt:

  • pacienti ar funkcionāliem ierobežojumiem pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijas
  • pacienti, kuriem nepieciešama dinamiska novērošana sakarā ar hroniskiem funkcionāliem traucējumiem pēc rehabilitācijas kursa NRC "Vaivari".

NRC "Vaivari" ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā. Viena no galvenajām NRC "Vaivari" darbības jomām ir otrā posma medicīniskā rehabilitācija. NRC „Vaivari” medicīniskā, tehniskā un profesionālā bāze ir pietiekami augstā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi sniegt plaša spektra ārstniecības pakalpojumus.

Vigo tika izstrādāts sadarbībā ar Vaivaru rehabilitācijas centra speciālistiem. Visi vingrojumi un to sesijas, kas ietilpst Vigo programmā, ir sastādītas kopā ar Vaivaru fizioterapeitiem un citiem medicīnas speciālistiem. Tādēļ priecājamies, ka Vigo nonācis lietošanas gatavībā mūsu sadarbības partneru rokās, un NRC "Vaivari" izmantos Vigo kā palīgu insulta rehabilitācijā.


Vigo sevi pierāda kā viens no Eiropas veselības inovāciju veiksmes stāstiem 2019

Šogad viena trešdaļa no Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūta (EIT) apstiprinātajiem pamatiniciatīvas EIT Health projektiem nāk no InnoStars - Centrālās, Austrumeiropas un Dienvideiropas reģioniem, kas pazīstami arī kā "mērenie inovatori". Šie reģioni attīstas ļoti strauji, un ir acīmredzams, ka tie kļuvuši par vienu no veiksmīgāko un inovatīvāko projektu dzimtenēm, kas būtiski ietekmē Eiropas veselības aprūpes ekosistēmu. Vigo sevi pierāda kā viens no tiem. Vigo ir jaunuzņēmums no Latvijas, kas sniedz pacientiem iespēju saņemt digitālo terapiju insultam savu māju ērtībā un drošībā. Tagad, COVID-19 vīrusa laikā, kas būtiski izmainījis ikdienu visā pasaulē, tas kļuvis īpaši aktuāli.

Kā InnoStars reģioni sevi pierādījuši Eiropas veselības aprūpes ekosistēmā?

"Manuprāt tas vairs nav tikai viedoklis, ka InnoStars reģioni un EIT Health RIS ir "pietuvojušies" pārējiem reģioniem un kļuvuši par īstu inovāciju centru Eiropas veselības aprūpes ekosistēmā. Un tas ir objektīvs fakts, ar ko varam rēķināties. Es priecājos par EIT izteikto atzinību šiem veiksmes stāstiem un inovācijām. Protams, ir vēl iespējas izvērsties un pilnveidoties, jo ir daudzas problēmas, kas vēl ir jārisina veselības jomā. Taču 2019. gada EIT veiksmes stāstu atzinība ir apliecinājums mūsu partneru un EIT veselības centru izdarītajam milzīgajam darbam. Tāpat arī inovatoru, zinātnieku, uzņēmēju, akadēmiķu un veselības aprūpes speciālistu paveiktajam," vēsta Mikolajs Guardala, EIT Health InnoStars vadītājs.

EIT ar lepnumu prezentē 9 veiksmes stāstus no InnoStars un EIT Health RIS valstīm no 2019. gada. Tie kopumā sastāda 33% no visiem apstiprinātajiem veiksmes stāstiem, kas nāk no EIT Health. Vigo sevi pierāda kā viens no tiem, EIT Health par Kristapu Krafti un Vigo rakstot sekojoši: "Absolvents no vienas no EIT apstiprinātajām programmām, maģistra grāda ieguvējs veselības aprūpes inovācijās no Kopenhāgenas biznesa skolas un Vigo līdzdibinātājs. Jaunuzņēmums attīsta digitālo terapiju insultam, izmantojot uz pierādījumiem balstītas insulta ārstēšanas metodes un mākslīgo intelektu."

Lai uzzinātu vairāk par Vigo un pārējiem EIT Health InnoStars veiksmes stāstiem un iepazītos ar pilno rakstu, lūdzu lasiet šeit.

 


Intervija par insultu: Rehabilitācijas process pēc insulta

Jānis Grants, psiholoģijas doktors un smadzeņu traumas rehabilitācijas speciālists, iesāk sarunu par insulta rehabilitācijas procesa sarežģītību: "Tas ir ļoti komplicēts, ļoti sarežģīts, ne tikai pacientam, bet arī visiem ģimenes locekļiem. Ir tik daudz izmaiņas, kas notiek ļoti zibenīgā ātrumā. Vienu dienu cilvēks ir spējīgs veikt savus pienākumus, uzturēt kontaktu ar citiem, un pēkšņi nākamajā dienā viņš ir bez tām spējām, kuras iepriekšējā dienā bija pilnīgi normālas." Šajā rakstā lasi sarunu starp Latvijas vadošajiem jomas speciālistiem Jāni Grantu un Agnesi Orupi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti, kuri stāsta par to, kāds ir rehabilitācijas process pēc insulta, ko var sagaidīt gan pacients, gan tuvinieki. Kā arī to, kā rodas insults un kā tiek izšķirti insulta veidi ar tiem raksturīgajiem simptomiem.

Rehabilitācijas process pēc insulta: Ievads

Agnese un Jānis kopīgi raksturo galvenās izmaiņas, kas ar cilvēku pēc insulta parasti notiek. Jānis min to, ka šīs izmaiņas notiek vairākos veidos: "Viens no tiem ir cilvēka kognitīvās spējas. Cilvēkam valodas spējas, spēja sakarīgi domāt. Uzvedība noteikti mainās - pirms insulta cilvēks ir spējīgs veikt gandrīz visu, pēc insulta viņš ir ierobežots dēļ savām fiziskajām spējām. Emocijas, spējas uzturēt attiecības mainās. Tās ir dažas no krasām pārmaiņām, kas notiek cilvēkiem pēc insulta."

Jānis turpina par to, ko vajadzētu ievērot, ja ģimenē ir insultu pārcietušais: "Es domāju, ka ļoti daudz ģimenes īsti nezina, ko darīt. Viņiem trūkst informācijas, trūkst atbalsta." Viņš uzsver, ka insultu pārcietušie un viņu ģimenes slimnīcā bieži vien iegūst drūmu atveseļošanās perspektīvu dēļ ārstu un medicīnas speciālistu teiktā. "Protams, tas var notikt, ja nav kārtīgas rehabilitācijas intervences. Un ar kārtīgu insulta rehabilitācijas programmu, cilvēkiem var būt ļoti sekmīgi rezultāti, kas var virzīt viņus uz pareizo pusi un izmaiņām." Agnese apkopo, ka galvenais ir sekot savai rehabilitācijas programmai, konsultēties ar saviem mediķiem un ārstiem. Un ja gadījumā, rehabilitācijas programmas pacientam nav, ir pieejams Vigo, kas ir gatavs palīdzēt ar savu vingrojumu kompleksu. "Pats svarīgākais ir neatlaidīgi tos darīt diendienā, tieši tādā daudzumā, kā tas norādīts, lai cik tas arī būtu grūti," stāsta Agnese. Jānis piemin to, ka insultu pārcietušajam ir grūti darīt dažādas lietas, kā arī bieži vien ir motivācijas trūkums, tādēļ atbalsts no tuvajiem cilvēkiem, draugiem un radiem, ir ļoti svarīgs.

Smadzeņu neiroplasticitāte: Kas ir insults?

Agnese un Jānis pastāsta, kā rodas insults. Agnese min to, ka insulta laikā notiek smadzeņu bojājums: "Tur ir divi varianti - vai nu ir aizsprostojies asinsvads, kā rezultātā nenotiek pietiekama asins apgāde. Vai arī asinsvads plīst, un rodas asins izplūdums smadzenēs. Diemžēl šie bojājumi ir neatgriezeniski, ja vien insults nav ļoti viegls. Un jo plašāki bojājumi, jo vairāk traucēta ir cilvēka spēja darboties vai respektīvi tiek ietekmēts viņa ķermenis, kā arī viņa emocionālā sistēma." Bet šajā gadījumā palīgā nāk smadzeņu neiroplasticitāte, par ko pastāsta Jānis.

"Tur ir ļoti svarīgas izmaiņas, kas notiek smadzenēs, smadzeņu darbībā un šūnās. Teiksim, tās bojātās smadzeņu šūnas vairs nevarēs izpildīt tās funkcijas, kuras agrāk varēja izpildīt. Bet smadzenēm ir iespēja pārstrukturēties savā darbībā tā, ka citas smadzeņu daļas pārņem tās pašas funkcijas, ko bojātā smadzeņu daļa izpildīja agrāk." Jānis uzsver, ka šis smadzeņu neiroplasticitātes process ir ļoti atkarīgs no tā, cik centīgi tiek pildīta rehabilitācijas programma. Ja programma netiek pildīta un pacients neveic uzdevumus, kas veicina šo smadzeņu neiroplasticitāti un stimulāciju, tad netiek izveidota sadarbība starp veselajām smadzeņu šūnām un ķermeņa daļām. "Ja tur nenotiek darbība ļoti aktīvā veidā, tad nekas neuzlabosies. Smadzenēs netiks tā jaunā "saruna" izveidota, un cilvēks diemžēl paliks par invalīdu," atzīst Jānis.

Agnese stāsta, ka rehabilitācijas programma ir jāuzsāk pēc iespējas agrāk. Līdz ko ārsti dod atļauju sākt rehabilitācijas procesu pēc akūtās fāzes, tas būtu jādara nekavējoties. "Kādēļ tas ir tik svarīgi? Ja paiet laiks, kas ir vairāki mēneši vai pat gads, tad tā iespēja pārprogrammēt smadzenes būs krietni samazināta. Tātad tas optimālais laiks ir pirmajos mēnešos. Noteikti ir ļoti daudz jāpaveic pirmajā gadā. Progress var notikt arī vēlāk, taču tas nebūs tik manāms, tik dinamisks, un cilvēks piedzīvos mazāk izmaiņu," stāsta Jānis. Pacientam būs vairāk paliekošu traucējumu, un stāvoklis tik strauji vairs neuzlabosies. Agnese apkopo, ka jo ātrāk tiek uzsākta rehabilitācija, jo labāk. "Problēma, ka cilvēkiem bieži trūkst enerģija, viņi nezina, ko darīt, kā tieši darīt, kas ir tā pareizā deva. Un tur ir ļoti svarīgi, viens, ka ir ļoti skaidras instrukcijas, ko piemēram Vigo programma izveido. Kā arī atbalsts no tuvajiem cilvēkiem, no ģimenes locekļiem, kas var palīdzēt uzturēt to gribu uzlaboties," stāsta Jānis. Agnese apkopo, ka ir ļoti svarīga tuvinieku iesaistīšanās, gan fiziski vingrinājumu pildīšanā, gan arī emocionāli, lai insultu pārcietušais ģimenes loceklis ir pozitīvi uz pārmaiņām vērsts. "Jo šī smadzeņu neiroplasticitāte mums faktiski sola, ka varēs būt uzlabojumi. Ka uzlabojumi var būt būtiski."

Insulta veidi un to ietekme uz cilvēku

Agnese un Jānis pastāsta vairāk par insulta veidiem. "Tātad, ko mēs zinam, ja rodas šis te smadzeņu bojājums, mums smadzeņu dažādās daļas atbild par dažādām funkcijām. Un atkarībā no tā, kurā vietā ir šis smadzeņu bojājums, tad tiks ietekmēta viena vai otra ķermeņa daļa - vai cilvēka spēja runāt, vai viņa emocionalitāte." Abi speciālisti dalās ar to, kādi ir insulta veidi un kas tiem raksturīgs. Jānis min trīs galvenos insulta veidus. Viens no tiem ir smadzeņu labajā daļā, kad cilvēkam kreisā ķermeņa daļa nestrādā kā agrāk. Viņš min raksturīgākās iezīmes šāda veida insultam: "Muskuļi būs vājāki, to darbība būs ietekmēta. Varētu būt arī paralīze dēļ tā, ka labā smadzeņu daļa ir bojāta. Varētu būt arī problēmas ar uzmanības noturēšanu. Cilvēks iespējams varētu arī neatpazīt lietas, kā to varēja agrāk, rodas neskaidrība. Labās smadzeņu daļas ievainojuma rezultātā varētu būt arī izmaiņas cilvēka emocijās." Viņš min arī to, ka cilvēks var apkārtējiem šķist apātisks, būt neadekvātu emociju pārņemts.

Jānis raksturo otro insulta tipu, kad smadzeņu kreisā daļa ir bojāta vai ievainota. Šajā gadījumā labā ķermeņa daļa būs ietekmēta. Labajā rokā un kājā būs vājums, var būt arī paralīze. "Un tur arī ir tā atšķirība, cik roka ir ietekmēta, cik kāja. Tas nozīmīgais par kreisās smadzeņu daļas bojājumu ir tas, ka valoda ir ļoti, ļoti negatīvi ietekmēta. Tur varētu būt grūtības runāt, grūtības saprast valodu, dažādi afāzijas paveidi. Tas ir tas, kas ļoti traucē, jo cilvēks vairs nevar komunicēt," stāsta Jānis. Viņš uzsver, ka tas cilvēkam ir visgrūtākais - zaudēt valodas un runas spēju. Un ir ļoti jāpiestrādā, lai tās atgūtu. Iespējams, valodas spēja cilvēkam vairs neatgriezīsies tāda, kāda tā bijusi agrāk. Abi speciālisti min, ka ir vairāki runas traucējumu veidi, kas var rasties. Agnese stāsta: "Viņš var saprast, ko viņam saka, bet viņš pats nevar izteikties." Jānis piebilst: "Vai tieši otrādi - viņš tākā varētu runāt un vārdi iznāk, bet sakarības nav un apkārtējie nevar saprast, ko tas cilvēks mēģina pateikt." Viņš turpina: "Vai arī var būt tā, ka ar insultu pārcietušo runā viņa dzimtajā valodā, bet viņam liekas, ka tā ir pilnīga svešvaloda".

Jānis stāsta par trešo insulta tipu, kas notiek smadzeņu stumbrā: "Ar to ir ļoti nozīmīgas problēmas, jo tiek ietekmētas "pamatsastāvdaļas". Tādas, par ko mēs nemaz nedomājam - elpošana, sirds darbība. Tas viss varētu būt ietekmēts. Kā arī cilvēka līdzsvars. Spēja noturēt savu līdzsvaru." Viņš min, ka šī tipa insultu pārcietušais piedzīvos būtiskas grūtības muskuļu darbībā, un tos nespēs lietot tā, kā to agrāk varēja. Grūtības ir arī tajā, ka cilvēka kognitīvās spējas šajā gadījumā ir ļoti labas - viņš labi spēj uztvert un saprast informāciju. Taču fiziski viņš izskatās ļoti nespējīgs. Agnese piemin, ka šajā gadījumā var notikt arī redzes dubultošanās: "Cilvēks ir gatavs darīt, bet nevar noorientēties telpā, jo līdzsvara izjūta ir ļoti ietekmēta. Kas arī ir liela problēma, kad cilvēks taisa vingrinājumus." Līdzsvara zudums rada risku nokrist un to, ka insultu pārcietušais sevi var vēl vairāk savainot.

Rehabilitācijas temps un slodze

Abi speciālisti runā par rehabilitācijas tempu, cik daudz un cik ātri insultu pārcietušais var sākt darboties, un ar ko ģimenes locekļiem jārēķinās. "Kā jau mēs minējām iepriekš, ir ļoti svarīgi iesākt, kā var. Cilvēks ir ļoti smagu ievainojumu piedzīvojis, un viņa spēja mobilizēt savu enerģiju un kārtīgi piestrādāt pie rehabilitācijas vingrinājumiem būs ļoti minimāla sākuma punktā. Viņš būs ļoti vājš, nespēcīgs." Jānis stāsta, ka sākotnēji vingrinājumi ir jāveic saudzīgi, īsu posmu intervālā. Palīdzēt var kāds blakus esošais, kas ir fiziski spēcīgāks. Tākā insulti atšķiras intensivitātē, vingrojumu temps arī atšķirsies: "Ļoti svarīgi novērot to, cik daudz tas cilvēks ir spējīgs, cik daudz viņam ir enerģija. Un tad vienkārši ņemt pauzītes, atpūsties," stāsta Jānis. Viņš min to, ka piederīgajiem ir svarīgi arī paslavēt savu insultu pārcietušo tuvinieku, parūpēties par viņu dažādos veidos. "Atnest tēju, apēst kādu cepumiņu, un tad turpināt atkal. Un katru dienu, daudz stundas dienā, vienkārši šādā veidā. Pastrādāt dažas minūtes, paņemt pauzīti, varbūt pat drusku garāku. Un visu laiku šādā rutīnā," iesaka Jānis.

Agnese min to, ka ir svarīgi, lai insultu pārcietušajam izveidotos dienas režīms. "Jo tas, ko bieži saka ārsti slimnīcās ir, ka insultu pacientiem apgriežas dienas kārtība otrādāk. Ka viņi guļ pa dienu, un tad pa nakti grib darboties - tad, kad visi citi grib gulēt. Un tas nebūtu labi, it īpaši mājas apstākļos. Tad, kad ģimene grib atpūsties, tad insultu pārcietušais ir gatavs beidzot vingrot. Tāpēc dienas režīms ir ļoti svarīgs," viņa stāsta. Jānis turpina: "Kāpēc ir ļoti svarīgi pa dienu darboties un pa nakti gulēt? Mums ir mūsu dabiskais gulēšanas-aktivitātes ritms. Ir tā, ka mēs esam nomodā pa dienu, jo mēs varam iegūt enerģiju no saules gaismas." Viņš iesaka pieturēties pie konkrēta dienas režīma - celties piemēram 7:00-8:00 no rīta, un iet gulēt 21:00-23:00 vakarā. Jānis stāsta, ka tādā veidā būs iespējams izveidot dienas režīmu. Viņš min, kādēļ šāda rutīna ir svarīga: "Rutīna palīdz mierināt cilvēkus un dot to struktūru, kas ir vajadzīga. Tātad no rīta tā varbūt ir brokastis, iedzert tēju vai kafiju, personiskā higiēna. Tad var sekot laiks darbiem, kāda izklaide, izprieca. Bet tie posmi jākārto tā, lai tie nav pārāk gari." Ir svarīgi pievērst vērību, cik insultu pārcietušais ir spējīgs izdarīt un kad viņš vairs nespēj veikt nepieciešamos vingrojumus tik sekmīgi. Jānis min to, ka uzdevumus ir svarīgi pildīt, kamēr insultu pārcietušajam vēl ir enerģija. "Ir jāsaprot, ka pēc insulta cilvēks progresīvi paliek stiprāks un sāk atveseļoties. Tu neslīdi uz leju pēc insulta," stāsta Jānis. Viņš piebilst, ka laika gaitā stāvoklis nostabilizējas un progresē ar vingrinājumu palīdzību un nepieciešamās rehabilitācijas programmas pildīšanu.

Atlabšanas ātrums pēc insulta

Abi speciālisti pastāsta par laiku, kādā iespējams novērot uzlabojumus. Jānis min: "Ja cer, ka tas notiks rīt, tā būs liela vilšanās. Atveseļošanās process ir ļoti lēns salīdzinoši ar to, pie kā mēs parasti esam pieraduši. Tas prasīs laiku. Ja pie tās programmas piestrādā konsekventi, tad solīti pa solītim tā situācija uzlabosies." Jānis stāsta, ka process ir ilgstošs, tas ilgst vairākus gadus, un dažos gadījumos var ilgt pat 5-10 gadus. "Bet, ja cilvēks turpina piestrādāt pie vingrinājumiem, pie visa tā, kas viņam ir parādīts, ko viņš ir iemācījies. Viņš turpinās mazliet visu laiku uzlaboties. Tā problēma ir, ka mēs esam pieraduši dzīvē pie tā, ka mēs pastrādājam un tad mēs fiksi apstājamies. Un mēs domājam, ka viss būs labi," stāsta Jānis. Viņš uzsver, ka ir ļoti svarīgi nepārtraukt rehabilitācijas procesu un cītīgi pieturēties pie uzdevumu pildīšanas, citādāk progress apstāsies. Viņš piebilst, ka ģimenes locekļiem ir jāsaprot, ka tas ir daudzu gadu atbalsts, ko būs nepieciešams sniegt. "Nebūs tā, ka, ja mēs darām cītīgi uz pāris mēnešiem, mēs varēsim atpūsties. Tākā ir ļoti svarīgi, ka ģimenes locekļiem arī šajā situācijā izveidojas sava rutīna un viņi apbruņojas ar pacietību. "Ka viņi maina lomas, arī reizēm atpūšas, jo tas prasa milzīgu enerģiju un sagādā lielu stresu palīdzēt un atbalstīt cilvēku, kam ir šāds nopietns ievainojums," Jānis stāsta. Agnese piebilst: "Es atgriežos pie tās "maza bērna" metaforas - jo plašāks smadzeņu bojājums, jo mazāks ir "bērns". Un vairāk gadi viņam būs vajadzīgi atlabšanai, vairāk vajadzēs to atbalsta struktūru, kas palīdz un darbina, un vingro."


Insults un koronavīruss: Kāda tiem saistība?

Tomasa Džefersona universitātes pētnieki vēsta, ka gados jauni pacienti bez jebkādiem insulta riska faktoriem varētu būt pakļauti paaugstinātam riskam saslimt ar insultu, ja viņi ir saslimuši ar COVID-19. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai viņiem ir insulta simptomi vai nav. Universitātes ķirurgi ar komandu analizēja insulta pacientus no 20. marta līdz 10. aprīlim. Tas, ko viņi novēroja insulta gadījumos, bija kas neparasts. Šajā rakstā lasi par ASV medicīnas speciālistu pētījumiem šo abu saslimšanu gadījumā, un par to, kā insults un koronavīruss varētu būt saistīti.

Insults un koronavīruss - novērojumi, kas izraisa bažas

"Mums bija pacienti vecumā no 30 līdz 50 ar smagiem insultiem. Tādiem, ko parasti redzam pacientos, kam ir 70-80 gadi," stāsta Paskāls Džabours, Neirovaskulārās ķirurģijas un endovaskulārās ķirurģijas nodaļas vadītājs Vickie & Jack Farber neirozinātnes institūtā. Viņš ir vecākais autors pētījumam, kas publicēts laikrakstā "Neurosurgery" 4. jūnijā, sadarbībā ar ķirurgiem no Ņujorkas universitātes Langone medicīnas centra Ņujorkā, kas pēta un raksturo insultu gadījumus pacientiem, kas testējuši pozitīvi ar COVID-19.

"Lai gan jāuzsver, ka mūsu novērojumi ir provizoriski un balstīti uz novērojumiem 14 pacientu gadījumā, mūsu novērotais izraisa bažas," stāsta Dr. Džabours. "Jaunus cilvēkus, kuri iespējams nemaz neapzinās, ka sirgst ar koronavīrusu, piemeklē trombu veidošanās, kas var izraisīt smagu insultu."

Pētnieki, tajā skaitā pirmais autors un ārsts Ahmads Sveids, izmeklēja 14 pacientus, kuri pie viņa nonāca insulta vienībā ar akūtu insultu. 9 pacienti bija vīrieši, 6 bija sievietes. Puse no viņiem nezināja, ka viņiem ir koronavīruss, kamēr pārējie jau ārstējās citu vīrusa simptomu dēļ pirms viņus piemeklēja insults.

Daži no pētījuma galvenajiem secinājumiem:

  • Pacienti ar insulta pazīmēm atlika iešanu uz slimnīcu dēļ bailēm saslimt ar koronavīrusu. Insulta ārstēšanas laika logs ir ļoti mazs, tādēļ šāda atlikšana var būt dzīvībai bīstama.
  • Mirstība šiem insulta pacientiem ar koronavīrusu bija 42.8%. Parasti mirstība pēc insulta ir ap 5-10%.
  • 42% no insulta pacientiem, kas testēja pozitīvi ar koronavīrusu bija vecumā līdz 50 gadiem. Lielākā daļa insultu gadījumu ASV (vairāk nekā 75%) ir cilvēkiem vecumā virs 65.
  • Koronavīrusa sastopamība starp insultu pārcietušajiem bija 31.5%, spriežot pēc šī pacientu kopuma.
  • Pacientiem insults tika konstatēts lielajos asinsvados, abās smadzeņu puslodēs, gan smadzeņu artērijās, gan pārējos asinsvados. Visi šie novērojumi ir neparasti insulta gadījumā.

Kāpēc koronavīruss, kas tika uzskatīts kā plaušu saslimšana, veicina trombu veidošanos, kas paaugstina insulta saslimstības risku? Pētnieki ir noskaidrojuši, ka koronavīruss nonāk cilvēka šūnās caur ļoti specifisku piekļuves punktu - proteīnu, kas atrodas uz cilvēka šūnām, ko sauc ACE2. Taču koronavīruss pieslēdzas pie šī proteīna un izmanto to kā ieeju uz šūnu, kur tas var vairoties. Ne visām šūnām ir vienāds daudzums ACE2. Šis proteīns ļoti bagātīgi atrodas uz šūnām, kas atrodas asinsvados, sirdī, nierēs, kā arī plaušās. Dr. Džabours un viņa kolēģi spriež, ka vīruss varētu traucēt šī receptora normālai funkcijai, kas kontrolē smadzeņu apasiņošanu, kā arī izmanto to kā iekļuves punktu šūnā.

Vēl viena iespējamība ir tas, ka asinsvadu iekaisums (jeb endotēlijs), kas izraisa vaskulītu ar traumu šūnām, kuras veido asinsvada lūmenu, izraisa mikro trombozi mazajos asinsvados.

"Mūsu novērojumi, lai arī provizoriski, var kalpot kā brīdinājums neatliekamās medicīnas personālam un visiem tiem, kas patvērušies mājās," uzsver Dr. Džabours. "Insults piemeklē cilvēkus, kuri nezina, ka viņiem ir COVID-19, kā arī tos, kuriem infekcija piemīt. Mums jābūt modriem un jāreaģē ātri, kad novērojam insulta pazīmes."

Novērojumi insultu pārcietušajiem ar COVID-19 Ņujorkā

Laikrakstā "New York Times" tiek ziņots par satraucošiem insulta gadījumiem jaunu cilvēku vidū. Neirologi Ņujorkā, Detroitā, Ņūdžersijā un citās valsts daļās ziņo par šādu gadījumu uzliesmojumu. Daudziem radusies pārliecība, ka šie neizskaidrojamie insultu gadījumi ir vēlviena mānīga Covid-19, jaunā koronavīrusa izraisītās slimības izpausme.

Šie gadījumi apstiprina aizdomas par to, ka koronavīruss uzbrūk ne vien plaušām, bet arī nierēm, smadzenēm, sirdij un aknām. Retās reizēs tas izsauc dzīvībai bīstamo iekaisuma izraisītu šoku bērniem. "Mēs redzam pārsteidzošu daudzumu jaunu cilvēku, kam bijis vien neliels klepus vai vispār nav manīti nekādi vīrusa simptomi, un viņi pašizolējas savās mājās tākā to vajadzētu darīt. Taču viņus pēkšņi piemeklē insults," stāsta Dr. Adams Dmitrivs, radiologs no Toronto universitātes un līdzautors publikācijai par insulta gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19. Publikācija vēl nav bijusi recenzēta.

Lai arī vairākiem no šiem pacientiem bijis diabēts un hipertensija, nevienam no viņiem nepiemita ar sirdi saistīti riska faktori, kuri kā zināms palielina risku saslimšanai ar insultu. Lielākā daļa no šiem pacientiem bija vecumā līdz 65. Dažiem insults bija pirmais koronavīrusa infekcijas simptoms, un viņi atlika vēršanos pēc neatliekamās palīdzības baidoties no tā, ka tiks "pieķerti".

No 10 pacientiem, kas aprakstīti Dr. Dmitriva pētījumā, divi gāja bojā dēļ tā, ka koronavīruss uzbruka viņu plaušām, un divi vīrieši - 46 gadi un 55 gadi - insulta dēļ.

Dakteri no Ņujorkas centra Mount Sinai Health System arī novērojuši neparasti augstu skaitu jaunu cilvēku, minot, ka viņi ārstējuši 5 šādus pacientus ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā. "Centrs parasti uzņem tikai vienu pacientu vecumā līdz 50 gadiem katras trīs nedēļas," stāsta neiroloģe Dr. Johanna Fifi un viņas kolēģi vēstulē laikrakstam "The New England Journal of Medicine".

Satraucoša tendence gados jauniem cilvēkiem

Veselības portālā "Healthline" tiek vēstīts par COVID-19 un insulta saistību. Tiek novērots, ka:

  • lai gan COVID-19 tiek uzskatīts par plaušu infekciju, ir veikti atklājumi, ka tas veicina trombu veidošanos, kas savukārt noved līdz smagiem insultiem.
  • Eksperti min, ka tas var notikt ar jebkuru pacientu, neskatoties uz viņu vecumu, un pat ar tiem, kam simptomi ir vien daži vai neesoši.
  • Gados jauni COVID-19 pacienti piedzīvo insultus arī kad viņu simptomi ir minimāli

COVID-19, ko izraisa SARS-CoV-2, parasti uzbrūk plaušām. Daži no vīrusa simptomiem ir klepus un grūtības elpot, taču ārsti ir novērojuši satraucošu tendenci - COVID-19 pacienti, pat 30 gadu vecumā, piedzīvo insultus, kad simptomi bijuši vien minimāli. "Tiek novērots, ka koronavīruss izraisa mikrotrombu veidošanos. Šie trombi var ceļot uz plaušām un apgrūtina asins plūsmu plaušās, ko sauc par plaušu emboliju, vai ieceļo smadzeņu asins cirkulācijā un izraisa išēmisku insultu, " portālam stāsta Dr. Teresa Kaprioti no Villanova universitātes. "Tas šķiet notiek ar tiem, kurus piemeklējuši smagi COVID simptomi," stāsta Kaprioti, "tas var notikt jebkurā vecumā un tas notiek pēkšņi."

Simptomi, kuriem svarīgi pievērst uzmanību, ir sekojoši:

  • Vājums vai paralīze ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Jūtības zudums ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Vājums sejas muskuļos vienā sejas pusē
  • Runas traucējumi

Lai uzzinātu vairāk par insulta simptomiem un pazīmēm, lasi mūsu rakstā "Kādas ir insulta pazīmes, un kad vērsties pēc palīdzības?".

Ņujorkas dakteri izsaka brīdinājumus par insultu un COVID-19

Kad ārsti, tajā skaitā Dr. Johanna Fifi no Mount Sinai slimnīcas martā novēroja neparastu daudzumu insultu pārcietušo ar COVID-19, viņa kopā ar kolēģiem nolēma publiski izteikt brīdinājumu. "Mēs izvirzam hipotēzi, ka šis vīruss ietekmē asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī, un tas ir tas, kas izraisa trombu veidošanos," stāsta Dr. Fifi. Viņu ziņojums tika publicēts laikrakstā "The New England Journal of Medicine".

"Mēs šo ziņojumu publicējām, jo bija diezgan neparasti novērot tik daudzus gados jaunus pacientus tik īsā laika posmā," stāsta Dr. Fifi. "Taču mums ir vēl citi pētījumi, kuros apskatīta šī statistika. Un mēs novērojām divreiz vairāk lielo asinsvadu insultus nekā parasti, tieši COVID lielākā uzliesmojuma nedēļās." Ārste apstiprināja, ka šo trombu veidošanās ļoti ticams notiek saistībā ar COVID-19. Viņa min arī to, ka tas var notikt jebkurā vecuma grupā un var notikt pēkšņi.

"Tas noteikti ir kas tāds, ko COVID-19 nodara, un tās šķiet pārāk lielas asociācijas, lai tām nebūtu nekādas saistības. Tam ir pārāk liela sakritība," stāsta Dr. Fifi. "Ko mēs zinām ir tas, ka COVID-19 izraisa asinsvadu nosprostojumus citviet ķermenī, kā piemēram kājās, un tas, ka vīruss bojā asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī."

Kā COVID-19 varētu izraisīt insultu

Nesen publicētā pētījumā atklāja to, ka COVID-19 un citas slimības, kas izraisa spēcīgu iekaisumu viscaur ķermenī var palielināt aterosklerozes plāksnes veidošanās risku, kā arī asinsvadu plīsuma risku. Tas savukārt noved līdz insultam un citām sirds un asinsvadu slimībām.

"Pacientiem ar COVID-19 arī ir augstāks risks saslimt ar venozo trombemboliju," pētījuma autori raksta. Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas (AHA) teikto, venozā trombembolija ir trombs, kas sākas vēnā, un tā ir trešā izplatītākā asinsvadu saslimšanas diagnoze pēc sirdslēkmes un insulta. Autori min arī to, ka gripa un citi vīrusi arī tiek uzskatīti kā aterosklerozes plākšņu plīsumu veicinātāji.

Pētījums, kas veikts Virdžīnijas universitātes (UVA) veselības iestāžu speciālistu vadībā, ir paredzēts kā ceļvedis neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem, kuri ārstē COVID-19 pacientus vai tos, kuriem ir aizdomas par to.

"Rakstot šo rakstu, mēs cerējām izglītot neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstus par šī patogēna esamību un tā ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu," paziņojumā vēsta Dr. Breidijs no Virdžīnijas universitātes.

Lai arī COVID-19 tika uzskatīts par plaušu infekciju, atklāts, ka vīruss izraisa trombu veidošanos, kas var izraisīt smagu insultu. Speciālisti no vairākām iestādēm uzsver, ka tas var notikt cilvēkiem no jebkuras vecuma grupas, pat tiem, kuriem ir vien daži simptomi vai to nav vispār. Šī iemesla dēļ kopš aprīļa Mount Sinai slimnīca Ņujorkā pacientus sākusi ārstēt ar asinsšķīdinātājiem. Jauns pētījums, kas publicēts maijā, arī vēsta par to, ka smagu iekaisumu COVID-19 rezultātā var rasties aterosklerozes plāksne, kas savukārt paaugstina risku saslimšanai ar insultu. Bažas tikt diagnosticētiem ar COVID-19 var likt insultu pārcietušajiem atlikt vēršanos pēc palīdzības, taču ārsti mudina nekādā gadījumā neatlikt šo dzīvībai bīstamo stāvokļa ārstēšanu.


Kas sagaidāms 5 gadus pēc insulta?

Insults notiek pēkšņi un negaidīti, tomēr tā seku mazināšanas pasākumi var ilgt pat vairākus gadus. Šajā rakstā uzzini par to, kādi ir 5 gadi pēc insulta un ko ir iespējams sagaidīt šajā laika posmā.

Agrīnajos rehabilitācijas posmos insultu pārcietušajam var būt dažāda attieksme. Visbiežāk sastopamās domas un frāzes ir šādas:

  • “Es izveseļošos ļoti ātri, vēl nedaudz un būšu pavisam vesels!”
  • “Šis process būs ilgs, bet es esmu gatavs strādāt, lai man paliktu labāk!”
  • “Kāda jēga censties, tāpat nekas nemainīsies...”

Lai gan šīs domas ir pamatojamas ar to, ka pacientam šī ir pirmā pieredze, kurā viņa cerības jaucas ar ārstu prognozēm, katra situācija ir individuāla un nevienu no tām nedrīkst noliegt uzreiz. Veiktie pētījumi paredz neiroplasticitātes aktivitāti visas dzīves garumā.

Kas sagaidāms pirmajos insulta rehabilitācijas gados?

Sākotnēji insulta pacientam būs nepieciešams intensīvs medicīnas speciālistu atbalsts un rehabilitācijas pasākumi, jo visstraujākā atkopšanās notiek pirmā gada laikā. Labus rezultātus var sasniegt arī vairākus gadus pēc insulta, bet ir vieglāk iemācīties kustēties pareizi jau sākumā, nevis pēc tam “atmācīties” nepareizus ieradumus. Tāpēc svarīgi ir pievērst uzmanību darbībām, kas atstāj kā ilgtermiņa, tā īstermiņa funkcionālo rezultātu. Lai pacients varētu sasniegt labākos rezultātus, rehabilitāciju nepieciešams uzsākt cik vien ātri iespējams. Kā labs insulta atkopšanās palīgs var kalpot digitālais rīks VIGO, kas ir pieejams pēc pieprasījuma rehabilitācijai mājas apstākļos. VIGO apvieno insulta rehabilitācijas “zelta standartu” - emocionālo atbalstu pielietojot KBT (kognitīvi - biheiviorālās terapijas) tehnikas, fizioterapijas vingrinājumus funkcionālo spēju uzlabošanai un pacientu izglītojošus rakstus par insulta izraisītājiem, sekām un iespējām atkopties.

Pēc hospitalizācijas un akūtās aprūpes pacients tiks nozīmēts stacionārai rehabilitācijai centrā, savukārt pastāv iespēja, ka nāksies kādu laiku uzgaidīt, pirms nozīmētā kursa. Tādēļ iesakām konsultējoties ar speciālistu apsvērt rehabilitācijas iespējas mājas apstākļos.

Pirmajos posmos atkopšanās notiks ļoti strauji, pacientam var kļūt labāk ik pēc nedēļas, tomēr tas ir smaga darba rezultāts.

Kas ir neiroplasticitātes intensīvais periods?

Neiroplasticitātes intensīvais periods ir laika posms pēc traumas, kad ķermenis cenšas intensīvi izmantot resursus, lai “saremontētu” vai kompensētu bojāto smadzeņu daļu, kur nepieciešams izstrādāt jaunus neironu ceļus neveselo vietā. Kā pierādīts vairākos pētījumos, bojājums kādā smadzeņu zonā liek tai aktīvi reaģēt, izraisot tieši neiroplasticitāti un stimulējot strauju funkciju atjaunošanos. Neiroplasticitāte smadzeņu bojājuma gadījumā ir kā jauna ceļa uzbūvēšana vecā vietā. Proti, kad nepieciešams vecu, bedrainu un braukšanai nederīgu ceļu aizvietot ar jaunu, tas var tikt nedaudz nobīdīts uz kādu pusi, bet ved uz to pašu galamērķi. Tāpat darbojas arī smadzeņu kartes reorganizācija. Kad kāds neironu ceļš ir bojāts, to aizvieto ar jaunu, kurš var atrasties citur (pat pretējā smadzeņu puslodē), bet aizved līdz ķermeņa kustībai jeb galamērķim.

Lai veicinātu šo atjaunošanos, būtiski ir bieži un pareizi pildīt šķietami garlaicīgus vingrinājumus, lai izveidotu jaunus neironu ceļus, kas kontrolē kustību.

Lai gan neironu ceļu veidošanās notiek visa mūža garumā, intensīvā neiroplasticitātes perioda ilgums katram ir individuāls. Pēc insulta tas var ilgt līdz pat vienam gadam.

Kas notiek pēc neiroplasticitātes intensīvā perioda?

Nozīmīgākās un straujākās izmaiņas notiks pirmajā gadā pēc insulta, bet rehabilitācija nedrīkst apstāties pat tad, kad šķiet, ka funkcionālo spēju maksimums jau ir sasniegts. Kad kāds mērķis ir sasniegts, jāpadomā, vai ir iespējams un nepieciešams to modificēt, mēreni paaugstinot uzdevuma grūtības pakāpi. Uzdevumus vajag pāveidot tikai tik daudz, cik tas ir droši insultu pārcietušā fiziskajai un garīgajai veselībai, bet ir pietiekams izaicinājums viņa spējām.

Ir pierādīts, ka cilvēki, kuri nedēļā vismaz piecas dienas pilda fizioterapijas un smalkās motorikas vingrinājumus, piecu gadu laikā sasniedz ļoti labus rezultātus, un mazāk smaga insulta gadījumā iespējama pilnīga atlabšana. Tomēr pacientiem, kuriem bijis smags vai ļoti smags insults būs nepieciešams ilgāks laiks.

5 gadi pēc insulta - kas seko tālāk?

Ir grūti prognozēt, kāds tieši būs sasniegtais rezultāts piecu gadu laikā, jo katra insulta pacienta iepriekšējais fiziskais stāvoklis, vecums, rehabilitācijas intensitāte, motivācija un citi faktori ir dažādi. Taču ir iespējams sasniegt jaunus augstumus arī pēc piecu gadu atzīmes.

Atsākot intensīvu rehabilitāciju vismaz piecas dienas nedēļā, kad ir pagājuši pieci un vairāk gadi, insultu pārcietušajam ir potenciāls uzlabot savu fizisko stāvokli. Regulāri lietojot VIGO šī iespēja kļūst vēl lielāka, jo VIGO piedāvā rehabilitāciju mājas apstākļos sešas dienas nedēļā un iespēju atkārtot sešu dienu mīļākos vingrinājumus no izpildītajiem. VIGO ir digitālais rehabilitācijas rīks, kurš ir pieejams planšetdatorā un piedāvā insulta rehabilitāciju mājas apstākļos. Vislabākos rezultātus var sasniegt, ja sāk to lietot jau pirmajās dienās pēc atgriešanās mājās no akūtās rehabilitācijas stacionārā, Šis rīks piedāvā pacienta funkcionālajam stāvoklim personalizētu rehabilitācijas programmu, sastādītu kopīgi ar labākajiem insulta rehabilitācijas speciālistiem.

VIGO iespējams pieteikt rakstot uz: sveiki@vigo.health


Kādi ir redzes traucējumi pēc insulta?

Redzes traucējumi ir visai biežas insulta sekas - vismaz pusei no insultu pārcietušajiem ir kāda veida redzeslauka traucējumi, savukārt citiem tā var būt miglaina vai kā citādi mainīta. Šajā rakstā uzzini, kādi redzes traucējumi pēc insulta ir visbiežāk sastopami.

Nereti sastopami tieši redzeslauka traucējumi kādā no pusēm, piemēram, labajā, ja insults bijis kreisajā smadzeņu puslodē. Ja bojājums nācies uz labo puslodi - iespējams cietīs kreisās puses redzeslauks. Redzes nervu kontrolē tam pretējā smadzeņu puslode, tāpat kā ķermeņa puses. Tas nozīmē, ka redzes traucējumi sakritīs ar ķermeņa nespēju.

Vienas puses redzeslauka traucējumi

Redzeslauks var sašaurināties vai kāds laukums no tā “izkrīt”. Šādu gadījumu, kas bieži vien piemeklē insultu pārcietušos, sauc par homonīmo hemianopsiju. Šis stāvoklis ir kādas puses redzeslauka “izkrišana” abām acīm vienā acs pusē. Tādā veidā redzeslauks tiek sašaurināts un cilvēkam zūd perifērā redze. Kā insulta sekas, visbiežāk iespējams novērot tieši kreisās puses hemianopsiju. Šie traucējumi nav redzes nerva defekts, bet gan smadzeņu nespēja apstrādāt saņemto informāciju, ko tās saņem no kreisā redzeslauka.

 

Redzes uztveres defekti

Trešdaļai cilvēku, kas piedzīvojuši insultu var būt redzes uztveres traucējumi, kas var izpausties kā nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm, grūtibas atpazīt sejas, objektus vai krāsu uztveres traucējumi. Nevērība pret kādu no ķermeņa pusēm ir uzmanības traucējums, kas nozīmē visas ķermeņa puses neievērošanu. To izraisa labās parietālās smadzeņu daivas insults. Šis traucējums nav saistīts tikai ar redzi, bet gan telpisko uztveri. Atsevišķos gadījumos iespējams novērot kustīgu objektu uztveres grūtības vai citus no vides saņemtās informācijas traucējumus.

Acu kustību traucējumi

Visai izplatīts insulta izraisīts ar acu novietojumu saistīts defekts ir strabisms jeb šķielēšana. Strabisms ir nepareiza acu pozīcija attiecībā pret tās plakstiņiem un kaktiņiem. Acu kustību traucējums ir arī grūtības fokusēt redzi uz tuvāk vai tālāk esošiem objektiem. Kā paša insulta laikā, tā arī tā rezultātā bieža parādība ir attēla dubultošanās vai raustīšanās.

Kā atpazīt, vai radiniekam ir redzes traucējumi?

Ja radinieks pats neatpazīst un nepaziņo par kādu no minētajiem traucējumiem, nereti apkārtējie to var pamanīt tikai krietni vēlākos insulta rehabilitācijas posmos. Īpaši redzeslauka iztrūkuma vai sašaurinājuma gadījumā, jo smadzenēs var iedarboties redzes kompensācijas mehānisms, kas aizvieto iztrūkstošo redzes laukumu ar kādu citu attēlu. Radinieka ieskriešana durvju ailē vai ielas stabā, objektu neievērošana, kas novietoti labajā/kreisajā pusē ir novērotājam pamanāmākā sašaurināta redzeslauka izpausme. Citi redzes defekti var būt saistīti ar grūtībām atrast priekšmetus uz raibām līdzenām virsmām vai apgrūtināta lasīšana. Līdztekus šiem traucējumiem samazinās arī pašpārliecinātība un neatkarība ikdienā, jo zūd stabilitātes sajūta. Tādējādi cilvēks nevēlas doties ārā viens, jo radušās bailes kaut ko nepamanīt un pakrist.

Kā šo problēmu risināt?

Vairumā gadījumu redzes traucējumi ir paliekoši, tomēr ir iespējams tos mazināt trenējot acis vai izstrādājot kādu kompensācijas mehānismu. Jebkura redzes traucējuma gadījumā ir svarīgi konsultēties ar oftalmologu vai neirologu, lai noskaidrotu, kādām metodēm iespējams atvieglot radinieka ikdienu un veicināt neatkarību. Attēla dubultošanās gadījumā iespējams tiks ieteikta vienas acs aizklāšana. Vispārīgai redzes funkcijas uzlabošanai var ieteikt kādus tehniskos palīglīdzekļus (brilles, lupu, ekrānlasītāju, u.c.).

Jebkuram cilvēkam redzes traucējumi izraisa diskomfortu, savukārt pēc insulta šis var būt papildu nedrošības faktors. Lai gan vairumā gadījumu šie bojājumi ir neatgriezeniski, dažreiz notiek spontāna redzes atjaunošanās vai tās uzlabojumi cītīgu treniņu rezultātā. Šādā gadījumā var palīdzēt VIGO, kas ir digitālā terapija insulta rehabilitācijai, pielāgota lietošanai planšetdatorā. Tam ir pietiekami liels ekrāns un teksta lielummaiņas opcija, lai insulta pacients varētu droši un komfortabli to lietot insulta atveseļošanās procesā.