Tomasa Džefersona universitātes pētnieki vēsta, ka gados jauni pacienti bez jebkādiem insulta riska faktoriem varētu būt pakļauti paaugstinātam riskam saslimt ar insultu, ja viņi ir saslimuši ar COVID-19. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai viņiem ir insulta simptomi vai nav. Universitātes ķirurgi ar komandu analizēja insulta pacientus no 20. marta līdz 10. aprīlim. Tas, ko viņi novēroja insulta gadījumos, bija kas neparasts. Šajā rakstā lasi par ASV medicīnas speciālistu pētījumiem šo abu saslimšanu gadījumā, un par to, kā insults un koronavīruss varētu būt saistīti.

Insults un koronavīruss – novērojumi, kas izraisa bažas

“Mums bija pacienti vecumā no 30 līdz 50 ar smagiem insultiem. Tādiem, ko parasti redzam pacientos, kam ir 70-80 gadi,” stāsta Paskāls Džabours, Neirovaskulārās ķirurģijas un endovaskulārās ķirurģijas nodaļas vadītājs Vickie & Jack Farber neirozinātnes institūtā. Viņš ir vecākais autors pētījumam, kas publicēts laikrakstā “Neurosurgery” 4. jūnijā, sadarbībā ar ķirurgiem no Ņujorkas universitātes Langone medicīnas centra Ņujorkā, kas pēta un raksturo insultu gadījumus pacientiem, kas testējuši pozitīvi ar COVID-19.

“Lai gan jāuzsver, ka mūsu novērojumi ir provizoriski un balstīti uz novērojumiem 14 pacientu gadījumā, mūsu novērotais izraisa bažas,” stāsta Dr. Džabours. “Jaunus cilvēkus, kuri iespējams nemaz neapzinās, ka sirgst ar koronavīrusu, piemeklē trombu veidošanās, kas var izraisīt smagu insultu.”

Pētnieki, tajā skaitā pirmais autors un ārsts Ahmads Sveids, izmeklēja 14 pacientus, kuri pie viņa nonāca insulta vienībā ar akūtu insultu. 9 pacienti bija vīrieši, 6 bija sievietes. Puse no viņiem nezināja, ka viņiem ir koronavīruss, kamēr pārējie jau ārstējās citu vīrusa simptomu dēļ pirms viņus piemeklēja insults.

Daži no pētījuma galvenajiem secinājumiem:

  • Pacienti ar insulta pazīmēm atlika iešanu uz slimnīcu dēļ bailēm saslimt ar koronavīrusu. Insulta ārstēšanas laika logs ir ļoti mazs, tādēļ šāda atlikšana var būt dzīvībai bīstama.
  • Mirstība šiem insulta pacientiem ar koronavīrusu bija 42.8%. Parasti mirstība pēc insulta ir ap 5-10%.
  • 42% no insulta pacientiem, kas testēja pozitīvi ar koronavīrusu bija vecumā līdz 50 gadiem. Lielākā daļa insultu gadījumu ASV (vairāk nekā 75%) ir cilvēkiem vecumā virs 65.
  • Koronavīrusa sastopamība starp insultu pārcietušajiem bija 31.5%, spriežot pēc šī pacientu kopuma.
  • Pacientiem insults tika konstatēts lielajos asinsvados, abās smadzeņu puslodēs, gan smadzeņu artērijās, gan pārējos asinsvados. Visi šie novērojumi ir neparasti insulta gadījumā.

Kāpēc koronavīruss, kas tika uzskatīts kā plaušu saslimšana, veicina trombu veidošanos, kas paaugstina insulta saslimstības risku? Pētnieki ir noskaidrojuši, ka koronavīruss nonāk cilvēka šūnās caur ļoti specifisku piekļuves punktu – proteīnu, kas atrodas uz cilvēka šūnām, ko sauc ACE2. Taču koronavīruss pieslēdzas pie šī proteīna un izmanto to kā ieeju uz šūnu, kur tas var vairoties. Ne visām šūnām ir vienāds daudzums ACE2. Šis proteīns ļoti bagātīgi atrodas uz šūnām, kas atrodas asinsvados, sirdī, nierēs, kā arī plaušās. Dr. Džabours un viņa kolēģi spriež, ka vīruss varētu traucēt šī receptora normālai funkcijai, kas kontrolē smadzeņu apasiņošanu, kā arī izmanto to kā iekļuves punktu šūnā.

Vēl viena iespējamība ir tas, ka asinsvadu iekaisums (jeb endotēlijs), kas izraisa vaskulītu ar traumu šūnām, kuras veido asinsvada lūmenu, izraisa mikro trombozi mazajos asinsvados.

“Mūsu novērojumi, lai arī provizoriski, var kalpot kā brīdinājums neatliekamās medicīnas personālam un visiem tiem, kas patvērušies mājās,” uzsver Dr. Džabours. “Insults piemeklē cilvēkus, kuri nezina, ka viņiem ir COVID-19, kā arī tos, kuriem infekcija piemīt. Mums jābūt modriem un jāreaģē ātri, kad novērojam insulta pazīmes.”

Novērojumi insultu pārcietušajiem ar COVID-19 Ņujorkā

Laikrakstā “New York Times” tiek ziņots par satraucošiem insulta gadījumiem jaunu cilvēku vidū. Neirologi Ņujorkā, Detroitā, Ņūdžersijā un citās valsts daļās ziņo par šādu gadījumu uzliesmojumu. Daudziem radusies pārliecība, ka šie neizskaidrojamie insultu gadījumi ir vēlviena mānīga Covid-19, jaunā koronavīrusa izraisītās slimības izpausme.

Šie gadījumi apstiprina aizdomas par to, ka koronavīruss uzbrūk ne vien plaušām, bet arī nierēm, smadzenēm, sirdij un aknām. Retās reizēs tas izsauc dzīvībai bīstamo iekaisuma izraisītu šoku bērniem. “Mēs redzam pārsteidzošu daudzumu jaunu cilvēku, kam bijis vien neliels klepus vai vispār nav manīti nekādi vīrusa simptomi, un viņi pašizolējas savās mājās tākā to vajadzētu darīt. Taču viņus pēkšņi piemeklē insults,” stāsta Dr. Adams Dmitrivs, radiologs no Toronto universitātes un līdzautors publikācijai par insulta gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19. Publikācija vēl nav bijusi recenzēta.

Lai arī vairākiem no šiem pacientiem bijis diabēts un hipertensija, nevienam no viņiem nepiemita ar sirdi saistīti riska faktori, kuri kā zināms palielina risku saslimšanai ar insultu. Lielākā daļa no šiem pacientiem bija vecumā līdz 65. Dažiem insults bija pirmais koronavīrusa infekcijas simptoms, un viņi atlika vēršanos pēc neatliekamās palīdzības baidoties no tā, ka tiks “pieķerti”.

No 10 pacientiem, kas aprakstīti Dr. Dmitriva pētījumā, divi gāja bojā dēļ tā, ka koronavīruss uzbruka viņu plaušām, un divi vīrieši – 46 gadi un 55 gadi – insulta dēļ.

Dakteri no Ņujorkas centra Mount Sinai Health System arī novērojuši neparasti augstu skaitu jaunu cilvēku, minot, ka viņi ārstējuši 5 šādus pacientus ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā. “Centrs parasti uzņem tikai vienu pacientu vecumā līdz 50 gadiem katras trīs nedēļas,” stāsta neiroloģe Dr. Johanna Fifi un viņas kolēģi vēstulē laikrakstam “The New England Journal of Medicine”.

Satraucoša tendence gados jauniem cilvēkiem

Veselības portālā “Healthline” tiek vēstīts par COVID-19 un insulta saistību. Tiek novērots, ka:

  • lai gan COVID-19 tiek uzskatīts par plaušu infekciju, ir veikti atklājumi, ka tas veicina trombu veidošanos, kas savukārt noved līdz smagiem insultiem.
  • Eksperti min, ka tas var notikt ar jebkuru pacientu, neskatoties uz viņu vecumu, un pat ar tiem, kam simptomi ir vien daži vai neesoši.
  • Gados jauni COVID-19 pacienti piedzīvo insultus arī kad viņu simptomi ir minimāli

COVID-19, ko izraisa SARS-CoV-2, parasti uzbrūk plaušām. Daži no vīrusa simptomiem ir klepus un grūtības elpot, taču ārsti ir novērojuši satraucošu tendenci – COVID-19 pacienti, pat 30 gadu vecumā, piedzīvo insultus, kad simptomi bijuši vien minimāli. “Tiek novērots, ka koronavīruss izraisa mikrotrombu veidošanos. Šie trombi var ceļot uz plaušām un apgrūtina asins plūsmu plaušās, ko sauc par plaušu emboliju, vai ieceļo smadzeņu asins cirkulācijā un izraisa išēmisku insultu, ” portālam stāsta Dr. Teresa Kaprioti no Villanova universitātes. “Tas šķiet notiek ar tiem, kurus piemeklējuši smagi COVID simptomi,” stāsta Kaprioti, “tas var notikt jebkurā vecumā un tas notiek pēkšņi.”

Simptomi, kuriem svarīgi pievērst uzmanību, ir sekojoši:

  • Vājums vai paralīze ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Jūtības zudums ekstremitātēm vienā ķermeņa pusē
  • Vājums sejas muskuļos vienā sejas pusē
  • Runas traucējumi

Lai uzzinātu vairāk par insulta simptomiem un pazīmēm, lasi mūsu rakstā “Kādas ir insulta pazīmes, un kad vērsties pēc palīdzības?“.

Ņujorkas dakteri izsaka brīdinājumus par insultu un COVID-19

Kad ārsti, tajā skaitā Dr. Johanna Fifi no Mount Sinai slimnīcas martā novēroja neparastu daudzumu insultu pārcietušo ar COVID-19, viņa kopā ar kolēģiem nolēma publiski izteikt brīdinājumu. “Mēs izvirzam hipotēzi, ka šis vīruss ietekmē asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī, un tas ir tas, kas izraisa trombu veidošanos,” stāsta Dr. Fifi. Viņu ziņojums tika publicēts laikrakstā “The New England Journal of Medicine”.

“Mēs šo ziņojumu publicējām, jo bija diezgan neparasti novērot tik daudzus gados jaunus pacientus tik īsā laika posmā,” stāsta Dr. Fifi. “Taču mums ir vēl citi pētījumi, kuros apskatīta šī statistika. Un mēs novērojām divreiz vairāk lielo asinsvadu insultus nekā parasti, tieši COVID lielākā uzliesmojuma nedēļās.” Ārste apstiprināja, ka šo trombu veidošanās ļoti ticams notiek saistībā ar COVID-19. Viņa min arī to, ka tas var notikt jebkurā vecuma grupā un var notikt pēkšņi.

“Tas noteikti ir kas tāds, ko COVID-19 nodara, un tās šķiet pārāk lielas asociācijas, lai tām nebūtu nekādas saistības. Tam ir pārāk liela sakritība,” stāsta Dr. Fifi. “Ko mēs zinām ir tas, ka COVID-19 izraisa asinsvadu nosprostojumus citviet ķermenī, kā piemēram kājās, un tas, ka vīruss bojā asinsvadu apvalkus viscaur ķermenī.”

Kā COVID-19 varētu izraisīt insultu

Nesen publicētā pētījumā atklāja to, ka COVID-19 un citas slimības, kas izraisa spēcīgu iekaisumu viscaur ķermenī var palielināt aterosklerozes plāksnes veidošanās risku, kā arī asinsvadu plīsuma risku. Tas savukārt noved līdz insultam un citām sirds un asinsvadu slimībām.

“Pacientiem ar COVID-19 arī ir augstāks risks saslimt ar venozo trombemboliju,” pētījuma autori raksta. Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas (AHA) teikto, venozā trombembolija ir trombs, kas sākas vēnā, un tā ir trešā izplatītākā asinsvadu saslimšanas diagnoze pēc sirdslēkmes un insulta. Autori min arī to, ka gripa un citi vīrusi arī tiek uzskatīti kā aterosklerozes plākšņu plīsumu veicinātāji.

Pētījums, kas veikts Virdžīnijas universitātes (UVA) veselības iestāžu speciālistu vadībā, ir paredzēts kā ceļvedis neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem, kuri ārstē COVID-19 pacientus vai tos, kuriem ir aizdomas par to.

“Rakstot šo rakstu, mēs cerējām izglītot neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstus par šī patogēna esamību un tā ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu,” paziņojumā vēsta Dr. Breidijs no Virdžīnijas universitātes.

Lai arī COVID-19 tika uzskatīts par plaušu infekciju, atklāts, ka vīruss izraisa trombu veidošanos, kas var izraisīt smagu insultu. Speciālisti no vairākām iestādēm uzsver, ka tas var notikt cilvēkiem no jebkuras vecuma grupas, pat tiem, kuriem ir vien daži simptomi vai to nav vispār. Šī iemesla dēļ kopš aprīļa Mount Sinai slimnīca Ņujorkā pacientus sākusi ārstēt ar asinsšķīdinātājiem. Jauns pētījums, kas publicēts maijā, arī vēsta par to, ka smagu iekaisumu COVID-19 rezultātā var rasties aterosklerozes plāksne, kas savukārt paaugstina risku saslimšanai ar insultu. Bažas tikt diagnosticētiem ar COVID-19 var likt insultu pārcietušajiem atlikt vēršanos pēc palīdzības, taču ārsti mudina nekādā gadījumā neatlikt šo dzīvībai bīstamo stāvokļa ārstēšanu.